Mobilā versija
+4.8°C
Aleksandrs, Doloresa
Sestdiena, 18. novembris, 2017
5. oktobris, 2017
Drukāt

Iedzīvotāju cīņa ar smakām – kad valsts liks rīkoties ostas operatoriem? (1)

Foto - Ieva Lūka/LETAFoto - Ieva Lūka/LETA

Smaku intensitāte šā gada septembrī Vecmīlgrāvī tiek vērtēta kā 4 – 5 smaku vienības, tātad uz pieļaujamās robežas.

Lai ierobežotu smakas, kas rodas, pārkraujot ostas termināļos naftas produktus, nepieciešams piespiest operatorus uz tankkuģiem uzstādīt gāzes tvaiku savākšanas ierīces. Grozījumi Piesārņojuma likumā, kas paredz to obligātu uzstādīšanu līdz 2022. gadam, no valdības ir nonākuši Saeimā, taču tiem tiek prognozēts grūts ceļš līdz apstiprināšanai, jo pret to pieņemšanu iebilst ostu uzņēmēji.

Atgādināsim, ka septembrī Vecmīlgrāvī Rīgā vairākkārt bija jūtama asa gāzes smaka, kuras dēļ vairāki cilvēki nokļuva slimnīcā. Tiek pieļauts, ka viela, kas izraisīja smaku, vismaz vienā gadījumā varētu būt merkaptāni, kurus pievieno gāzei, lai varētu konstatēt tās noplūdes un klātbūtni apkārtējā vidē. Kamēr merkaptānu noplūdinātājs tiek skaidrots, vides sargiem izdevies atrast citu smaku izraisītāju – SIA “Pars termināls”, kurš uz kuģa krāva katalītisko gāz-eļļu. Darbi notika maksimālā pārkraušanas režīmā, kas līdz ar valdošo vēja virzienu radīja smaku, kas izplatījās Vecmīlgrāvī. Problēmas ar smakām Vecmīlgrāvī, kas atrodas līdzās ostai, ir katru gadu.

Par smakām Vecmīlgrāvī šonedēļ sprieda Saeimas deputāti Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides un klimata politikas apakškomisijas sēdē.

Cīņa ar smakām – kā ķert ziemā sniegu

Lai gan pirms diviem gadiem, izmantojot Eiropas Savienības fondu līdzekļus, Valsts vides dienests (VVD) speciāli operatīvai smaku un gaisa piesārņojuma identificēšanai iegādājās astoņas mobilās laboratorijas, tomēr tās faktiski nav iespējams izmantot smaku noteikšanai ne Rīgā, ne citās ostas pilsētās. Par šo aprīkojumu tika samaksāti 309 tūkstoši eiro.

Kā atzina VVD Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktora vietnieks Piesārņojuma kontroles daļas vadītājs Elmārs Jasinskis, šīs laboratorijas aprīkotas ar gāzu analizatoriem un putekļu koncentrācijas noteikšanas iekārtām. Lai gan gāzu analizators ir ļoti smalka iekārta, ar kuru tiek konstatēta atsevišķu gāzu vai ķīmisko savienojumu klātbūtne, tomēr merkaptānu noteikšanai tas nederot. “Šī smaka ir ļoti daudzu gāzu sajaukums. Aparāts saka, tur nekā nav, bet cilvēka deguns: nepatīkama smaka,” piebilst E. Jasinskis. Vides sargs skaidro, ka vienīgā iespēja, kā ierobežot merkaptānu nokļūšanu gaisā, ir tā saucamo gāzes tvaiku savākšanas iekārtu uzstādīšana. Ar tām var savākt gāzes, kas tiek izspiestas no tankkuģa, tajā uzpildot naftas produktus. “Šīs gāzes arī rada smaku, kas nav bīstama cilvēku veselībai, taču ietekmē labsajūtu, rada stresu. Kamēr nebūs uzlikta gāzes tvaiku rekuperācijas iekārta, tikmēr cīņa ar smakām ir kā ķert sniegu ziemas laikā,” piebilst E. Jasinskis.

VARAM izstrādājis grozījumus likumā par piesārņojumu ar mērķi ierobežot gaistošo ķīmisko savienojumu emisiju un smakas, kas rodas ostu termināļos, veicot naftas produktu un bīstamu ķīmisku vielu kravu iekraušanu tankkuģos. Tie paredz, ka operatoram no 2022. gada jāuzstāda kravas izgarojumu emisijas kontroles sistēmas. Ventspilī jau patlaban ir spēkā noteikumi, kas nosaka, ka no 2018. gada 31. maija operatoriem, kas veic naftas produktu vai ķīmisko vielu iekraušanu kuģī, obligāti jāizmanto kravas izgarojumu emisijas kontroles sistēmas. Deputāti aicināja arī Rīgas domi paredzēt stingrākus noteikumus naftas produktu pārkraušanai un negaidīt, kamēr Saeima pieņems grozījumus likumā, jo to stāšanās spēkā varētu aizkavēties.

Smakdegunispalīdzēs informēt

VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola zināja teikt, ka cīņai ar smakām noteikumi kļūst arvien stingrāki un, piemēram, iepriekš pieļauto desmit smaku vienību vietā apdzīvotās vietās drīkst pieļaut tikai vairs piecas smaku vienības. Piemēram, smaku intensitāte šā gada septembrī Vecmīlgrāvī tiek vērtēta kā 4 – 5 smaku vienības, tātad uz pieļaujamās robežas. “Cilvēka deguns jūt arī vienu smaku vienību. Piecas jau ir daudz,” piebilda A. Ozola. Saskaņā ar normatīvajiem aktiem apdzīvotā vietā smakot oficiāli drīkst 168 stundas vai septiņas diennaktis gadā.

Lai iedzīvotāji un dabas sargi varētu kontrolēt smaku izplatību, ostas tuvumā jāuzstāda tā saucamie smakdeguņi (olfaktometri), rosina VVD un VARAM. Tie savu iedzīvotāju drošībai būtu jāuzstāda Rīgas domei.

Vides un klimata politikas apakškomisijas vadītājs deputāts Ingmārs Līdaka aicināja Rīgas domi, VARAM un Valsts vides dienestu pārskatīt savstarpējās komunikācijas mehānismus, lai iedzīvotāji pēc iespējas ātrāk iegūtu informāciju par to, vai viņu veselībai draud vai nedraud risks. “Iedzīvotājiem informāciju par veselības risku esamību vai neesamību gaisa vai cita veida piesārņojuma situācijās vajadzētu sākotnēji iegūt no pašvaldības, nevis masu medijiem,” sacīja I. Līdaka.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Interesanti kādi nezinīši ir Ozola un Līdaka ,nekur pasaulē nepieņem ekspluatācijā šķidro vielu pārkraušanu ,ja nav nodrošināta smaku neizdalīšanās pārkraušanas laikā izņemot Latviju.To nu šiem super speciālistiem vajadzētu zināt .Smieklīgs ir priekšlikums 2022gads =BŪTU JĀBŪT 2018 Vai tāa nav ostu darboņu atklāta lobēšana uz iedzīvotāju VESELĪBAS rēķina . KAUNS MŪSU NEZINĪŠIEM!

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +4.8
Alūksne +2.5
Daugavpils +3.4
Saldus +2
Liepāja +5.4
Jelgava +2
Ventspils +5.4
Limbaži +2
Madona +2
Rēzekne +2
Draugiem Facebook Twitter Google+