Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
22. marts, 2016
Drukāt

Par spīti problēmām piena nozares nākotne joprojām cerīga (8)

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijā ir visas iespējas piena ražošanas apjomus vismaz trīskāršot, taču tad nepieciešams to pārstrādāt un radīt produktus ar pievienoto vērtību, ko var vest tālāk.

To “Prudentia” un un “Nasdaq Riga” rīkotajās rīta debatēs par piena nozares nākotni otrdien sacīja “Prudentia” investīciju baņķieris Ģirts Rungainis. Viņš norādīja, ka šobrīd Lietuvā ražo vismaz trīs reizes piena vairāk nekā Latvijā un Latvijai ir visas iespējas trīskāršot piena ražošanu, taču tam nepieciešama attīstīta piena pārstrāde, kas var radīt produktus ar pievienoto vērtību. Šobrīd piena nozarē veidojas nozares čempions – “Food Union”, kas spējis apvienot uzņēmumus. Taču šobrīd arī skaidrs, ka nozarē turpināsies tālāka konsolidācija Baltijas ietvaros. Šeit nav lielu globālu spēlētāju, Baltijas tirgus ir par mazu, lai “Danone” vai kāda cita kompānija skatītos uz šo pusi, bet tas netiek izslēgts. “Prudentia” valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš informē, ka šobrīd Lietuvā piena pārstrādē dominē trīs lieli spēlētāji, savukārt Igaunijā konsolidācija jau ir notikusi. Igaunijā darbojas 27 piena pārstrādes uzņēmumi un pienu ražo divtūkstoš fermās, kamēr Latvijā uz 48 pārstrādes uzņēmumiem ir 24 tūkstoši fermu, bet Lietuvā attiecīgi 47 pārstrādes uzņēmumi un 65 tūkstoši fermu. Šobrīd notiek Baltijas eksporta pārorientācija no Krievijas uz citiem tirgiem. Piemēram, “Food Union” strādā, lai pārdotu nevis kilogramus, bet zīmolus un tā ir vesela māksla.

Arī “DNB Bankas” makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš domā, ka par spīti grūtībām Latvijas piena nozare joprojām izskatās cerīga. Turklāt nozarē ir visas iespējas ne vien trīskāršot, bet pat ražot desmit reizes vairāk piena, nekā pašlaik. Tam ir visi nepieciešamie nosacījumi – Latvija tam ir ģeogrāfiski un topogrāfiski piemērota, vēl ir pietiekami lielas aizaugušas zemes platības, ko iespējams atgūt, tāpat jāņem vērā, ka pārstrādei ir visas nepieciešamās kompetences, lai pienu varētu pārstrādāt. Strautiņš arī atgādina, ka piena nozarē problēmas rada nozīmīgas svaigpiena cenu svārstības un ja tirgus mainās par dažiem procentiem, tad piena cenu svārstības ir daudz lielākas. Taču reizēm piena ražotāju rentabilitāte ir 10 % un tas esot ļoti patīkami atšķirībā no gadiem, kad ir zaudējumi. Kopumā piena ražošanas iespējas ir ļoti lielas.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Cik veca ir Latvijas piena nozare ? Sviesta muciņas Rīgas ostā fotogrāfijās redzu no 20-to gadu otrās puses ,bet eksporta uzplaukums uz Lielbritāniju un Vāciju 35.-39. gados . Nekāda importēta piena nebija ,lietoja savējo.Šobrīd visai nežēlīga starptautiska konkurence un piensaimniecības problematika ES-28 mērogā,savukārt tirgus cenas pasaules mērogā. Ja atver biržu cenu lapas ,kļūst redzams ,ka diskusija Latvijā lielos vilcienos ir nemoderna. Te runā par mikroekonomikas līmeni ,pamatā izmaksām , realizācijas cenām ,protams,nodokļiem. Pasaules tirgū ,nu gluži kā naftai , pamatā 90 dienu nākotnes (fjūčersi) kontrakti ,arbitrāža un citas biržas tirdzniecības viltības un instrumenti. Bet pats galvenais,cenu nenosaka tirgus klasiskajā izpratnē. Cena atrādās kotējumu signālos, katru mīļu brīdi ,milisekundēs ātrgaitas algoritmizētās tirdzniecības platformās. Kas Latvijā tam seko un skaidro ? Tā ir cita pasaule ,tomēr tieši tur darbojās firmas – fondi ,kuru kapitāls virza to vai citu nozari visā pasaulē. Droši var teikt ,ka jebkura veca satura regulēšana ir pirmais atpalicības bauslis. Vai mums to vajag ?

  2. Pie šādām piena cenām kāda var būt nākotne .Tikai totāla izputināšana nevis vēl kaut kāda divkāršošana vai vairāk. Kā var tādas aplamības rakstīt.

  3. Mazāk vajag d….t jo nekas labāk nepaliek tikai sliktāk.

  4. vajadzetu Rungaini kādu mēnesi pabarot ar zīmolu nevis pienu

  5. Es ieteiktu Dieziņai biežāk pamest Rīgu, apmeklēt laukus un aprunāties ar piena ražotājiem, nevis intervēt
    baņkierus rungaiņus vai strautiņus, kuriem nav nekādas sajēgas par piena ražošanu. Tas arī intervijas būs sakarīgākas un tuvāk patiesībai.

  6. Kaut kur bij publicēti skaitļi,kur Preiļu siers,bij apjomos priekšā food union. Man kā zemniekam tas lielais apvienotājs tracina tiktāl,ka gatavs tūlīt pat govis likvidēt,jo viņi savā alkatībā gatavi jebkuru apēst,pat neatraugāsies! Kā tāds audzējs,kurš izliekas pa labdabīgo,bet nezkapēc paliek sūdīgāk!

  7. .. nu izliekas par …”ekspertu” lauksaimniecībā?
    Zeme atveries!
    rungaini bez muldēšanas aizgaldā nu aizvelcies vismaz uz kādu lielfermu!!!
    un tikai tad sāc pārgudri .. kantora aizgaldā!
    Kā man piegriezušies šie trulie aizgaldu.., kuri izliekas par ekspertiem visās jomās! vārdos nav iespējams izteikt!

  8. Ja kaimiņi ir pareizi veidojuši piena pārstrādi,tad kāpēc viņiem arī zemas cenas.Nevar tā būt ka daži eksperti ir eksperti visās nozarēs,un lauksaimniecība ir viena no nozarēm kur ja nestrādā lauksaimniecībā,tad vismaz jābūt lauksaimnieciskai izglītībai,lai varētu par to izteikt prognozes vai vērtējumus.

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (3)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+