×
Mobilā versija
Brīdinājums +16°C
Zenta, Dzelde, Zelda
Trešdiena, 15. augusts, 2018
24. aprīlis, 2018
Drukāt

Par tautas izraudzītu, bet ne ievēlētu prezidentu (19)

Valsts prezidenta standarts un Latvijas karogs Rīgas pils Svētā Gara tornī.Valsts prezidenta standarts un Latvijas karogs Rīgas pils Svētā Gara tornī.

Foto - LETA

“Pašreiz spēkā esošā prezidenta ievēlēšanas kārtība mūsu valstī ir nepilnīga, tādēļ nejaušības vai politiskas tirgošanās rezultātā valsts galvas amatā var nejauši nonākt cilvēki, kas nemaz nav mērķtiecīgi vēlējušies nokļūt šajā amatā. Sabiedrība no tā ir nogurusi un vēlas vairāk iesaistīties prezidenta izvēles procesā. Taču vienlaikus pārmaiņas tautas vēlēta prezidenta virzienā rada ne vien drošības riskus, bet nozīmē arī atteikšanos no parlamentāras demokrātijas un pat var novest līdz koķetēšanai ar autoritārismu, kas mums ideoloģiski nav pieņemami. Taču ir iespējams arī vidusceļš!” uzskata biedrības “Sabiedrība centriskai politikai” (“SCP”) līderis Edvards Smiltēns. Viņa vadītā organizācija šonedēļ nāks klajā ar savu piedāvājumu prezidenta ievēlēšanas modeļa reformai.

Piedāvājums paredz, ka prezidenta amata kandidātus tāpat kā līdz šim izvirzītu Saeimas frakcijas vai deputāti, bet tiktu krietni pagarināts termiņš no izvirzīšanas līdz ievēlēšanai. Šajā laika posmā izvirzītajiem pretendentiem būtu jāapliecina sabiedrības atbalsts savai kandidatūrai, savācot un iesniedzot Saeimā noteiktu skaitu balsstiesīgo iedzīvotāju parak­stu. Parakstu vākšanu rīkotu Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) un katra balsstiesīgā persona varētu atbalstīt tikai vienu kandidātu. Pagaidām gan reformas autori nav vienojušies par to, kas būtu objektīvs atbalsta rādītājs, bet, pēc Smiltēna domām, būtu nepieciešams savākt vismaz 50 000 cilvēku parakstu.

“Likums jau šobrīd nosaka virkni kritēriju Valsts prezidenta amata kandidātiem – minimālo vecumu, nevainojamu reputāciju, nesadarbošanos ar ārvalstu izlūkdienestiem un tamlīdzīgi, bet nenosaka pašu galveno – kandidātam jābauda sabiedrības atbalsts. Nepieciešamība savākt šos parakstus uzliks par pienākumu kandidātiem sevi parādīt – savu vīziju, vadītāja spējas, prasmi uzrunāt un aizraut sabiedrību. Tādēļ būs jārīko debates, ekspertu vērtējumi, reģionālās vizītes. Tādējādi tiks iesaistīta sabiedrība un vienlaikus izslēgta nejaušu avantūristu nokļūšana augstajā amatā,” skaidro Smiltēns.

Galavārdu balsojumā gan joprojām teiktu Saeima, bet tā drīkstētu izvēlēties tikai no tiem kandidātiem, kuri savākuši noteikto parakstu skaitu. Parlamenta balsojumam jābūt atklātam (pašlaik Valsts prezidents atlikusi pēdējā amatpersona, ko Saeima amatā ievēl aizklāti).

Konstitucionālo tiesību eksperts Edgars Pastars šo “SCP” ideju vērtēja kā interesantu un apspriešanas vērtu. “Šāds risinājums izklausās nedaudz negaidīts, bet tas noteikti ir interesants un diskusijas vērts. Uzreiz gan redzu, ka te būs nepieciešama konstitucionālo jautājumu juristu diskusija par to, cik lielā mērā šāds regulējums iestrādājams Satversmē un cik – Valsts prezidenta ievēlēšanas likumā. Ļoti labi, ka idejas autori jau paredzējuši, ka parakstu vākšana ir valsts kontrolēts process, lai samazinātu risku ar viltojumiem, “mirušajām dvēselēm” un tamlīdzīgi. Taču noteikti vajadzētu arī paredzēt, kas notiek, ja neviens kandidāts nesavāc noteikto parakstu skaitu,” vērtēja jurists. Viņš arī piebilda, ka šīs diskusijas ietvaros vajadzētu pārskatīt arī prezidenta ievēlēšanai nepieciešamo deputātu skaitu. Satversme šobrīd nosaka, ka Valsts prezidenta ievēlēšanai nepieciešams vismaz 51 deputāta atbalsts, bet Konstitucionālo tiesību komisija jau iepriekš aicinājusi Saeimu palielināt šo slieksni, lai prezidenta ievēlēšana nebūtu iespējama tikai valdošās koalīcijas vienošanās ietvaros.

Tomēr, visticamāk, idejai nebūs atbalsta valdošajā koalīcijā. “Vienotības” un Nacionālās apvienības pārstāvji Smiltēna ierosinājumu vērtēja ieinteresēti. “Ir skaidrs, ka pašreizējā prezidenta ievēlēšanas metode ir nerezultatīva. Mums nav nekādu aizspriedumu, ka šī ir opozīcijas ideja. Labprāt aicināsim autorus uz frakciju, lai iepazīstina sīkāk,” teica NA frakcijas vadītājs Raivis Dzintars. Arī “Vienotības” frakcijas vadītājs Hosams Abu Meri norādīja, ka pāreju uz atklātām prezidenta vēlēšanām viņa partija noteikti atbal­stītu, bet ierosinājums par parakstu vākšanu vēl jāvērtē. Taču Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis uzreiz bija noraidošs: “Neatbalstām! Priekšvēlēšanu gaisotnē nebūtu pareizi vērt vaļā Satversmi un grozīt tik būtiskas normas. Lai par to lemj nākamā Saeima, kad vēlēšanu trakums būs pagājis un būs pietiekami daudz laika kvalitatīvai diskusijai.” Koalīcijas līgums paredz, ka Satver­smes grozījumi ir atbalstāmi tikai tādā gadījumā, ja tam piekrīt visas trīs valdošās partijas.

Pievienot komentāru

Komentāri (19)

  1. Kad tauta,nevis koalīcija,izraudzīs deputātus?

  2. Kļūdains formulējums !
    Nevis ievēlēts prezidents, bet iecimdarots būs !

  3. un SC elektorāts ievēlēs “patiešām tautas prezidentu”… :((

  4. Priekš kam Latvijai vispār uz 1.5 milj. iedzīvotāju vajadzīgs kaut kāds prezidents !? Ar visu savu stulbo kanceleju un administratīvo aparātu , kas nodokļu maksātājiem izmaksā diezgan , diezgan … ! ( pazīstu dažus padomniekus … , un jāsaķer galva un jājautā , uz kurieni tad iet mūsu valsts … !?)Neko nedarot saņem 3400 eur algu … !!!
    Nerunājot par tādu vēējoni , kam pēc gada būs jānodrošina ekskluzīvs dzīvoklis, auto utt… , bet kāda jēga no viņa ? kāds viņa ieguldījums , atdeve ? Bija mums iepriekšējais prezidents Bērziņš … , kāds , vispār , tādu atceras ? Ko viņš izdarīja ? Vienīgi žurnālistiem pasolīja iedot pa galvu … , tam , vismaz , pietika prāta atteikties no tām privilēģijām , jo jau iepriekš bija pietiekami sazadzies … !

  5. P.S… un tadu , kurs spej iemacities angliski .

  6. nezinu, kas tas par veidojumu, Atbildēt

    kas, ierosina, tomēr domāju, ka Paulam, Ušakovam, Ždanokai un Lembergam nekas nekavēs noorganizēt masas parakstiem. Vienotība, kas jau vienreiz savus vēlētājus piekāsa prezidenta vēlēšanās, izteikusi “interesi”. Ja pareizi atceros, pats ierosinātājs ir “Vecās Vienotības” pārstāvis? Kā vienmēr – domām un iecerēm bagāti, ar spēju un varēšanu gan tā pašvaki.

  7. Kāpēc tauta nedrīkst ievēlēt prezidentu?

  8. Lieciet, taču, mierā prezidentu parlamentārā valstī.
    Labāk nosakiet ievēlēšanas skaitu deputātiem, kuri ir visa labā un ļaunā iemiesojums Latvijā.

    • Piekrītu, naivais!

      Turklāt tie, kuri ievēlēti Saeimā vai RD, nemaz neliecina par to, ka tautas vēlēts būtu tas, kurš tiešām darbotos Latvijas labā.
      Būs tas, kurš varēs sevis reklamēšanai izmantot budžeta līdzekļus (Saskaņa), turklāt apjomīgus, vai ļoti apjomīgus ziedojumus (ZZS) savējo atbalstam.
      Pēc tam būs kā parasti, piemēram, attiecībā uz Saeimu. Kādas šausmas! Taču tiek aizmirsts, ka paši šie ļaudis nemaz Saeimā nenonāca, bet bija, kas viņus ievēlēja.

  9. tadu kurš vissvairak kritizē visus………. un eūta un priecajas ka Lavija izbrauc …

  10. Vai pie tautas tiek skaititi ari Latvija esosie okupanti, vinu pecnaceji,un kremla cekistu “investori”?

  11. Pēc 26 g. atguvušie saprātu… Ko var vēlēties PERSONAS? Personām kam nav nekādu tiesību vēlēties un pieprasīt.. Persona ir vergs! Vai vergam ir kādas tiesības? Jūs paši visus šos gadus atdevāt savas balsis par mistiskām partijām.. paši vēlējāt! Un kur ir palikusi jūsu Cilvēka apziņa? Piedzimāt brīvi, šķīsti Cilvēki! Tagad esat numurēti ar preču kodiem un numuriem. Tā maksā brīvība jau no 1993.gada.Latvija ir kļuvusi par Koloniju…

  12. mūdzis regionālis Atbildēt

    Tas nu arī nav pieņemami,ka ikreiz, ,kad valsts prezidents atver muti, man ir jānosarkst.

    • Redzi… var sanāt tā, ka , ikreiz kad TUATVĒRSI MUTI … “nosarks” Tava pakaļa. Mūsu tauta var sa- ievēlēt tādu vadoni, ka Baķka un Putins aiz skaudības pazaudēs miegu.

  13. Visi muļķi, tikai tu nē.

  14. Patreiz tiek uzspiesta kliķes izraudzīta marionete. Tautai sen bija jāievēl savs prezidents, savs aizstāvis un iedvesmotājs.

  15. Muļķības, liek tos, kurus vieglāk “pareiziem cilvēkiem” koriģēt un bīdīt.

Draugiem Facebook Twitter Google+