×
Mobilā versija
+11.7°C
Visvaldis, Nameda, Ritvaldis
Otrdiena, 24. aprīlis, 2018
6. aprīlis, 2018
Drukāt

Kā risināt ūdens uzskaites problēmu? (4)

Foto - Ieva Lūka/LETAFoto - Ieva Lūka/LETA

Andis Siliņš, SIA “Lielvārdes Remte” valdes loceklis: “Ūdenssaimniecības likumā ir punkts, ka skataka ir vēlama, taču nav norādīts, ka tāda obligāti jāierīko. Tātad – varam likumu tulkot, lai labāk iedzīvotājiem, un tas nozīmē, ka skataku būvēt neprasām ne tiem, kam jau ūdens skaitītāji mājā ir, ne tiem, kuri pieslēdzas centralizētajam ūdensavadam no jauna. Viņiem tikai izsniedzam tehniskos noteikumus, ka jāizbūvē ūdensskaitītāja mezgls, un visos gadījumos tas notiek ūdensvada ievada vietā ēkā, nevis jārok kaut kur skataka. Tāpat privātmājās, kur aukstā ūdens skaitītājiem beidzies verifikācijas termiņš, skaitītājus nomainot bez maksas uzstādām attālinātās nolasīšanas ierīci. Es neticu, ka, pateicoties skatakām, tiks novērsta ūdens zagšana. ”

 

Uldis Vērdiņš, SIA “Talsu ūdens” ūdenssaimniecības galvenais speciālists: “Kad pieņēma likumu, sapratām, ka tiem, kuri centralizētajai sistēmai pieslēdzas no jauna, skatakas par saviem līdzekļiem jābūvē obligāti. Pārējiem – līdz 2020. gadam, lai novērstu iespēju ūdens zagšanai. Patlaban mēs likuma izpildi esam nobremzējuši, kamēr nebūs VARAM un Ūdenssaimniecības un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas konkrēta skaidrojuma par ūdens patēriņa skaitītāja atrašanās vietu: atbilstoši likumam īpašnieka izbūvētā akā uz piederības robežas vai citā piemērotā, tostarp jau esošajā vietā.”

 

Ēriks Lukmans, Tukuma novada domes priekšsēdētājs: “Privātmājās jau esošo ūdensskaitītāju atrašanās vieta nebūs jāmaina. Bija plānots, ka skatkas būvēs tie, kuri pieslēgsies ūdensvadam no jauna, taču domē pieņēmām saistošos noteikumus, ka vienkārši jābūt piemērotai vietai mājas iekšpusē. Gan domes mājaslapā, gan citādi informējām iedzīvotājus, lai nesatraucas. Viņiem nedraud obligāta prasība par lielu naudu būvēt skaitītāja ievietošanas mezglu. To jau arī normatīvie akti paredz, ka pašvaldības drīkst izstrādāt savu kārtību un nevajag taisīt ažiotāžu tur, kur tādas principā nav. Arī likums pieļauj alternatīvu. Plus visam pašvaldība ir paredzējusi 50 tūkstošu eiro atbalstu, lai mudinātu iedzīvotājus aktīvāk pieslēgt savus īpašumus centralizētajiem ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem.”

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Talsi atkal izceļas ar naudas kāri…….

  2. Vienkārši. Visa infrastruktūra līdz klienta skaitītājam ir ūdens saimniecības uzņēmuma īpašums. Tieši tāpat kā tas ir ar gāzi un elektrību. Vienīgi nedrīkst iebraukt auzās kā tas notika ar elektrības sadali. 0 patēriņam – 0 rēķins. Infrastruktūras uzturēšana ir jāsaista tikai ar patēriņa apjomu, bet jaudu uzturēšana ir piegādātāja problēma un biznesa nišas īpatnība.

    • Vai mūsu varnešiem ir mīksta sirds un ņēmīga roka? Atbildēt

      Otrā brīvvalsts ar vieglu roku iedeva elektriķiem un tagad arī gāziniekiem iespēju manipulēt ar pieslēguma maksu, jeb, vienkāršiem vārdiem sakot, kopā ar OIK šiverētājiem apzagt klientus. Taču reiz nākotnē atņemt šo iespēju būs nesalīdzināmi grūtāk, ja ne neiespējami …

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kusties, kusties!

Valsts finansiāli atbalstīs pedagogu algu celšanu tikai tajās pašvaldībās, kas sakārtos skolu tīklu, uzsver izglītības ministrs Kārlis Šadurskis. Intervijā LTV ministrs teica, ka valdība pildīs solījumu – ja pašvaldības būs ietaupījušas līdzekļus ar skolu tīkla reformēšanu, tad valdība pretī liks līdzvērtīgu summu, lai varētu nodrošināt skolotāju algu palielināšanu. Realitātē tikai 18 pašvaldībās esot notikusi reāla skolu tīkla reorganizācija ar summāro ietaupījumu 2 – 3 miljoni eiro, kas ļoti būtiski atpaliekot no cerētajiem nepilniem desmit miljoniem eiro, kam valsts bijusi gatava likt pretī līdzvērtīgu summu, skolotāju algu palielināšanai kopā nodrošinot 19 miljonus eiro. Pēc Šadurska vārdiem, pašvaldībās, kur ir notikusi skolu reorganizācija, pedagogu algas būšot ievērojami lielākas par 710 eiro par slodzi un varētu būt robežās no 750 līdz nedaudz vairāk par 800 eiro par slodzi.

Vai ir pareizi Likteņdārza zemi nodot valsts īpašumā?
Draugiem Facebook Twitter Google+