Par slimības pabalstu izkrāpšanu piespriež 63 000 eiro sodu 1
Noslēdzoties gandrīz desmit gadus ilgai tiesvedībai, 13 personām par slimības pabalstu izkrāpšanu piespriesti naudas sodi kopumā 63 640 eiro apmērā.
Gandrīz desmit gadus tiesvedība noritēja krimināllietā pret 13 personām par slimības pabalstu izkrāpšanu lielā apmērā, izmantojot 13 personu fiktīvu nodarbinātību un viltojot darba nespēju apliecinošus dokumentus, informēja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Kristīne Sutugina.
Noziedzīga nodarījuma rezultātā dažādos noziedzīgās grupas sastāvos kopumā 13 krāpšanas gadījumos no valsts budžeta izkrāpti personām piešķirtie slimības pabalsti 21 931 eiro apmērā.
Noziedzīgie nodarījumi īstenoti 2004.gadā un 2005.gadā.
Kopumā pirmās instances tiesā notika 28 tiesas sēdes, kurā lieta daļā apsūdzības iztiesāta ar pierādījumu pārbaudi. Apelācijas instances tiesā no 2012. līdz 2016.gadam kopumā notika 14 tiesas sēdes. Ar Rīgas apgabaltiesas spriedumu pirmās instances tiesas notiesājošais spriedums atstāts negrozīts.
Notiesājošs tiesas spriedums stājies spēkā šogad janvārī. Pēc sprieduma stāšanās spēkā notikušas astoņas tiesas sēdes, izskatot jautājumus par apsūdzētajiem piespriestā naudas soda izpildes atlikšanu.
Iztiesāšanas rezultātā 13 apsūdzētajām personām atkarībā no to lomas noziedzīga nodarījuma izdarīšanā piespriesti naudas sodi kopumā 63 640 eiro apmērā.
Finanšu un ekonomisko noziegumu izmeklēšanas prokuratūra norāda, ka apsūdzētās personas pilnībā kompensējušas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pieteikto kaitējuma kompensāciju 29 038 eiro apmērā, līdz ar to valstij radītais mantiskais zaudējums ir atlīdzināts.
Jau ziņots, ka lietā bija apsūdzēti vairāki bijušie Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieki.
Finanšu policijas pārvalde krimināllietā par slimības pabalstu izkrāpšanu konstatēja, ka nodarījums veikts, izmantojot fiktīva uzņēmuma dokumentus.
VID tolaik norādīja, ka atrastas personas, kuras nebija oficiāli strādājušas. Pēc tam bijis nepieciešams noformēt šo personu fiktīvu nodarbinātību uzņēmumu pārskatos, norādot šo personu vienas dienas ienākumu.
Pēc tam tikusi “organizēta šo personu fiktīva darba nespēja”, un vēlāk fiktīvi nodarbināto personu darba nespējas lapas kopā ar iesniegumu slimības pabalsta piešķiršanai bija jānosūta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, lai tiktu veikts slimības pabalstu aprēķins un to piešķiršana.
