Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
26. februāris, 2014
Drukāt

Par statusu dienai pēc Dziesmusvētkiem lems valdībā

Foto: LETAFoto: LETA

Kultūras ministrija (KM) rosina dziesmu un deju svētku noslēguma dienu noteikt par svētku dienu, bet nākamo dienu visiem brīvu, liecina grozījumi likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, kas izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē.

Izsludināšana Valsts sekretāru sanāksmē nozīmē, ka divu nedēļu laikā iesaistītajām institūcijām par to jāsniedz atzinums, bet pēc tam projektu skatīs valdība.

Grozījumi paredz piešķirt svētku dienas statusu Vispārējo dziesmu un deju svētku un Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma dienai. Vienlaikus likumprojekts paredz noteikt nākamo darbdienu par brīvdienu, ja vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku noslēguma diena iekrīt sestdienā vai svētdienā.

Savukārt Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku noslēguma dienai piešķirams svētku dienas statuss, nenosakot nākamo dienu par brīvdienu, jo koncerts nenotiek vēlu vakarā, tajā nav tik daudzskaitlīgs iesaistīto personu loks, kā arī skolēniem ir vasaras brīvlaiks.

Grozījumi paredz – “ja svētku dienas – 4. maijs, Vispārējo latviešu Dziesmu un deju svētku Noslēguma diena un 18. novembris – iekrīt sestdienā vai svētdienā, nākamo darbdienu nosaka par brīvdienu”, tādējādi brīvdiena pienāksies visiem, ne tikai svētku dalībniekiem.

Latviešu dziesmu un deju svētki notiek reizi piecos gados. Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas aprēķiniem, vienas papildus brīvdienas piešķiršanas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību, vērtējama kā neliela – no 0,08% līdz 0,1% no IKP.

SKDS aptauja liecina, ka 64% respondentu atbalsta priekšlikumu par svētku dienu, savukārt, 62% respondentu atbalsta priekšlikumu nākamo darba dienu pēc Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku noslēguma dienas noteikt kā brīvdienu.

Dziesmu un deju svētku padome pamatojusi, ka dziesmu un deju svētku tradīcijai, kas kā Dziedāšanas svētki aizsākusies 19. gadsimta otrajā pusē, ir īpaša nozīme Latvijas nācijas izveidē, kā arī neatkarīgās Latvijas valsts izveidē un atjaunošanā, bet līdz šim tas nav bijis pietiekami novērtēts.

Pievienot komentāru

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+