Foto – Shutterstock

Pār skolām gāžas reformu kaudze 0

Kā gatavojaties pārmaiņām: centralizēto eksāmenu kārtošanai latviski un latviešu valodas lomas palielināšanai mācību procesā?

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību 12
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
VIDEO. “Vai tu zināji, ka krāpniekam nemaz nav svarīgi, vai tev kontā ir vai nav nauda?” Padoms kā pārbaudīt, vai krāpnieki uz tava vārda nav paņēmuši kredītus 4
Lasīt citas ziņas

Nataļja Kubasova, Rīgas 15. vidusskolas direktore: “Šobrīd šīs pārmaiņas mūs vēl neietekmē, jo 12. klašu absolventi arī līdz šim eksāmenu uzdevumus pildīja latviešu valodā. Arī kopumā pārmaiņas, kas attieksies uz vidusskolas klasēm, sagaidām bez bažām, jo tajā vecumā skolēni latviešu valodu apguvuši jau pietiekami labi. Attiecībā uz eksāmeniem 9. klasei, domāju, ka gan varētu būt kādas grūtības, taču ir vēl laiks, lai šai reformai sagatavotos. Mācību process pamatskolā jauno valodas prasību dēļ varētu sarežģīties, jo šajā vecumā latviešu valodas prasmes ir dažādas. Ne viss ir atkarīgs no skolas. Svarīgi arī, kāds ģimenē noskaņojums pret gaidāmajām pārmaiņām. Ja ģimenē tās neatbalsta, arī bērniem ir psiholoģiska pretestība.

Uztrauc, ka daļa skolotāju ir pensionāri. Ja viņi nespēs pielāgoties jaunajām prasībām, pedagogu trūkums kļūs vēl akūtāks. Savukārt jaunāka gadagājuma pedagogi visu laiku mācās: gan apmeklē kursus, gan pašmācības ceļā. Ceru, ka viņi tiks galā.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Sergejs Verhovskis, Rīgas 95. vidusskolas direktors: “Mūsu skolēni jau piecus gadus vidusskolas eksāmenus kārto latviski, un rezultāti daudz neatpaliek no tuvākās latviešu skolas. Savukārt 9. klašu absolventiem būs grūtāk. Tomēr iespējams, ka eksāmena uzdevumi pirmajos gados pēc pārmaiņu ieviešanas politisku iemeslu dēļ tiks tīšām izstrādāti viegli, lai skolēni labi nokārtotu un politiķi varētu teikt, ka viss ir kārtībā. Uzskatu, ka valodas reforma izglītībā nav godīga. Vecāki ir izvēlējušies savam bērnam konkrētu izglītības programmu, bet te pēkšņi tik būtiskas izmaiņas! Ja politisku iemeslu dēļ gribēja šādas izmaiņas ieviest, tad vajadzēja noteikt, ka pamatskolas eksāmeni latviski būs jākārto ne agrāk kā pēc deviņiem gadiem: lai jau no 1. klases bērnus tam varētu sagatavot. Mani satrauc arī tas, ka pār skolām gāžas reformu kaudze: gan satura reforma, gan arī valodu reforma. Būs grūti vienlaikus tās īstenot. Turklāt nav pārliecības, ka rezultātā būs labāki mācību sasniegumi.”