Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
24. februāris, 2012
Drukāt

Par spīti aizdevumam nerimst bažas par Grieķijas nākotni 


atenas_afp_11

Garās “Grieķijas naktis” pēdējā mēneša laikā Briselē bija kļuvušas teju par rutīnu. Arī pēdējoreiz tiekoties, eirozonas finanšu ministriem vajadzēja 13 stundu ilgas sarunas, lai beidzot izkaldinātu nosacījumu plānu, kas ļautu Grieķijai saņemt 130 miljardu eiro (91 miljardus latu) lielu otro aizdevuma daļu, kas jau martā ļautu tai izvairīties no bankrota un dzēst 14,5 miljardu eiro (10,15 miljardu latu) vērtās obligācijas.

 

Lai arī nauda Grieķijai iedota, nomierinājušies tirgi un, reaģējot uz šīm ziņām, cēlusies eiro vērtība, analītiķu un politiķu vidū nav vienotības, ka Grieķijas problēmas ar to būs galā.

 

Neizbēgams bankrots

“Sperts nozīmīgs solis uz priekšu, taču Grieķija joprojām paliek iesprostota pati savā traģēdijā. Tas ir jauns cēliens garā drāmā,” tā pēc lēmuma Briselē sacīja Zviedrijas finanšu ministrs Anderss Borgs, piebilstot, ka tagad ir izdevies šo lietu padarīt tikai par Grieķijas problēmu, un tas vairs nav drauds visas Eiropas spējām atkopties. “Šī ir programma, par kuru nav jāpriecājas,” sacījis viens no lielākajiem Atēnu kritiķiem Nīderlandes finanšu ministrs Jans Kēss de Jāgers, kurš cīnījies, lai tiktu izveidota īpaša aizdevēju komisija, kas uzraudzītu, kā Grieķija naudu izlieto.

Arī vēl citi no 27 Eiropas Savienības valstu ministriem, kas bija pulcējušies Briselē sanāksmē tūlīt pēc eirozonas lēmuma, neslēpa skepsi par Grieķijas nākotni. Pesimistiskas prognozes pauda arī Latvijas finanšu ministrs Andris Vilks, pēc kura domām, Grieķiju gaida neizbēgams bankrots: “Ņemot vērā Grieķijas ekonomikas vājumu, lielo nogurumu un tautas nespēju izprast, cik smagā situācijā tā ir un kas ir jādara, tad, visticamāk, mēs pie jautājuma par Grieķiju un eirozonu atkal atgriezīsimies pavasara beigās, vasarā. Šī programma ir pārāk smaga un ilga, lai iegūtu rezultātu. Tādēļ mans personiskais viedoklis ir, ka Grieķijai no bankrota nav iespējams izvairīties.”

 

Izaugsme strupceļā

Bažas par to, ka aizdevums ir tikai uz laiku aizlāpījis Grieķijas brūci un kādu dienu šuves plīsīs atkal, šonedēļ pauduši arī vairāki ekonomikas analītiķi. “Taupības plāni un spēcīgā aizdevēju uzraudzība veicinās sašutumu sabiedrībā un kopumā padarīs lietas grūtākas, vedot valsti vēl dziļākā recesijā. Saglabājas risks, ka Grieķija no eirozonas šogad tomēr varētu izstāties,” norāda domnīcas “Kapitāla ekonomika” pētniece Dženifera Makevna.

 

Drūmu lejupslīdi prognozē arī Grieķijas darba devēju Biznesa konfederācijas vadītājs Vasilis Korkidis, norādot, ka jaunais aizdevums Grieķijai iedod laiku un cerības par ļoti augstu cenu, kamēr smagie taupības plāni turpinās valsti vest dziļākā recesijā.

 

Kritiski Briselē panākto vienošanos vērtē arī Atēnu Rūpniecības un tirdzniecības kameras prezidents Konstantīns Mihaloss, sakot, ka aizdevuma mērķis lielākoties būs glābt bankas, nevis veicināt izaugsmi un palīdzēt Grieķijai tikt laukā no krīzes.

 

Griezt un 
spēt atkopties

To, ka ne Grieķijas, ne eirozonas problēmas šis aizdevums līdz galam neatrisina, uzsver arī domnīcas “Bruegel” institūta Briselē analītiķis Guntrams Volfs, taču, viņaprāt, pati lielākā katastrofa – bankrots – un līdz ar to runas par izstāšanos no eirozonas ir novērstas, nozīmīgu lomu te būs nospēlējis arī privātā sektora atbalsts, kas Grieķijai piekritis atlaist lielu daļu parāda. Taču nākotne valstij nebūt nerādās rožaina, jo Grieķijai trūkst izaugsmes perspektīvas.”

 

Tagad, kad katastrofa ir novērsta, augstākajai prioritātei ir jābūt iespējām augt. Šim pieaugumam būs jānāk no eksporta. Lai tas notiktu un palielinātos konkurētspēja, ir nepieciešama iekšējā devalvācija. Jo labākas politikas pasākumi tiks īstenoti šim nolūkam, jo vieglāka būs ekonomikas pielāgošanās un politiskā dinamika,” uzskata analītiķis.

 

Domāt par izaugsmi ir tas, ko no Grieķijas tagad prasa arī naudas aizdevēji. “Atšķirībā no iepriekšējās aizdevuma daļas šoreiz lielāks uzsvars likts uz konkurētspēju un nepieciešamajām strukturālajām reformām darba tirgū, pakalpojumos un ražošanā, lai cik vien iespējams atraisītu Grieķijas ekonomikas izaugsmi. Protams, ir arī budžeta taupības prasības, taču no Starptautiskā valūtas fonda (SVF) viedokļa daudz svarīgāk tagad ir vērst uzmanību uz konkurenci un izaugsmi, lai vispār šī programma būtu veiksmīga,” tā norādīja SVF vadītāja Kristīne Lagarda. Taču daudzi eksperti ir skeptiski par to, ka Grieķija ar tik lielu parādu nastu – vairāk nekā 300 miljardiem eiro – jebkad to spēs izdarīt.

 

Viedokļi
Venizel_AFP_11

Grieķijas finanšu ministrs Evangels Venizels: “Murgainākais scenārijs ir garām. Iespējams, šī ir bijusi svarīgākā vienošanās visā Grieķijas pēckara vēsturē. Mums ir tikai dažas dienas līdz ES samitam 29. februārī, un tikmēr ir jāpaveic daudz lietu, lai pabeigtu visas iepriekšējās darbības.”

 

 

 

EK prezidents Žozē Manuels Barozu: “Šī palīdzības programma Grieķijai paver iespējas veidot jaunu un ilgtspējīgāku ekonomiku, kas varētu būt spējīgāka veicināt ekonomikas izaugsmi un radīt jaunas darba vietas. Tā arī aizver durvis tādam scenārijam kā bankrotam, kam būtu drūmas ekonomiskās un sociālās sekas un, runājot Grieķijas premjerministra vārdiem, tas būtu haoss Grieķijai un tās cilvēkiem.”

 

Dombrovskis_letaIC_11Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis: “Eirozonas ministru lēmums par palīdzību Grieķijai ir solis uz priekšu, tomēr visas bažas ar to nav pārvarētas. Vairāki nosacījumi Grieķijai joprojām saglabājas.”

 

 

 

 

 

 

 

Uzziņa

Situācija Grieķijā:

Grieķija nedēļas sākumā ir saņēmusi apstiprinājumu no starptautiskajiem aizdevējiem par 130 miljardu eiro 
(91 miljards latu) aizdevuma piešķiršanu.

Tas nepieciešams līdz martam, lai dzēstu parādus un izvairītos no bankrota.

Privātie investori, piemēram, Eiropas bankas, ir piekrituši dzēst 53,5% Grieķijas parāda, līdz ar to ciešot zaudējumus.

Atēnās pastāvīgi uzturēsies novērotāju komisija, kas uzraudzīs naudas izlietojumu.

Atvērs īpašu slēgtu kontu, kurā glabāsies trīs mēnešu vērta parāda apmaksas summa.

Grieķija apņēmusies griezt minimālo algu, pensijas, brīvdienu pabalstus, samazināt valstīs strādājošo darba vietu skaitu un veikt citus taupības pasākumus.

Šis ir jau kārtējais aizdevums, ko Grieķija saņem, un kopumā aizdevuma apjoms Grieķijai sasniedz vairāk nekā 300 miljardus eiro.

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+