Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
9. februāris, 2013
Drukāt

Par spiegošanu Krievijas labā Kanādas flotes virsniekam piespriesti 20 gadi cietumā

Foto-LETA/AFPFoto-LETA/AFP

Kanādas tiesa par spiegošanu Krievijas labā piektdien, 8.februārī, piespriedusi 20 gadus ilgu cietumsodu karaflotes jaunākajam leitnantam Džefrijam Delilam.

Pagājušā gada oktobrī Delils atzina savu vainu uzticības laušanā un slepenas informācijas nodošanā ārvalstu valdībai, taču joprojām nav zināms, cik lielu kaitējumu viņa rīcība nodarījusi Kanādas vai ASV interesēm.

Tomēr Kanādas aizsardzības spēku štāba priekšnieks ģenerālis Toms Losons atzinis, ka Delila nodevība radījusi apdraudējumu informācijas apmaiņai starp Kanādu un tās sabiedrotajiem.

Delils ir pirmā persona, kas notiesāta, pamatojoties uz jauno drošības un izlūkošanas likumu, kurš tika pieņemts pēc 2001.gada 11.septembra terora aktiem ASV.

Papildus cietumsodam 41 gadu vecajam virsniekam uzlikta 111 817 dolāru (58 257 latu) liela sodanauda. Šī summa atbilst viņa atalgojumam, kas saņemta laikā, kamēr Delils nodarbojies ar spiegošanu.

Nopratināšanas videoierakstā, kas pagājušajā nedēļā tika nodots atklātībai, Delils saka, ka uz spiegošanu viņu mudinājušas ģimenes likstas. Uzrunājot tiesu, apsūdzētais atvainojās un sacīja, ka vēloties atgriezties laikā, taču tas neesot iespējams.

Delils strādāja par analītiķi Halifaksā esošajā karaflotes izlūkošanas centrā “HMCS Trinity”, kas apkopo ar satelītu un bezpilota lidaparātu starpniecību iegūtos novērošanas datus par situāciju Atlantijas okeāna ziemeļdaļā. Delilalm bija pieejama informācija arī no vairākām citām NATO dalībvalstīm, tostarp no ASV un Lielbritānijas.

2007.gadā viņš pats pēc savas iniciatīvas devās uz Krievijas vēstniecību Otavā un piedāvāja savus pakalpojumus. Kopš tā laika viņš apkopoja pieejamo slepeno informāciju uz miniatūra datu nesēja, ko reizi mēnesī nosūtīja krieviem, saņemot par to materiālu atlīdzību.

Prokuratūra noskaidrojusi, ka Delilam bijusi pieeja slepenajai datubāzei “Stone Ghost”, kurā apkopota Austrālijas, Lielbritānijas, Kanādas, Jaunzēlandes un ASV izlūkdienestu informācija. Viņam izdevies piekļūt arī Kanādas armijas sakaru sistēmai un Otavas slepenajai datubāzei “Mandrake”, taču tieši kādu informāciju viņš nodevis Krievijai, tā arī nav izdevies noskaidrot.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+