Mobilā versija
-0.3°C
Meta, Sniedze
Piektdiena, 2. decembris, 2016
22. janvāris, 2015
Drukāt

Pār slieksni pārkāpj brīnumdare dzīvotgriba. Bērniņš pēc vēža. Spēka stāsts (7)

Foto - Marta PurmaleFoto - Marta Purmale

Pasteidzoties notikumiem pa priekšu – raksta varonei Ilzei Drātniecei pagājušā gada 13. septembrī piedzima bērniņš Toms. Vesels un žirgts puika, ko apliecina arī medicīniskās pārbaudes. Jaunās mammas pieredze ir īsts spēka stāsts, jo viņa cīnījusies un, ticam, uzvarējusi vēzi.  Šis raksts tapa, Ilzei vēl esot gaidībās. Novēlam mīlestību, pasargātību un veselību visai Ilzes ģimenei!

2013. gada vasarā tobrīd 42 gadus vecās Ilzes Drātnieces dzīve pēkšņi apgriezās kājām gaisā – viņai tika atklāts ļaundabīgs veidojums vairogdziedzerī ceturtajā stadijā ar metastāzēm kaklā un plaušās. Atšķirībā no draugiem un radiniekiem, kuri domās no viņas jau atvadījās, jo redzēja, kā sieviete īsā laikā visu acu priekšā sabrūk, Ilzei ne brīdi neienāca prātā doma, ka onkoloģiskā saslimšana varētu viņu pievarēt. Uzzinājusi diagnozi, viņa jau pirmajā dienā uzsāka savu garaspēka cīņu un tagad jūtas kā uzvarētāja.

Ilzes asinsanalīzes rāda, ka audzēju marķieris, kas pilnīgi veselam cilvēkam drīkst būt 0–5 ng/mL, ir tikai 0,5. Viņa pati ir pārliecināta par pilnīgu izveseļošanos, turklāt septembrī gaida nākam pasaulē mazuli, par kuru sapņoja desmit gadu, taču palikt stāvoklī nekādi neizdevās. “Viss, kas ar mani pēdējā pusgada laikā ir noticis, ir Dieva brīnums. Arī bērniņa ieņemšana, kas, izrādījās, notikusi tieši Ziemassvētkos. Turklāt atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šoreiz biju centusies izsargāties,” viņa stāsta. Ilze ir gatava dalīties savos pārdzīvojumus ar žurnāla 36,6 °C lasītājiem.

Vēl pirms vizītes pie ārsta

“Pagājušā gada sākumā aizgāju pie ginekologa ar domu, ka jāizmeklējas – gribēju saprast, kāpēc desmit gadu man nevar iestāties grūtniecība. Iepriekš par to galvu nelauzīju, jo vispirms bija jāpabeidz maģistrantūra, citas domas prātā nenāca. Savukārt pēc tam ilgāku laiku biju bez darba. Man nebija veselības apdrošināšanas polises, finansiāli nevarēju atļauties apmeklēt ārstus, jo atskārtu, ka diez vai tā būs vizīte tikai pie viena daktera. Gadi gāja uz priekšu, un sapratu – ja gribu bērniņu, pēc kura tik ļoti ilgojos, kaut kas jādara lietas labā.

To, ka noteikti vēlos otru mazuli, zināju jau tad, kad satiku savu tagadējo vīru. Viņam nav nevienas atvasītes, un es strikti biju nolēmusi dāvāt viņam mantinieku. Kad apmeklēju dakterus, ginekoloģe teica, ka esot aizdomīgi vairogdziedzera hormoni un ka man jāiet pie endokrinologa, kurš savukārt mani nosūtīja uz ultrasonogrāfiju. Izmeklējumā konstatēja milzīgu mezglu vairogdziedzera vienā daivā, mazākus – arī otrā daivā. Endokrinologs ieteica nekavējoties veikt lielā mezgla operāciju, es piekritu. Kad Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā veidojumu izņēma, tas izrādījās ļaundabīgs. Tobrīd tas neradīja lielu šoku, jo biju pārliecināta – rāpulis ir ārā, un ar to viss būs beidzies. Iekšēji sirsniņa gan notrīcēja, tomēr vēlme tikt pie bērniņa bija tik liela, ka nepietrūka apņēmības cīnīties tālāk – ne mirkli nebiju atmetusi cerības vēlreiz kļūt par māti.

Ar vienu operāciju nepietika

Ārsti pateica: ja vienā daivā bijis ļaundabīgs veidojums, noteikti jāoperē arī otra. Turējos pretī, mēģināju iegalvot, ka gan jau ar vienu operāciju pietiks. Savukārt dakteri bija nelokāmi – jāoperē, un viss. Kaut gan sapratu, ka visu mūžu nāksies lietot hormonālās zāles, pieņēmu to kā negrozāmu patiesību un atkal īpaši neuztraucos. Augustā man veica otru operāciju. Kā jau varēja gaidīt, arī veidojumi otrā daivā bija ļaundabīgi. Nav grūti nojaust, ka manas izjūtas nebija patīkamas, taču joprojām neatmetu cerību, ka reiz man būs mazulis.

Ārsti izrakstīja radioaktīvā joda terapiju jeb tā saukto starošanu. Atkal ļoti turējos pretī, jo, kā paskaidroja ārsti, pusotru gadu pēc terapijas nedrīkst palikt stāvoklī. Bet man bija jau 42 gadi! Vēl viena šoka terapijaOktobrī devos uz starošanu Latvijas Onkoloģijas centrā. Ārsti mierināja, ka visam vajadzētu būt labi – ļaundabīgais audzējs izoperēts un, visticamāk, nekur tālāk nav aizgājis. Viņu prognozes diemžēl nepiepildījās. Starošanas laikā radioaktīvais jods uzkrājas vietās, kur ir ļaundabīgās šūnas. Atklājās, ka man ir vēzis ceturtajā stadijā un metastāzes abās plaušās un kaklā. Visbeidzot sapratu, kāpēc pēdējā gadā jutos tik slikti. Kad stāvēju mājās pie plīts, nāca raudiens, cik fiziski grūti man bija. Jutos tā, it kā visā ķermenī būtu iegūlis smagums. Izrādījās, to izraisīja toksiskais mezgls, kas veicināja paātrinātu vairogdziedzera darbību. Tāpēc man stipri trīcēja rokas, visu laiku bija uztraukums, reizēm nervozi raustījās galva, turklāt ļoti bieži bija pazemināta temperatūra – zem 36 grādiem. Tikai uzzinot par ļaundabīgo audzēju, pastiprināti sāku lasīt medicīnisko informāciju un sapratu, ka mana sliktā pašsajūta – gan pazeminātā temperatūra, gan sliktā dūša un citas problēmas – rodas vairogdziedzera slimības dēļ.

Pievienot komentāru

Komentāri (7)

  1. manu 2gadigo mazmeitnu neizglaba nekas loti sap kapec tik mazam engelitim///

  2. Lai Slavēts Kungs Jēzus mūžīgi mūžos! Amen!

  3. Gaidīsim papildinājumu, kā tad izglābās, ar kadiem paņēmieniem. Mums rados ir pieredze, ka Rīg’;a dakteri kādai pacientei pateica, nekas nav, jāpadzer tabletes un viss – pēc dzemdes vēža operācijas. Gadu novilcināja un konstatēja – plaušas. Cīņa sākusies un turpinās jau ar ārvalstu ārstu palīdzību. Process ir apstādināts, labsajūta uzlabojumsies, kā būs tālāk, vēl nav zināms.

    • Šajā rakstā ir minēts, ka draudzes “Kristus pasaulei” dievkalpojuma laikā viņu ir izdziedinājis Dievs. Ir brīži dzīvē kad uznāk kāda slimība vai kādas citas problēmas / atkarības / nespēja redzēt jēgu savai dzīvei, kurā nav izejas, kad nevar palīdzēt ne ārsti, pilnīgi neviens. Tad cilvēkam ir tikai viena izeja – meklēt Dievu kā vienīgo glābiņu. Un tad Dievs tādu cilvēku, kas meklē Viņu arī izglābj, jo “Dievs ir atdevis savu vienpiedzimušo dēlu (Jēzu Kristu), lai neviens, kas tic nepazustu bet iegūtu mūžīgo dzīvību”. Katrs cilvēks Dievam ir ļoti dārgs. Un Viņš vēlas, lai cilvēki iepazītu to, ka Viņš ir labs, vēlas lai mēs dzīvotu veseli un laimīgi un zinātu to mērķi kāpēc mēs esam šeit virz zemes.
      Tāpēc šeit nebūs nekādu paņēmienu, vitamīnu utt., tikai Jēzus ir mūsu glābējs, kas ir pie krusta nomiris un no miroņiem augšāmcēlies un sēž pie Dieva Tēva labās rokas un viss ir zem viņa kājām! (tai skaitā slimības utt.). Ir daudz liecības, kad cilvēki ar nāvējošām slimībām savā palātā slimnīcā, vai vieni paši dziļā izmisumā mājās (jo slimnīcā pateikts, ka palīdzību vairs sniegt nevar, ejiet nomirt mājās) sauc uz Dievu: “Jēzu, ja tu patiešām esi reāls, tad izdziedini mani un es tev atdošu visu savu dzīvi!” Šādas lūgšanas, kas nāk no pašiem sirds dziļumiem Dievs arī uzklausa un cilvēks tad tiek dziedināts.

    • Ilze, tā pati, kura dziedināta Ainim Atbildēt

      Cienītais Aini, sameklējiet mani draugos un es jums sniegšu izsmeļošu info ar kādiem paņēmieniem, lai gan rakstā ir skaidri pateikts, ka Dievs dziedināja, un nekādi citi paņēmieni nelīdzēja.

  4. MAN BIJA LĪDZĪGS STĀVOKLIS ARĪ IZGLĀBOS AR DIEVA VĀRDIEM ,LAI DIEVIŅŠ JŪS UN MŪS SARGĀ !

  5. Pateicība Dievam!!!

Kad un kāpēc sievietes sāka skūties? Mazs atskats vēsturēJā, sievietes to dara katru dienu, tomēr ne visas zina, kādēļ vispār sabiedrībā sievietēm ir pieņemts skūt, piemēram, paduses un kājas.
Draugiem Facebook Twitter Google+