Foto – LETA

Par streika praktisko norisi vēl daudz neskaidrību 23

27. novembrī Latvijā streikos vairāk nekā 22 000 
pedagogu, kā arī citi skolu un bērnudārzu darbinieki, streikā piedalīsies vairāk nekā 800 bērnudārzi, skolas, interešu izglītības centri, kā arī augstskolas.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Kā zināms, streiks izsludināts, nespējot vienoties par jauno pedagogu algošanas modeli, kā arī nespējot panākt būtisku finansējuma pieaugumu nozarei. Galvenās streika prasības ir šādas: deviņus miljonus eiro, kas paredzēti jaunā modeļa ieviešanai, izlietot, uzlabojot darba samaksu bērnudārzu audzinātājiem, mazo skolu skolotājiem un atbalsta personālam, kā arī jau nākamā gada budžetā palielināt finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei.

Latvijas izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) priekšsēdētāja Inga Vanaga vakar atgādināja, ka streiks izsludināts arī dēļ Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un valdības necienīgās attieksmes pret nozari. Viņas vietnieks Edgars Grigorjevs piebilda: “Arī mēs brīnāmies, ka ministre Seile un premjere Straujuma brīnās par streiku.”

CITI ŠOBRĪD LASA

Plašais streika apjoms – tajā piedalās 80 procenti LIZDA biedru, kā arī izglītības iestāžu darbinieki, kas nav LIZDA biedri, – nozīmē, ka daudziem skolēniem nenotiks mācības. Nodarbības izpaliks arī daudziem mazuļiem bērnudārzos. Streika nosacījumi gan paredz, ka tā laikā pedagogi būs savās darba vietās.

Šonedēļ LIZDA vadība tikās ar vairākām vecāku organizācijām un ziņoja, ka vecāki pauduši atbalstu streikam. Tā gan ir, tomēr vecāku pārstāvji uzskata, ka pietrūkst informācijas, kā tieši vecākiem rīkoties streika dienā un kas notiks, ja bērni tiks aizvesti uz skolām un bērnudārziem. Biedrības “Vecāki par izglītību” pārstāve Silvija Titova-Meija teic: “Domāju, ka visas citas iespējas, kā ietekmēt valdības lēmumus, LIZDA bija izsmēlusi. Streiks ir izmisuma solis. Taču LIZDA būtu bijis jāgādā arī par to, lai visās izglītības iestādēs streiks norit pēc vienotām vadlīnijām.”

LIZDA aicina, izrādot cieņu pret skolotāju lēmumu streikot, 27. novembrī nevest bērnus uz izglītības iestādēm, kuras piedalās streikā. Taču S. Titova-Meija norāda: ne visiem vecākiem būs iespējams rast alternatīvu bērnu pieskatīšanai. Tāpēc LIZDA būtu vajadzējis izdot vadlīnijas, kas noteiktu, ka izglītības iestādēs tomēr jāveido viena vai divas grupas, kurās bērnus pieskatītu. Tādu vadlīniju nav, un LIZDA vadība tādas arī negrasās sniegt. “Mēs nevaram ieteikt ideālos risinājumus katras izglītības iestādes gadījumā,” tā E. Grigorjevs. Tādējādi izglītības iestāžu pieeja streiku organizēšanā, visticamāk, būs atšķirīga. Piemēram, Rīgā kādā bērnudārzā izvietota informācija, kurā minēts gan LIZDA aicinājums vecākiem atbalstīt pedagogus, gan arī aicinājums 27. novembrī bērnus uz bērnudārzu nevest. Vecākiem teikts, ka nepieciešamības gadījumā mazuļi tomēr tiks pieskatīti, tomēr viņus neēdinās. Tikmēr cita streikojoša bērnudārza “Ābecītis” pārstāve Līvija Baļčūne solīja, ka “neviens neēdis nepaliks”. Par iespējamo bērnu neēdināšanu S. Titova-Meija ir neizpratnē. Viņa uzsver, ka streiku pieteikuši tikai pedagogi. Pavāriem un pedagogu palīgiem streika dienā vajadzētu strādāt. To vecāku pārstāve teikusi, arī tiekoties ar LIZDA, bet I. Vanaga pavēstījusi, ka ēdināšana nenotiks, jo “streika mērķis jau savā būtībā ir radīt neērtības, ar kuru palīdzību streika organizētājs cenšas panākt izvirzīto prasību izpildi”. Vakar LIZDA vadība informēja, ka streiks izsludināts nozarē, līdz ar to piedalīties tajā var visi nozarē strādājošie, ne tikai pedagogi.

Reklāma
Reklāma

Par to, kas notiks izglītības iestādēs streika dienās, vajadzētu būt atbildīgām arī pašvaldībām, jo tieši tās dibinājušas lielāko daļu skolu un bērnudārzu. Taču arī pašvaldībās joprojām valda neziņa par to, kā organizēt bērnu pieskatīšanu, pārvadāšanu un ēdināšanu streika dienās. Piemēram, Preiļu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Andrejs Zagorskis teica, ka dome tikai nākamnedēļ lems, ko darīt.

Vēl lielākas neskaidrības var radīt tas, ka ir skolas, kuru pedagogi streikā piedalīsies nepilnā sastāvā. Piemēram, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijā būs tikai četri streikotāji. Kā ziņo portāls “e-klase”, Izglītības kvalitātes valsts dienests jau paziņojis, ka stundu saraksts skolās jāpārveido tā, lai tās stundas, kuras vada nestreikojoši skolotāji, streika dienā tomēr notiktu. Stundu kavējumi tiks attaisnoti tikai tajā gadījumā, ja streikos visi skolotāji.

Precīzs streikotāju skaits vēl nav zināms. Kaut arī LIZDA vakar nosūtīja oficiālo streika pieteikumu IZM, Valsts darba inspekcijai un Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei, izglītības iestādes joprojām var lemt, vai piebiedroties streikam. Likums paredz, ka par pievienošanos streikam nozarē strādājošie var lemt kaut vai līdz streika sākumam. Tomēr LIZDA aicina kolēģus būt godprātīgiem un nelemt par streikošanu pēdējā brīdī. Piemēram, Latvijas Universitātes darbinieki lēmumu pieņems otrdien. Streikojošo izglītības iestāžu sarakstu LIZDA sola ievietot savā mājas lapā tīmeklī www.lizda.lv.

Jāpiebilst, ka arodbiedrībai ir informācija: daļa pašvaldību maksāšot pedagogiem darba algu arī par streika dienu. Tādā gadījumā pedagogi, visticamāk, streika dienu atstrādāšot kādā citā dienā, strādājot ar skolēniem papildus. “Izglītības pro­gramma šajā mācību gadā tik un tā būs jāapgūst. Streiks tam nedrīkst traucēt,” teic I. Vanaga. Daļa pašvaldību par streika dienu pedagogiem maksās no saviem līdzekļiem, bet citas – no valsts finansējuma skolotāju algām.