Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
20. novembris, 2015
Drukāt

Par streika praktisko norisi vēl daudz neskaidrību (23)

Foto - LETAFoto - LETA

Pedagogi arī līdz šim aktīvi pauduši savas prasības, taču palikuši nesadzirdēti, tāpēc nolēmuši streikot. Ceturtdienas vakarā bija zināms, ka visvairāk izglītības iestāžu – 136 – streikos Rīgā. Taču visvairāk streikotāju vienā iestādē būs Daugavpils Universitātē, kur dalību streikā pieteicis 231 darbinieks.

27. novembrī Latvijā streikos vairāk nekā 22 000 
pedagogu, kā arī citi skolu un bērnudārzu darbinieki, streikā piedalīsies vairāk nekā 800 bērnudārzi, skolas, interešu izglītības centri, kā arī augstskolas.

Kā zināms, streiks izsludināts, nespējot vienoties par jauno pedagogu algošanas modeli, kā arī nespējot panākt būtisku finansējuma pieaugumu nozarei. Galvenās streika prasības ir šādas: deviņus miljonus eiro, kas paredzēti jaunā modeļa ieviešanai, izlietot, uzlabojot darba samaksu bērnudārzu audzinātājiem, mazo skolu skolotājiem un atbalsta personālam, kā arī jau nākamā gada budžetā palielināt finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei.

Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga vakar atgādināja, ka streiks izsludināts arī dēļ Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un valdības necienīgās attieksmes pret nozari. Viņas vietnieks Edgars Grigorjevs piebilda: “Arī mēs brīnāmies, ka ministre Seile un premjere Straujuma brīnās par streiku.”

Plašais streika apjoms – tajā piedalās 80 procenti LIZDA biedru, kā arī izglītības iestāžu darbinieki, kas nav LIZDA biedri, – nozīmē, ka daudziem skolēniem nenotiks mācības. Nodarbības izpaliks arī daudziem mazuļiem bērnudārzos. Streika nosacījumi gan paredz, ka tā laikā pedagogi būs savās darba vietās.

Šonedēļ LIZDA vadība tikās ar vairākām vecāku organizācijām un ziņoja, ka vecāki pauduši atbalstu streikam. Tā gan ir, tomēr vecāku pārstāvji uzskata, ka pietrūkst informācijas, kā tieši vecākiem rīkoties streika dienā un kas notiks, ja bērni tiks aizvesti uz skolām un bērnudārziem. Biedrības “Vecāki par izglītību” pārstāve Silvija Titova-Meija teic: “Domāju, ka visas citas iespējas, kā ietekmēt valdības lēmumus, LIZDA bija izsmēlusi. Streiks ir izmisuma solis. Taču LIZDA būtu bijis jāgādā arī par to, lai visās izglītības iestādēs streiks norit pēc vienotām vadlīnijām.”

LIZDA aicina, izrādot cieņu pret skolotāju lēmumu streikot, 27. novembrī nevest bērnus uz izglītības iestādēm, kuras piedalās streikā. Taču S. Titova-Meija norāda: ne visiem vecākiem būs iespējams rast alternatīvu bērnu pieskatīšanai. Tāpēc LIZDA būtu vajadzējis izdot vadlīnijas, kas noteiktu, ka izglītības iestādēs tomēr jāveido viena vai divas grupas, kurās bērnus pieskatītu. Tādu vadlīniju nav, un LIZDA vadība tādas arī negrasās sniegt. “Mēs nevaram ieteikt ideālos risinājumus katras izglītības iestādes gadījumā,” tā E. Grigorjevs. Tādējādi izglītības iestāžu pieeja streiku organizēšanā, visticamāk, būs atšķirīga. Piemēram, Rīgā kādā bērnudārzā izvietota informācija, kurā minēts gan LIZDA aicinājums vecākiem atbalstīt pedagogus, gan arī aicinājums 27. novembrī bērnus uz bērnudārzu nevest. Vecākiem teikts, ka nepieciešamības gadījumā mazuļi tomēr tiks pieskatīti, tomēr viņus neēdinās. Tikmēr cita streikojoša bērnudārza “Ābecītis” pārstāve Līvija Baļčūne solīja, ka “neviens neēdis nepaliks”. Par iespējamo bērnu neēdināšanu S. Titova-Meija ir neizpratnē. Viņa uzsver, ka streiku pieteikuši tikai pedagogi. Pavāriem un pedagogu palīgiem streika dienā vajadzētu strādāt. To vecāku pārstāve teikusi, arī tiekoties ar LIZDA, bet I. Vanaga pavēstījusi, ka ēdināšana nenotiks, jo “streika mērķis jau savā būtībā ir radīt neērtības, ar kuru palīdzību streika organizētājs cenšas panākt izvirzīto prasību izpildi”. Vakar LIZDA vadība informēja, ka streiks izsludināts nozarē, līdz ar to piedalīties tajā var visi nozarē strādājošie, ne tikai pedagogi.

Par to, kas notiks izglītības iestādēs streika dienās, vajadzētu būt atbildīgām arī pašvaldībām, jo tieši tās dibinājušas lielāko daļu skolu un bērnudārzu. Taču arī pašvaldībās joprojām valda neziņa par to, kā organizēt bērnu pieskatīšanu, pārvadāšanu un ēdināšanu streika dienās. Piemēram, Preiļu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis teica, ka dome tikai nākamnedēļ lems, ko darīt.

Vēl lielākas neskaidrības var radīt tas, ka ir skolas, kuru pedagogi streikā piedalīsies nepilnā sastāvā. Piemēram, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā būs tikai četri streikotāji. Kā ziņo portāls “e-klase”, Izglītības kvalitātes valsts dienests jau paziņojis, ka stundu saraksts skolās jāpārveido tā, lai tās stundas, kuras vada nestreikojoši skolotāji, streika dienā tomēr notiktu. Stundu kavējumi tiks attaisnoti tikai tajā gadījumā, ja streikos visi skolotāji.

Precīzs streikotāju skaits vēl nav zināms. Kaut arī LIZDA vakar nosūtīja oficiālo streika pieteikumu IZM, Valsts darba inspekcijai un Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei, izglītības iestādes joprojām var lemt, vai piebiedroties streikam. Likums paredz, ka par pievienošanos streikam nozarē strādājošie var lemt kaut vai līdz streika sākumam. Tomēr LIZDA aicina kolēģus būt godprātīgiem un nelemt par streikošanu pēdējā brīdī. Piemēram, Latvijas Universitātes darbinieki lēmumu pieņems otrdien. Streikojošo izglītības iestāžu sarakstu LIZDA sola ievietot savā mājas lapā tīmeklī www.lizda.lv.

Jāpiebilst, ka arodbiedrībai ir informācija: daļa pašvaldību maksāšot pedagogiem darba algu arī par streika dienu. Tādā gadījumā pedagogi, visticamāk, streika dienu atstrādāšot kādā citā dienā, strādājot ar skolēniem papildus. “Izglītības pro­gramma šajā mācību gadā tik un tā būs jāapgūst. Streiks tam nedrīkst traucēt,” teic I. Vanaga. Daļa pašvaldību par streika dienu pedagogiem maksās no saviem līdzekļiem, bet citas – no valsts finansējuma skolotāju algām.

Pievienot komentāru

Komentāri (23)

  1. Skolāniem nav obligāti jaiet uz skolu 27.novembrī

  2. Skolotāji IR pelnījuši saņemt taisnīgu atalgojumu par savu darbu, tur nav ko spriedelēt un meklēt attaisnojumus, kāpēc tas nav iespējams. Sākot jau ar valdības locekļu ierasto mantru – naudas ir tik, cik ir (jājautā, kas tad domās par to, lai naudas būtu vairāk, ja ne tā pati valdība), un beidzot ar absolūti tuvredzīgu un aprobežotu indivīdu prātojumiem, ka skolotāji nemaz nav pelnījuši saņemt algas, kas būtu, nu vismaz, virs Latvijas vidējās algas.

    Vienīgais arguments, kurš runā par labu tam, ka skolotāju drīz būs par daudz, tāpēc to skaits ir jāsamazina, ir fakts, ka skolēnu, kas iet skolā, ar katru gadu paliek mazāk! Skaitļi ir katastrofāli, tie ir dramatiski, jo, piemēram, ja izglītojamo skaits vispārizglītojošās dienas apmācības programmās 1. septembrī. 2000.gadā bija 344 822 skolēni, tad šogad – 2015.gadā tie bija vairs tikai 202 000 skolēni. Kas rāda satriecošu ainu-15 gadu laikā skolēnu skaits ir sarucis par 142 822 skolēniem.

    Situācija prasa risinājumu, turklāt neatliekamu risinājumu, jo šie skaitļi nepielūdzami rāda, ka Latvija izmirst, ka bērnu paliek arvien mazāk un mazāk. Tās ir sekas tam, ka Latvijā daudzi politiķi, kas bijuši un ir pie varas, nav spējuši risināt radušos problēmu, kas draud ar iznīcību Latvijas nācijas pamattautībai latviešiem. Sliktākais, ka pēdējos gados, kad tika veikti neapdomāti pasākumi, kā likvidēt krīzi, tika iedarbināts process, kurš neizbēgami radīja domino kauliņu efektu.

    Jo, apgriežot visus izdevumus, nestimulējot ekonomiku, novārdzinot to, neradot darba vietas, un tādā veidā aizdzenot emigrācijā simtiem tūkstošus ļaužu, tika iedarbināts process, kuram attīstoties, vairs nav īsti iespējams to apturēt, jo nav jau tā, ka tas ir apstādināms, jo, slēdzot vienu skolu pēc otras, tas neapstāsies, bet turpinās un turpināsies, līdz tiks slēgtas nākamās, aiznākamās, aizaiznākamās, un gala iznākumā – slēgtas pēdējās skolas. Būs pienācis tas brīdis, kad pēdējais latvietis izslēgs lidostā gaismu.

    Esošā valdība ne tikai nespēj risināt šo situāciju, bet pat nevēlas to darīt, jo nākamā gada budžetā nav domāts, kā izdarīt, lai ģimenēs būtu vairāk bērnu, kas ir panākams ar pasākumiem, kas liktu potenciāliem vecākiem izšķirties par bērnu radīšanu, jo viņi zinātu, ka viņi paši būs nodrošināti, ka viņu bērni būs nodrošināti, ka valsts – tas ir valdība, domās, kā padarīt Latviju par labklājības zemi. Taču tas nenotiek, jo politiķi to vien dara, kā turas pie siles un grābj riekšavām, tikai sev un sev.

  3. šoreiz tie,kuri domā -uz bardaku neparakstās. a pārējiem vienalga.pasākums ir labi sarunāts starp abām pusēm.ir jārada kašķis starp skolotājiem, jo tas tūlīt būs izdevīgi.jautājums LIZADAi-kāpēc nevarēja organizēt eksāmenu laikā? Tad aizietu visi.bet tagad ir dumja rīcība.

  4. Tavs komentārs tiek izvērtēts.
    tas parasti ievelkās! iztiksim bez linkiem uz manām krietni labākajām bildem!
    ar to izglītību nav lāgā. pavāra brāķi izbaro cūkām, šuvēja brāķi pazemina par grīdlupatu, ārsta brāķi apglabā svētītā zemē, bet skolotāja brāķis staigā pa Pasauli un taisa citus brāķus! kurpēm ir garantija, jebitovoi tehnikai ir garantija, bet izglītību takš lieto ilgāk, kā kurpes un jebitovoi tehniku. vajag izglītībai arī garantiju! ja skolots cilvēks ne sūda nejēdz no dzīves un mākslas un no sava “darba”, skolai jālabo savs brāķis, jāapmaksā atraušana no ražošanas un kāposts jāiekasē no skolotājiem – brāķdariem!

  5. Kas tas par streiku, ja skolas un dārziņi ir atvērti. Tas ir apmēram tas pats, kas staigāt pa Rīgu ar papīrīšiem rokās. Ja nav kazai piena tad nav.

    • Arodbiedrība nav neatkarīga un neies pret savu dara devēju, tā kā, lieki runāt. Ja tāds brīdinājuma streiks būtu CE laikā, tad rezultāts neizpaliktu.

  6. Cik lielu summu arodbiedrība uzkrājusi streiku fondā? Vai tāds fonds vispār eksistē vai arī visas biedru naudas apēstas, nodzertas, aprobežotus pasākumiņus taisot?
    Ja arodbiedrībai nav naudas, tad pusbada skolotājs nopietnu streikošanu nemaz nevar izturēt, bet simboliska māžošanās varai pie attiecīgas vietas…

    • Vai pieklājība neprasa arī pēc tā, lai algoto arodbiedrības līderu algas būtu publiski apskatāmas? Tā nebūtu elementāra atskaite, kā tiek izlietotas biedru naudas?

  7. Mācieties no piemēra, kā organizējas jūsu ienaidnieki !
    Vienā naktī sašušūkojās pa telefoniem un no rīta 99,99%
    saeimas nobalsoja par Latvijas izdāļāšanu !
    Vot, tā !

  8. ne jau klusētājs ir inteliģents ! Atbildēt

    visa nelaime šajā pasākumā :
    čammāšanās,
    pārprasta pieklājība,
    pārprasta inteliģences izpratne!

  9. Bet par to savu algu un uzskatiem “aizmirsi” pateikt, kā jau visi lielie darba ņēmēju aizstāvji! Bet nav jau vajadzīgs, jo patiesību tāpat neteiksi. Šitos “aizstāvjus” savā mūžā esmu redzējis un dzirdējis atliku likām, parasti lielākā daļa no tiem bija un ir ar vairākām sejām, jo iepriekšējā sistēma uzlika viņiem liekulības masku. Nu ja jau esi nostrādājis skolā vairāk nekā 30 gadus, tad laiks pensijā un dod vietu jaunajiem! Tiem nebūs tā jāmokās un jāprasa nauda no valsts par sēdēšanu katrā skolas sēdē vai braukšanu ekskursijā!

  10. Tu, “mocekli ” ar 25 gadu darba stāžu labāk pastāsti arī pārējiem, cik tev liela alga, kādi tavi patiesie uzskati un ko tu darīji 25 gadus atpakaļ, ja jau tagad visu laiku tikai mokies, nevis strādā un izglīto bērnus? Laikam tev tā īstā “strādāšana” bija padomju laikos…

    • Izglītoju bērnus, strādāju skolā vairāk nekā 30 gadus. Bet par to “moku krēslu”- tas reizēm ir arodkomitejas priekšsēdētāja pienākumi. Vai Jums, cienītais cilvēk, nav kādreiz nācies kā arodbiedrības pārstāvim aizstāvēt darba ņēmēju intereses? Ja nav, tad novēlu kādreiz pildīt šos pienākumus, nevis tikai lobēt savas individuālās un egoistiskās iegribas! Un vēl, atvainojos, pārgudri muldēt.

  11. “Nekādu būtisku neskaidrību”, to saku es, arodkomitejas priekšsēdētājs ar 25 gadu pieredzi šajā “moku krēslā”, kas matus ātri iekrāso sirmā tonī. Mūsu skolā streikā piedalīsies tikai pedagoģiskie darbinieki, un nenotiks mācību stundas jeb t.s. kontaktstundas. Uzskatām, ka skolēni nedrīkst būt cietēji dēļ daudzu gadu vārītās putras pedagogu atalgojuma silītē, un tāpēc, ja arī kāds bērns būs spiests šajā dienā ierasties skolā, lai mājās nepaliktu nepieskatīts, viņš varēs, protams, to darīt- tiks arī atvests uz skolu, paēdināts un aizvests no skolas mājup. Bet mācību darbs kontaktstundu formā nenotiks, jo būs brīdinājuma streiks.

  12. Shiis pavecaas pankuukas pat streiku nav speejiigas noorganizeet! Smiekliigi! Ja gribat Ministru algas, kaa plakaataa, tad kljuustiet par Ministriem!

  13. Aizdomīgi maz iestāžu !
    Tātad Saldus 1. vidusskola nav vienīgā, kur ieviesta dzimtbūšana
    pret pedagogiem ?

  14. jau ŠĶEĻ streikotājus !!!
    Tos “nestreikojošos” skolmeistarus vajag pakarināt bildes
    uz streika laiku aiz k pie tāfeles !

    • Sākas “nesaprašanas”,
      “nezināšanas”,
      “neredzēšanas”,
      “nevarēšanas”
      u.c. “-šanas”
      .
      patiesībā – NE-GRIBĒŠANA !

    • ka daži skolotāji sekos savam aicinājumam un godaprātam!

      • man brīdinājuma streiks nešķiet sakarīgs problēmas risinājums gan no mērķa, gan no organizētības viedokļa, taču, diemžēl, arī savu niecīgo samaksu (strādāju 0.65) par šo dienu nesaņemšot, jo, lūk lielākā daļa kolēģu atbalsta streiku, tātad samaksu nesaņem. “sviests”, kārtīgi iesācies “augšās ” turpina vēl radošāk kulties “apakšās”. Var jau teikt-nepatīk, neapmierina-ej projām, bet varbūt vienreiz varētu kaut ko sākt un izdarīt ar prātu un izpratni?!

        • Tie pedagogi, kuri streiku kā izpausmes veidu neatbalsta, varēs pieskatīt atnākušos uz skolu bērnus. Tādi ir, kas lokās kā ūdenszāles.

Draugiem Facebook Twitter Google+