Mobilā versija
Brīdinājums -1.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Sestdiena, 10. decembris, 2016
25. augusts, 2016
Drukāt

Par spīti laikapstākļiem graudu kopraža būs laba, prognozē LLKC (2)

Foto - LLKCFoto - LLKC

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālistu veiktā oficiālā ražas prognozēšana liecina – graudiem lielākoties ir vairs tikai lopbarības kvalitāte. Neraugoties uz to, kopraža solās būt salīdzinoši laba – 2629,4 miljoni tonnu.

Situāciju reģionos LLKC eksperti ieskicē šādi: Kurzemē – ja būs saulains, labības nokulšana šonedēļ varētu noslēgties. Zemgalē – daži saimnieki kulšanu pabeiguši, tomēr vēl ir daļa saimnieku, kuri cer uz saulainu laiku, lai kulšanu pabeigtu. Vidzemē un Latgalē kopumā vidēji nokults ne vairāk kā 50% no visām platībām.

Slapjo lauku nokulšana palielina arī izmaksas saimniekiem, – kaltēšana maksā no 2,85–4,5 eiro/t, kas, kuļot ar 20–22% mitrumu veido aptuveni 25 eiro/t. Ja raža ir aptuveni 6 t/ha, tad kopējie zaudējumi uz hektāru ir līdz pat 150 eiro. Turklāt palielinās degvielas patēriņš kombainiem, kuri strādā uz slapjiem laukiem.

Oskars Balodis, LLKC Augkopības nodaļas vadītājs: “Pašlaik pie pirmās iespējas nekavējoties jānovāc sēklas lauki, jo, ja lietavas turpināsies, graudiem var pasliktināties dīgtspēja! Problemātiska ir arī ziemāju sēja, jo ziemas rapsis, ko parasti sēj pēc kviešiem, šogad iesēts ļoti maz, – Zemgalē dažas saimniecības iesējušas vien 50% no plānotā, bet daļa saimniecību sēju nav pat sākušas. Arī Kurzemē un Latgalē ziemas rapša sēja nav sākta. Lai rapsis labi pārziemotu, Zemgalē var sēt līdz 25. augustam, savukārt Latgalē sēt vēlāk par 20. augustu ir riskanti augu ziemošanai. Pozitīvs ir fakts, ka jau apsētie rapša lauki ir ļoti labi sadīguši, jo mitrums bija pietiekams.”

O. Balodis atzīst, ka ziemas rapša sējā šis ir sliktākais gads līdz šim, jo septembrī jāsāk ziemāju labību sējas laiks. LLKC eksperti arī atzīst, – lauka daļas, kurās rapsis netiks novākts un kuras pašlaik pārņem nezāles, septembrī būs jāiear.

Ar ziemas kviešiem šogad apsēti 329,8 tūkst./ha, kuru ražība tiek prognozēta 4,2 t/ha, bet kopraža plānota 1385,2 tūkst. t. Vasaras kvieši iesēti 151,3 tūkst./ha, ražība – 3,9 t/ha, kopraža – 589,01 tūkst. t. Rudzi iesēti 36,1 tūkst./ha, ražība – 3,6 t/ha, kopraža – 129,0 tūkst. t. Vasaras mieži iesēti 94,3 tūkst./ha, ražība – 2,4 t/ha, kopraža – 157 tūkst. t. Tritikāle iesēta 9,2 tūkst./ha, ražība – 3,6 t/ha, kopraža – 33,1 tūkst. t. Griķu platības ir 17 tūkst./ha, ražība – 1,7 t/ha, kopraža – 17 tūkst. t. Vasaras rapsis apsēts 25,8 t/ha, ražība – 1,7 t/ha, kopraža – 43,8 tūkst. t. Ziemas rapsis apsēts 89,3 tūkst./ha, ražība – 2,7 t/ha, kopraža – 241,1 tūkst. t. Kartupeļi aizņem 24,3 tūkst./ha, ražība – 24,6 t/ha, kopraža – 597,8 tūkst. t.

Kopumā Latvijā graudaugi šogad aizņem 710,1 tūkstoti hektāru, kur ziemāju platības ir 375,1 tūkstotis, bet vasarāju – 335,06 tūkstoši hektāru. Kopējā rapšu platība ir 115,0 tūkst./ha un kopraža tiek prognozēta 284,9 tūkst./t.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. 2629,4 miljoni tonnu, lūk, kas par ražu visa Eiropa divos gados tikdaudz nenokuļ 2,6 miljardi tonnu, aplausi Latvijas zemkopjiem un noņemt Eiropas subsīdijas.

  2. drīzāk jau, neskatoties uz ….kam tad tā spītēsim?

No bezdarbnieka par uzņēmēju. Šūšanas ateljē īpašnieces Karīnas pieredze (1)Karīna Šveicare bija biroja vadītāja kādā uzņēmumā, bet... kā tas mēdz notikt, pērn palika bez darba. Pirmais ceļš, lai saņemtu bezdarbnieka pabalstu – reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) ar obligāto informācijas noklausīšanos.
Gribi audzēt savas vistiņas, bet nezini kā sākt? Dzērbeniete Daina Šmite dalās pieredzēVistas grib audzēt arvien vairāk cilvēku, taču trūkst zināšanu, ar ko sākt. – Tas nemaz nav grūti, jo vistas ir visvienkāršāk turamie mājputni. Balva par pūlēm – olas, gaļa un mēslojums, – iedrošina dzērbeniete DAINA ŠMITE.
Gāze būs lētāka, piegāde dārgāka? (5)Atvērtā tirgū dabasgāzes rēķins būs vienkāršāks nekā elektroenerģijas rēķins
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Budžeta prioritātes - aizsardzība, drošība, veselība2017. gada valsts budžeta prioritārās nozares ir aizsardzība, sabiedriskā drošība un kārtība, veselība, sociālā aizsardzība un izglītība.
Draugiem Facebook Twitter Google+