Mobilā versija
Brīdinājums -1.3°C
Alvīne
Sestdiena, 16. decembris, 2017
18. aprīlis, 2017
Drukāt

Par spīti latīņdrukas aizliegumam

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Inese Mičule, koncertizrādes "Rakstiem un skaņai" režisore

Inese Mičule, koncertizrādes “Rakstiem un skaņai” režisore: “Kad Latvijas Radio kora mākslinieciskais vadītājs Sigvards Kļava mani uzaicināja piedalīties “Latgales gredzena” veidošanā, es kā no baltas lapas sāku domāt: kas man visupirms saistās ar Latgali? Un kā nepiedodams pārsteigums man pašai izrādījās fakts – kā dzimušai, augušai latgalietei tas būtu jāzina – ka Latgalē 19. gadsimta otrajā pusē pastāvēja latīņdrukas aizliegums. Četrdesmit gadus latgaliešu valoda tika pazemota, grāmatas iznīcinātas un tās tika aizliegts izdot latīņu drukā, līdz ar to nenotika valodas izplatība. Un tajā laikā uzplauka rokrakstu literatūra. Tā es saskāros ar Andrievu Jurdžu (1845 – 1925), kurš bija Zaļmuižas jeb Nautrānu pagasta zemnieks, ievērojamākais Latgales rokrakstu grāmatniecības pārstāvis. Pašrocīgi veidojis grāmatu “Myužeygays kalinders” (“Mūžīgais kalendārs”, 1907., 1916. gadā), pārrakstījis un izplatījis grāmatas Latgales zemniekiem. Viņa “Mūžīgajā kalendārā” apvienoti gan dabas, gan katoļu baznīcas notikumi. Tā ir hronoloģiski kā kalendārs 365 dienām pašrocīgi veidota grāmata ar pasakām, dabas vērojumiem, lūgšanām, tautas un garīgām dziesmām, paš­izdomātiem stāstiem, tulkojumiem no dažādu novadu avīzēm poļu un krievu valodā, arī paša Jurdža dzejoļiem. Viņš teicis: “Cilvēka sirds ir kā kokle ar divām stīgām, no vienas atskan prieki, no otras – sāpju vaidi.” Šo grāmatu esmu paņēmusi koncertizrādes literārā scenārija pamatā apvienojumā ar dabas un katoļu baznīcas kalendāru. Tas bija kā stīga, uz kuras vērt izrādes krelles. Izrādē skanēs lasījumi no Svētajiem Rakstiem, Vecās Derības, latgaliešu tautasdziesmas, ticējumi un padomi zemniekiem.”

 

Latgale starp garu un mūžību

Fragmenti no Andrieva Jurdža grāmatas “Myužeygays kalinders”

* “Tu taisi trauku un izmantoj nikū, tū tukšumu, kas ir starp trauka molom. Tu taisi ustobu, i otkon izmantoj nikū, tū tukšumu starp sīnom. Tad iznōk, ka itys tukšums ir pōrōks, tad itys “nikas” starp sīnom ir pōrōks par pošom sīnom.”

* “Gromotas napīdar skapam, ani plauktam, bet pidar sirdey. Kū paleydz Swāti roksti golvā un uz miālis, kad jūs nava sirdī?”

* “Miloit un skaytit Swātus rokstus, jo tur iškā ir myužeyga dzeyweyba, skayti un nayzmerst.”

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+