Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
9. decembris, 2014
Drukāt

Par skolotāju algām lems steigā (5)

Foto - LETAFoto - LETA

Kaut ar iebildumiem un ministru neizpratni, tomēr valdība piektdien atbalstīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) ieceri noteikt Izglītības likumā prasību publiskot pedagogu algas. Līdztekus gan aktualizējies jautājums par to, kuras algas vēl būtu jādara zināmas sabiedrībai.

Kā zināms, IZM tā sauktajā budžeta paketē iekļāvusi arī izmaiņas likumā, kas paredz, ka skolas vai tās dibinātāja tīmekļa lapā ik mēnesi jāpublisko informācija, cik kurš skolotājs nopelnījis. Likumprojektus, kas iekļauti budžeta paketē, izskata kopā ar likumprojektu par valsts budžetu nākamajam gadam. Tas nozīmē, ka par skolotāju algu publiskošanu tāpat kā par valsts budžetu lems tikai divos lasījumos un Saeimā par to nebūs iespējas diskutēt tikpat daudz kā par parastajā kārtībā virzītajiem likumprojektiem. Paredzams, ka ceturtdien grozījumus Izglītības likumā līdz ar pārējo budžeta paketi ne tikai nodos izskatīšanai Saeimas komisijās, bet arī pieņems 1. lasījumā. Starpposmā starp 1. un 2. lasījumu būtu jārod kāds saprātīgs kompromiss par to, kā pedagogu algas publiskojamas, tā spriedusi valdība.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma gan izteica šaubas, vai skolotāju algu publiskošana tik ļoti saistīta ar valsts budžetu, ka jāiekļauj budžeta paketē. Arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) atzīst, ka vaicājis izglītības ministrei, kāpēc jautājums par skolotāju algu publiskošanu jāskata kopā ar valsts budžetu. Ministre atbildējusi, ka no publiskošanas lielā mērā esot atkarīga jaunā skolotāju algu modeļa ieviešana. K. Šadurski pārsteidzot Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) negatīvā attieksme pret ieceri publiskot skolotāju algas. Ja jau tās tiešām esot tik mazas, kā stāsta, tad tai vajadzētu būt “ar abām rokām par”. Tomēr komisijā, iespējams, lemšot, kā publiskot tikai skolotāju atalgojumu, nepublicējot arī viņu vārdus.

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. Vai tiešām arī Šadurskis ir tik stulbs, ka nesaprot, kāpēc LIZDA iebilst pret tikai skolotāju algu ar visiem vārdiem un uzvārdiem publicēšanu šobrīd?

  2. Latvija joprojām nespēj tikt vaļā no ekonomiskā šoka, kas tik ļoti kontrastē ar plānveida padomju ekonomiku. Mūsu bijusī padomju nomenklatūra nav spējīga attīstīt ekonomiku, jo ir metusies uz siltajām slinkajām vietām uzpūstajā valsts pārvaldē, pēc analoģijas ar PSRS. Viņu bērni iet vecāku pēdās, t.i. kā labāk iekārtoties uz valsts rēķina. Latviešu jaunos deviņdesmito gadu mazos uzņēmējus viņi ļoti nicināja un ar spēka struktūru un reketa palīdzību izsūca un izdeldēja, daļēji aiz prastas skaudības, aiz sociālā naida pret jaunajiem “kapitālistiem”, palīdzēja protams arī Krievijas specdienesti, kuriem bija jāpierāda, ka Latvija viena, bez Krievijas attīstīties nespēj, viņiem piebalsoja arī mūsu komunistiskā nomenklatūra, kas bija pieradusi visā piebalsot “vacākajam brālim”. Varbūt tiešām naivi cerēja uz Krievijas biznesmeņiem, vai Rietumu naudasmaisiem, kuri viņus baros tikai par to, ka tiem tika atļauts ienākt valsts ekonomikā. Muļķis paliek muļķis, ko tur teikt.
    Tā nu ir realitāte, ka šeit tika mazajam topošajam, ar kompartiju un VDK nesaistītajam uzņēmējam, radīti visi iespējamie apgrūtinājumi, lai viņš nevarētu attīstīties un aizēnot padomju eliti ar augstāku dzīveslīmeni. Tikai pēdējā laikā, krīzes un nenormālās ekonomiski aktīvo iedzīvotāju bēgšanas rezultātā no Latvijas, padomju “elite” ir sākusi nākt pie sajēgas, ka kaut kā tas strādīgais uzņēmīgais cilvēks tomēr ir vajadzīgs. Taču valsts izlaupīšanas gados iekrātie finansu tauki, pagaidām vēl ļauj nomenklatūrai labi dzīvot arī šodien, tāpēc viņi vēl nejūtas īpaši izslāpuši pēc ekonomiski aktīviem cilvēkiem.
    Viskatastrofālākā situācija ir Latvijas lauksaimniecībā, kurā noziedzīgi izveidotajās lielsaimniecībās pa lielākai daļai saimnieko bijušie komjaunieši, kolhozu priekšsēži un lauku čekisti, tā sakot tā pati lauku padomju nomenklatūra, kuru nopietni ir pabīdījuši rietumu lielsaimnieki, iegādājoties par sviestmaizi Latvijas vērtīgāko resursu – zemi. Šobrīd pateicoties visspilgtākajam padomju nomenklatūras pārstāvim Brigmanim, kurš “saimniekoja” Latvijas lauksaimniecības ārēs nu jau gandrīz 20 gadus, praktiski ir izzudis Latvijas leģendārais lauksaimnieka, zemnieka, gars. Zemkopības prasmes netiek masveidā nodotas no paaudzes paaudzē. Mēs saimniekojam laukos, pēc lielsaimniecību intensīvajām pretdabiskajām metodēm, pateicoties kurām pat tādā lauksimnieciski attīstītā valstī kā Vācija bija pienācis brīdis, kad zemē vairs nebija atrodamas sliekas. Gadu tūkstošos, pateicoties mazo zemnieku saimniecību ārkārtīgi daudzveidīgajam bioloģiskās produkcijas klāstam uz nelielām platībām, krātajam zemes mineraloģiskajam potenciālam, kas ļāva iegūt ārkārtīgi bagātas garšas produkciju, tagad uzbrūk intensīvās vienlaidu ķimizācijas lāsts, kas šo unikālo zemi pārvērš parastā noplicinātā nabadzīgā augsnē. Varam “pateikties” absolūti trulajai brigmaņveidīgajai padomju nomenklatūrai par Latvijas lepnuma, Latvijas čaklā, izturīgā un viedā zemnieka fizisku iznīcināšanu un Latvijas kvalitatīvās lauksaimniecības bojā eju.

  3. Kas vainīgs, tas bailīgs! Ja jau kliedz, ka algas mazas, lai tās tiek publicētas! Tad visi varēs ‘pārliecināties’, bet – redz, nē.

  4. Un kur te redzams,ka skolotajiem algas bus lidzigas (pec 1.janvara) ka tehniskajiem darbiniekiem(ka teica viena intervija)? Kapec jamelo?

  5. skatītājs no malas Atbildēt

    KO VĒL VAR KLIEGT PAR MAZĀM ALGĀM ……TUR VIENAM OTRAM BŪTU JĀNONEM …..ALGAS KĀ MINISTRIEM …UN VĒL GRIB STREIKOT……VAI JŪS NEZINĀT KAD CITIEM IR VĒL SLIKTĀK ……PROTIET KAUNU …..

Draugiem Facebook Twitter Google+