Kādi jautājumi būtu jārisina pašvaldību referendumos? 0
Saeimas apakškomisijā atbalstīts izskatīšanai galīgajā lasījumā likumprojekts par pašvaldību referendumiem. Paredzēts, ka jaunais likums noteiks jautājumus, par kuriem var ierosināt un rīkot vietējās pašvaldības referendumu, kā arī kārtību, kādā tas ierosināms un rīkojams.
Anna Rancāne, dzejniece, Rēzeknē: “Protams, vietējā referendumā nevar lemt par otru valsts valodu vai kādiem citiem nozīmīgiem jautājumiem, kurus nosaka Valsts satversme. Bet ir lokāli jautājumi, kurus izlemt pašvaldībām un iedzīvotājiem vajadzētu dot lielākas tiesības, arī vietējā referenduma ceļā, vai tas būtu ielas nosaukums vai kādas nozīmīgas būves atrašanās vieta. Un būtu tikai atzīstami, ja likums iedzīvotājiem paredzētu tiesības atlaist pašvaldības domi, ja tā nerīkojas atbilstoši viņu interesēm un ir zaudējusi vēlētāju uzticību. Katrā ziņā nepieciešams tāds likums, kas nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju piedalīties jautājumu lemšanā pašvaldībā un ietekmēt domes darbu vietējo iedzīvotāju interesēs.”
Gunārs Spīdainis, novadpētnieks, Viesītes novadā: “Visgrūtāk novilkt kādas robežas – par to var rīkot referendumu, par to – nevar. Pēdējā Sēlijas kongresā runāju, ka novados vajadzētu racionālāk izmantot to skolu lielās ēkas, kurās mācās maz skolēnu, piemēram, kādā varētu nodibināt tautas universitāti. Biju Dānijā, patīkami pārsteidza, ka novados būvē nelielas rūpnīcas. Kad tā būs pie mums?”
Māra Svīre, rakstniece, Staburaga pagastā: “Jāatceras, ka ir lielas atšķirības, piemēram, starp Rīgas un Jaunjelgavas novada vietējām varām un to iespējām. Pašvaldības referendumā noteikti nevarētu lemt par tik absurdu lietu kā Staburaga celšanu ārā no Daugavas dzelmes, taču par to, vai būvēt tiltu pār kādu upīti, ja vieni ir par, bet citi pret, gan varētu un vajadzētu.”
