Par tālredzību. “LA” vēstuļu apskats 0
Par drošības problēmām valstī liek aizdomāties un būt modriem lasītāja E. Zuzāne no Pārgaujas novada: “Mums jau tā ir daudz imigrantu un vēl tiek ieplūdināti jauni dažādu tautību, kam jānodrošina viss labākais no mūsu trūcīgā budžeta. Tas rada nedrošību.
Tāpēc mani pārsteidz, ka kāds izdomājis, neņemot vērā pašreizējo politisko situāciju, savākt parakstus, ka jānojauc Uzvaras piemineklis, lai tā vietā īstenotu Latvijas pirmās brīvvalsts laikā izstrādāto projektu. Uzskatu, ka tā ir organizēta provokācija, kurai var sekot Ukrainas scenārijs…”
Rīdziniece E. Pētersone ierosina: “Pieminekļi ir laikmeta akcenti un vēstures liecinieki. Uzvaras piemineklim derētu iekalt informāciju par to, ko šī uzvara lielajā militārajā konfliktā starp Vācijas hitlerisko un PSRS berijisko-staļinisko administrāciju ir devusi Latvijas valstij. Cik miljonu jaunu vīriešu gājuši bojā (..), cik represijās un deportācijās latvieši zaudējuši savas tautas un cik bija spiesti glābties bēgļu statusā ārzemēs. Sekas ir tās, ka Latvijā ģimenes ir nabadzīgas bez simtgadīgiem kapitāliem, kādi ir rietumu valstu ģimeņu uzkrājumos.”
Savukārt lasītājs Laimis Brauns slavē mūsu laikrakstu par interesantajiem un daudzpusīgajiem rakstiem un saka paldies par darbu žurnālistiem.
“”Latvijas Avīze” kļūst arvien bagātāka ar dažādu informāciju, žurnālists Valdis Bērziņš vienmēr dod informētu skaidrojumu par to, kas notiek pēkšņi, nu teiksim, tas ārprāts Francijā. Kā ikdienas lasītājs augstu vērtēju visu žurnālistu talantu.”
Rīdziniece B. Ose pateicas režisorei Dzintrai Gekai par emocionālajām filmām “Tēvi tur” un “Dieva putniņi”, kurās atklāti izsūtīto likteņi. Viņa raksta: “Mana māte izgāja cauri visam tam, tāpat kā daudzi citi nerunāja par piedzīvoto un redzēto. Reiz gan teica, ka pavasaros Sibīrijā bija ļoti skaisti, kad viss bijis vienos krāšņos ziedos, bet, ja kāds būtu viņai teicis, ka var iet mājās, būtu ņēmusi pie rokas bērnus un kājām devusies uz savu purva malu…”
