Mobilā versija
Brīdinājums -6.7°C
Krišs, Ksenija, Eglons
Trešdiena, 24. janvāris, 2018
29. septembris, 2017
Drukāt

Kādi jautājumi būtu jārisina pašvaldību referendumos? (1)

Foto - Ieva Čīka/LETAFoto - Ieva Čīka/LETA

Anna Rancāne

Saeimas apakškomisijā atbalstīts izskatīšanai galīgajā lasījumā likumprojekts par pašvaldību referendumiem. Paredzēts, ka jaunais likums noteiks jautājumus, par kuriem var ierosināt un rīkot vietējās pašvaldības referendumu, kā arī kārtību, kādā tas ierosināms un rīkojams.

Anna Rancāne, dzejniece, Rēzeknē: “Protams, vietējā referendumā nevar lemt par otru valsts valodu vai kādiem citiem nozīmīgiem jautājumiem, kurus nosaka Valsts satversme. Bet ir lokāli jautājumi, kurus izlemt pašvaldībām un iedzīvotājiem vajadzētu dot lielākas tiesības, arī vietējā referenduma ceļā, vai tas būtu ielas nosaukums vai kādas nozīmīgas būves atrašanās vieta. Un būtu tikai atzīstami, ja likums iedzīvotājiem paredzētu tiesības atlaist pašvaldības domi, ja tā nerīkojas atbilstoši viņu interesēm un ir zaudējusi vēlētāju uzticību. Katrā ziņā nepieciešams tāds likums, kas nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju piedalīties jautājumu lemšanā pašvaldībā un ietekmēt domes darbu vietējo iedzīvotāju interesēs.”

Gunārs Spīdainis, novadpētnieks, Viesītes novadā: “Visgrūtāk novilkt kādas robežas – par to var rīkot referendumu, par to – nevar. Pēdējā Sēlijas kongresā runāju, ka novados vajadzētu racionālāk izmantot to skolu lielās ēkas, kurās mācās maz skolēnu, piemēram, kādā varētu nodibināt tautas universitāti. Biju Dānijā, patīkami pārsteidza, ka novados būvē nelielas rūpnīcas. Kad tā būs pie mums?”

Māra Svīre, rakstniece, Staburaga pagastā: “Jāatceras, ka ir lielas atšķirības, piemēram, starp Rīgas un Jaunjelgavas novada vietējām varām un to iespējām. Pašvaldības referendumā noteikti nevarētu lemt par tik absurdu lietu kā Staburaga celšanu ārā no Daugavas dzelmes, taču par to, vai būvēt tiltu pār kādu upīti, ja vieni ir par, bet citi pret, gan varētu un vajadzētu.”

Pievienot komentāru

Lasītāju aptauja
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. No kā es iekasēšu, kad tu izkusīsi?!

Aģentūra LETA ziņo, ka vairāki SIA “Rīgas ūdens” (“RŪ”) klienti saņēmuši apjomīgus rēķinus par lietus notekūdeņu sistēmas lietošanu teju divu gadu ilgā periodā. Viena no “Rīgas ūdens” klientēm 18. janvārī saņēmusi 1053 eiro rēķinu, bet tā apmaksas termiņš noteikts 25. janvāris. “RŪ” skaidro, ka rēķini sastādīti, balstoties uz 2016. gadā pieņemtajiem noteikumiem, kuri paredz, ka no 2016. gada aprīļa iedzīvotājiem jāveic samaksa par notekūdeņu novadīšanu centralizētajā kanalizācijas sistēmā. “Šo nodevu lielākā daļa klientu maksā jau kopš 2016. gada, kā tas paredzēts noteikumos, taču inventarizācijas laikā secinājām, ka šo maksu neveic aptuveni 300 objekti, kuriem visiem šobrīd ir izsūtīti rēķini par periodu kopš 2016. gada pavasara,” skaidroja “RŪ” pārstāvis. Izsūtītajos rēķinos iedzīvotāji tiek informēti arī par to, ka uzņēmums īpašuma apsekošanu, lai noteiktu notekas koeficientu, pēc kura veic maksas aprēķinu, veiks līdz martam.

Vai deputātu Artusa Kaimiņa un Valda Kalnozola savstarpēja cīkstēšanās dara kaunu Saeimai?
Draugiem Facebook Twitter Google+