Foto: LETA

Par statusu dienai pēc Dziesmusvētkiem lems valdībā 0

Kultūras ministrija (KM) rosina dziesmu un deju svētku noslēguma dienu noteikt par svētku dienu, bet nākamo dienu visiem brīvu, liecina grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, kas izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē.

Reklāma
Reklāma
Viedoklis
Krista Draveniece: Puikam norauj bikses, meitai neļauj pačurāt. Kādi briesmoņi strādā mūsu bērnudārzos? 115
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija
Saules uzliesmojumu dēļ Zemi pārņēmusi spēcīga magnētiskā vētra. Cik dienu tā plosīsies?
Lasīt citas ziņas

Izsludināšana Valsts sekretāru sanāksmē nozīmē, ka divu nedēļu laikā iesaistītajām institūcijām par to jāsniedz atzinums, bet pēc tam projektu skatīs valdība.

Grozījumi paredz piešķirt svētku dienas statusu Vispārējo dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma dienai. Vienlaikus likumprojekts paredz noteikt nākamo darbdienu par brīvdienu, ja vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku noslēguma diena iekrīt sestdienā vai svētdienā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Savukārt Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma dienai piešķirams svētku dienas statuss, nenosakot nākamo dienu par brīvdienu, jo koncerts nenotiek vēlu vakarā, tajā nav tik daudzskaitlīgs iesaistīto personu loks, kā arī skolēniem ir vasaras brīvlaiks.

Grozījumi paredz – “ja svētku dienas – 4. maijs, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku Noslēguma diena un 18. novembris – iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darbdienu nosaka par brīvdienu”, tādējādi brīvdiena pienāksies visiem, ne tikai svētku dalībniekiem.

Latviešu dziesmu un deju svētki notiek reizi piecos gados. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aprēķiniem, vienas papildus brīvdienas piešķiršanas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, vērtējama kā neliela – no 0,08% līdz 0,1% no IKP.

SKDS aptauja liecina, ka 64% respondentu atbalsta priekšlikumu par svētku dienu, savukārt, 62% respondentu atbalsta priekšlikumu nākamo darba dienu pēc Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku noslēguma dienas noteikt kā brīvdienu.

Dziesmu un deju svētku padome pamatojusi, ka dziesmu un deju svētku tradīcijai, kas kā Dziedāšanas svētki aizsākusies 19. gadsimta otrajā pusē, ir īpaša nozīme Latvijas nācijas izveidē, kā arī neatkarīgās Latvijas valsts izveidē un atjaunošanā, bet līdz šim tas nav bijis pietiekami novērtēts.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.