Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
29. janvāris, 2014
Drukāt

Par un pret bezmaksas augstāko izglītību (8)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Kaut arī “Vienotības” politiķi un arī jaunā izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete apgalvojuši, ka Latvijā var ieviest bezmaksas augstāko izglītību, tuvākajos gados tiem, kuri neiekļūs valsts apmaksātajās studiju vietās, tomēr nāksies maksāt pašiem.

Lielākā daļa Latvijas studentu mācās par privātajiem līdzekļiem. 2012. gadā valsts augstskolās pamatstudiju programmās bez maksas studēja 6911 studentu, bet par maksu – 8600 studentu. Vēl 5369 studenti studēja privātajās augstskolās, kur mācības ir tikai par maksu.

Ideju par bezmaksas augstāko izglītību “Vienotības” pārstāvji pirmoreiz pauda, iebilstot toreizējam izglītības ministram Robertam Ķīlim, kurš vēlējās panākt, lai visi studenti būtu līdzvērtīgi un vai nu studētu, izmantojot jaunu valsts izveidotu studiju kreditēšanas sistēmu, vai pēc studiju beigšanas atmaksātu valstij viņu izglītībā ieguldīto, maksājot progresīvo nodokli.

Vai tagad, kad “Vienotība” nonākusi pie varas Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), jaunieši var cerēt, ka drīzumā visi, kuri iestājušies valsts augstskolās, studēs par valsts budžeta līdzekļiem?

Izskatās, ka tik drīz gan valsts apmaksātu augstāko izglītību nesagaidīsim. I. Druviete paskaidroja, ka vispirms bezmaksas augstāko izglītību plānots ieviest doktorantūrā, kur mācās vismazāk studentu: valsts augstskolās kopumā 2012. gadā mācījās 21 653 studenti, bet doktorantūrā no viņiem studēja tikai 601. Pagaidām gan nav pat skaidrs, kad par studijām nevajadzēs maksāt vismaz doktorantiem.

Par to, vai un kad bez maksas varētu studēt pārējie, ir vēl mazāka skaidrība, jo par pamatstudiju un maģistratūras studiju programmās studējošajiem lems, I. Druvietes vārdiem runājot, “atbilstoši valsts budžeta iespējām”.

I. Druviete atgādināja, ka Pasaules banka patlaban veic pētījumu par augstākās izglītības finansēšanas modeļiem Latvijā. Pirms varēs lemt par tālāku augstākās izglītības finansēšanu, jāsagaida šis pētījums.

Piektdien notika diskusija “Ko sagaidām no augstākās izglītības?”, kurā liela daļa laika tika veltīta arī bezmaksas augstākajai izglītībai, ko acīmredzami atbalsta lielākā daļa diskusijas dalībnieku. Vairāk argumentu izskanēja par labu bezmaksas augstākajai izglītībai. IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vadītāja Agrita Kiopa atzina, ka argumentus pret bezmaksas augstāko izglītību ir grūti atrast.

Tomēr dažus pretargumentus diskusijas dalībniekiem izdevās rast. Piemēram, ne visiem vajadzīga augstākā izglītība. “Arī bez augstākās izglītības iespējams būt pilnvērtīgam sabiedrības loceklim,” teica Laura Vernere, Rīgas Ekonomikas augstskolas studente. Darba tirgū šobrīd vairāk pietrūkst cilvēku, kas ieguvuši kvalitatīvu profesionālo izglītību, nevis akadēmiķi. Ja daudzi iegūs akadēmisko grādu, tā vērtība vēl vairāk kritīsies.

Pat ja būtu bezmaksas augstākā izglītība, visi tāpat nevarētu studēt to, ko vēlas, jo studiju vietu skaits taču būtu ierobežots. Izskanēja arī, ka visai sabiedrībai nav jāmaksā par to, kurš studē.

“Ja par studentu skološanu maksā visa sabiedrība, tad studentiem arī vajadzētu ar lielāku atbildību izturēties pret studijām,” teica Biznesa augstskolas “Turība” Attīstības padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis.

Par bezmaksas augstāko izglītību toties izskanēja šādi argumenti: iespēja studēt bez maksas padarītu studijas pieejamākas. Līdz ar to tiktu novērsta sabiedrības segregācija. Turklāt jaunietis izvēlētos studēt to, kas viņu tiešām interesē, nevis to, kas ir lētāk vai ko iespējams studēt bez maksas. Piemēram, Rīgas Ekonomikas augstskolā līdz 2007. gadam bija pieejamas studijas bez maksas. Tad konkurss bija desmit pretendentu uz vienu studiju vietu. Kad ieviesa studiju maksu, konkurss bija tikai pieci pretendenti uz vienu studiju vietu. Visticamāk, studiju kvalitāte nekritās, bet puse potenciālo studentu vairs nevarēja atļauties sapņot par studijām šajā augstskolā.

Medicīnas studijas izmaksā, sākot no 2561 eiro gadā. Jaunietis no trūcīgas ģimenes, ja neiekļūs budžeta grupā, tik dārgas studijas nevarēs atļauties. Arī studiju kredīti ne visiem ir pieejami, jo ne visu jauniešu vecākiem ir pietiekami ienākumi, lai banka viņus atzītu par derīgiem galvojumam.

Diskusijas laikā vairākkārt tika norādīts uz Igaunijas pieredzi, kur valsts augstskolās igauņu valodā visi studē bez maksas.

Pievienot komentāru

Komentāri (8)

  1. Kāda būs augstākā izglība?
    Vairāki akadēmiskās vides pārstāvji uzskata, ka mūsdienu izglītībā ir ieliktas trīs mīnas, kuru degaukla jau sākusi degt. Šīs mīnas, iespējams, uzspridzinās esošās izglītošanas fomas un metodes, kuras, liekas, ir nosatbilizējušās un nav izkustināmas.
    Pirmā mīna, lai ne visai spēcīga, pamatojas uz elektronisko apmācību, izmantojot distances kursus un interaktīvas apmācības programmas. Šāda veida apmācība eksistē jau ilgāku laiku, bet vēl nekonkurē ar klātienes mācībām. Un tomēr konkurence pastāv, arī kvalitatīvi augstākā līmenī nekā parastie kursi. Šo formu pagaidām cenšas ieviest vairākas augstskolas, diemžēl, visai primitīvi.
    Kas notiktu, kad elektronisko apmācību sāktu veidot pasaulē lielākās un autoritatīvākās augstskolas un biznesa vide? Faktiski šis process jau ir sācies. Desmit pasaules lielākās augstskolas, Stenfordas universitātes profesoru vadībā, bezmaksas vienotā bāzē izvietoja savas elektroniskās lekcijas, kurām pieeja nodrošināta jebkuram studentam jebkurā pasaules daļā. Tas radīja konkurenci citu augstskolu profesūras vidū un tā kļuva tikpat spraiga, kāda tā ir informāciju servisa firmu – Google, Facebook – starpā. Studiju procesā aktivizējās dialogs, kuru veidoja paši studenti – sekmīgākie izmantoja paplašinātās iespējas apgūt daudzās eklektroniskās lekcijas un varēja mācību materiālu saviem studiju biedriem izskaidrot saprotamāk nekā viens otrs mācībspēks.
    Nav nepeiciešamas futuroloģiskas spējas, lai saskatītu to, ka augstskolas, protams, pamazām sāks pārvērsties par uzņēmumiem, kas „ražos” elektroniskos mācību materiālus, bet mācībspēki kļūs līdzīgi komersantiem, kas iekļausies kādā no projektiem. Radīsies mācībspēki – režisori, konsultanti, scenāristi, darbu iegūs programmisti, mākslinieki noformētāji. Būs arī producenti, kuru lomu šobrīd pilda rektori un arī citas kategorijas darbinieki, kuri aktivizēs elektronisko mācību procesu.
    Protams, paliks tie macībspēki, kuri tiksies ar studentiem personīgi, pamatā tajos priekšmetos un mācību formās, kuras nevar tiražēt un kurās tiks sagalabāts pats būtiskākais – mācēt iemācīt domāt. Pamatā tie nebūs tradicionālie mācībspēki, bet zinātnieki, kuri varēs nodot studējošiem savu radošās domāšanas pieredzi.
    Kas notiks ar augstskolām? Iespējams, ka tās izmirs – tādā formā kādā tās eksistē mūsdienās – pirmkārt, milzīgās, gigantiskās.
    Bet ir vēl otra mīna ar vēl lielāku spēku, kuras sprādziens var izmainīt visu izglītības sistēmu. Mīnas nosaukums – zināšanu ēra. Iegūstošās nozarēs tehnoloģijas attīstās strauji. Zināšanas, atšķirībā no parastiem produktiem, tiražējas bezgalīgi un neiedomājami atri. Zināšanas nezūd un pārvietojas. Tas nozīmē, ka jaunā attīstības ēra būs saistīta ar zināšanu iegūšanu un nodošanu, ar zinātnes un izglītības ciešu saistību. Jau šobrīd ar izglītību nodarbojas uzņēmumi, veidojas korporatīvas augstskolas, profesionālājā izglītībā ienāk duālā izglītība – liela daļa mācības notiek uzņēmumos. Veidojas dažādi kvalifikācijas kursi, ienāk mūžizglītība, pieaug nelielu biznesa skolu skaits. Augstskolas zaudē monopoltiesības uz izglītību!
    Bet vislielākā mīna saistīta ar zināšanu koletīvu radīšanu un patērēšanu. Jau šodien grūti sameklēt zinātnieku, kurš būtu iepazinies ar visiem publicētajiem rakstiem un monogrāfijām par savu zinātnisko tēmu. Zināšanu ērā zināšanas, pat šaurā jomā, neiespējami apgūt un izmantot vienatnē. Cilvēki spiesti kooperēties informācijas iegūšanā, veidot tādus profesionālus tīklus, kuri darbojas vienotā sistēmā, kā vienots organisms. Un tad izglītība kļūs par pamatprocesu, kas uzturēs un nodrošinās šādu tīklu darbību. Un tās nebūs tikai augstskolas, tikai mācībspēki, bet tas būs vienots organisms, kurā katrs indivīds īstenos un attīstīs savas kompetences, pats mācīsies un palīdzēs citiem.
    Tomēr neviena interaktīvu tīklu izglītība nespēs aizstāt studenta un pasniedzēja personīgo saskarsmi. Vienīgais, kas met ēnu uz pasniedzēja darbu ir atbildības trūkums par rezultātiem.
    Dažreiz skolotājs var teikt dažus vārdus, bet ieguldīt šajos vārdos nozīmi, kādu nedod pat 100 stundu apmācība. Šie divi vārdi var mainīt cilvēka dzīvi, lai mainītu uztveri, izpratni.
    Kā raksta Financial Times (FT), tad vadošās pasaules augstskolas arvien biežāk atļauj bezmaksas piekļuvi saviem mācību resursiem, lai organizētu distances studijas. Kā liecina Smart Education publikācijas, tad bez maksas var iegūt materiālus no tādiem pasaules izglītības līderiem kā Harvard University, Stenford University, University of California (Berkeley), Yale University, Columbia University u.c. Pieejamas studiju programmas, kursi, audio un video lekcijas par dažādu tematiku, sākot ar mākslu, sociālām zinātnēm un literatūru līdz mūsdienu vēsturei, precīzām zinātnēm un matemātikai. Par simbolisku cenu – 3-5 dolāriem, no Harvardas saita var iegūt biznesa situāciju studiju materiālus par dažādām tēmām.
    Jaunās tīkla tehnoloģijas izglītībā ir pierādījušas, ka tās spēj pamatoti pretstatīties tradicionālajam lekciju modelim un daudzējādā ziņā pat pārspēt. Patērētāji var apskatīt tiešsaistes lekcijas vairākas reizes, savā tempā un laikā, bet pasniedzēja laiku var izmantot radošāk nekā tradicionālajā modelī. Un, protams, būtiskākais ir tas, ka viss šis saturs ir bezmaksas.
    Var rasties jautājums – kāpēc vadošajās universitātēs atdot savu intelektuālo īpašumu tiešsaistes lietotājiem par brīvu? Šis pakalpojums palielina ticamību universitātei, piesaista labākos studentus, uzlabo izglītības kvalitāti. Apskatot finansiālo ieguvumu, saskaņā ar FT publikācijām, pasaules izglītības līderi, izmantojot uzņēmējdarbības modeli, izvirzīja uzdevumu – iegūt jaunus tirgus, kur pakalpojumu sniegšanas stratēģija būtu: pamatpakalpojumi ir bezmaksas, bet par papildus pakalpojumiem būs jāmaksā. Šī biznesa modeļa – ko parasti izmanto liela interneta lietotāju daļa – ieguvums galu galā kļūst patukšs attiecībā pret to, par kuru ir jāmaksā. Loģiski sagaidīt, ka tradicionālās izglītības tirgus līderi un jaunā izglītības biznesa modeļa ieviesēji var sākt prasīt par “precēm” attiecīgu cenu, cerot, ka cilvēki maksās par zīmolu .
    Tomēr, virzoties šādā veidā, vadošās augstskolas riskē. Bez šaubām, tām ir labs izglītības saturs, kas pilnveidojies desmitu gadu laikā, un ko veicinājuši daudzie kvalitatīvie pētniecības un inovatīvie atklājumi. Bet internets samazina tirgū ienākšanas barjeras un padara tirgu pieejamu jauniem, mazāk zināmiem spēlētājiem, kuri ātri un par zemākām izmaksām var radīt lielu lietotāju bāzi.
    Jaunais, zinašanu veicinošais modelis rada jaunu tirgu un līdz ar to jaunu konkurenci.
    Pasaules labākām augstskolām var nākties konkurēt par cenu veidošanu ar mazāk pazīstamiem zīmoliem un, visticamāk, zaudēt cīņā. Kā uzsver FT, tām ir būtisks iemesls bažām ilgtermiņā. Pasaules labaākajām augstskolām konkurences priekšrocība ir ilgstoša reputāciju un pieredze, kas iegūta gadu desmitu gaitā un kas iepriekš nav “ceļojušas” bezmaksas tīmeklī. To materiāli var kļūt viegli kopējami, maināmi un pat uzlabojami. Augsti motivēti “atdarinātāji” modelēs topa augstākās izglītības iestādes, un lēnām, bet pārliecinoši veidos savu “dzelzs” reputāciju. Tomēr nākotnē šo jauno zīmolu izglītības resursi nevar būt tik pārliecinoši, ja top augstskolas izveidos partnerattiecības un izstrādās vienotu stratēģiju, uzsver FT. Nesen Harvard University, Massachusetts Institute of Technology un Berkeley universitāte, paziņoja, ka apvienosies, lai dotu iespēju studēt ikvienam ar interneta pieslēgumu.
    Vai ir nākotne jaunajam modelim un vai tas padziļinās zināšanas, varbūt tas ir “siers peļu slazdā”? Daži klasiskās izglītības modeļa piekritēji uzskata, ka nav iespējams aizstāt dzīvu komunikāciju, ka daudz svarīgāk ir „redzēt acis” un “turēt roku rokā”. Šis spriedums ignorē faktu, ka šodien daudziem cilvēkiem nav pieejams kvalitatīvs saturs un tīklošanas iespējas ar labākajiem pasniedzējiem. Kāpēc maksāt par neefektīvu augstskolu, ja ir piekļuve kvalitatīvām zināšanām praktiski bez maksas? Augstskolas, kuru mērķis ir tikai saglabāt izglītības tirgus daļu, piedāvājot pakalpojumu, vērstu uz klienta vēlmēm, veidojot “pieejamu cenu”, saglabās tradicionālo izglītību.

  2. Latvijas valdība 2028.gadā sāks atmudžināt vaļā to, ko 20 gadu garumā, sākot no 2008. gada būs samudžinājuši.
    Tagad doties strādāt uz augstskolu nav vērts.
    Atgriezīšos 2028. gadā.
    Pagaidām atpūtīšos radošajā atvaļinājumā – lai tā valdība izkaujas un izlemj, kāda augstākās izglītības sistēma Latvijai ir vajadzīga.
    Ceru, ka 2028. gadā LAtvija vēl pastāvēs.

  3. Es par maksas augst.izglītību Atbildēt

    Es uzskatu, ka augstākajai izglītībai ir jābūt MAKSAS (ar ļoti nelielu bezmaksas vietu procentu izciliem studentiem), jo, ļoti daudzi augstskolas beigušie jaunieši ar vienvirziena biļeti dodas dzīvot un strādāt prom pasaulē, viņu bezmaksas izglītību esmu apmaksājusi es un citi nodokļu maksātāji, atdeves nekādas, pat pliks paldies, pie visa tā esmu spiesta apmaksāt arī savam piecgadīgajam bērnam privāto bērnu dārzu, jo vietu problēma pašvaldības bērnu dārzā ir mūžīga. Ja cilvēks pats maksā par savu augstāko izglītību, viņa studiju izvēle ir atbildīgāka, un ja pēc tam viņš aizbrauc prom no valsts pavisam dzīvot un strādāt citur, tad tā jau ir viņa izvēle un man nav piečakarētas sajūtas – pats par studijām maksāja, mierīgi var braukt projām, jo aizbraukušo maksātos nodokļus valsts vairs neredz, bet palikušajiem krauj lielāku nodokļu slogu.

    • Jums ir virspusēja izpratne par to ko dod augstākā izglītība pārējai sabiedrībai – vispirms, jums pieaugs daudzu pakalpojumu cena, jo lai atmaksātu izglītībā ieguldītos līdzekļus ir pamatīgi jāpaprasa atpakaļ ar uzviju no klientiem – tā nav tikai medicīna un jurisprudence, kas pieaugs – arī skolotājiem diez vai ir jēga tālāk ar jūsu sīci ņemties bez maksas – tās maksas ko nosaka skolotājs, nevis kā tagad – valsts. Ja jums patīk maksas augstākā izglītība, droši variet pieteikt savu sīci pēc privātā bērnu dārza privātā skolā, jo tas ir tieši tas modelis kuru jūs atbalstiet, kur jāmaksā, jāmaksā un jāmaksā un spriežot pēc jūsu histērijas – jums vēl ir jāaizņemās un jāpaliek parādā lai apmaksātu visu speciālistu cenrādi, ja viņi nopietni taksētu par pakalpojumiem tādu cenrādi kā ir jāņem.
      Nodokļus maksā arī jauniešu vecāki – tas ka jūs esiet izlēmuši savā un savu bērnu vietā, ka viņiem nav nepieciešama augstskolas izglītība un jūs esiet ar mieru dzīvot sabiedrībā ar ierobežotām nākotnes iespējām ir jūsu izvēle, bet ne visas pārējās sabiedrības, kuriem ir nepieciešami izglītoti speciālisti.

      Zinātne un augstākā izglītība ir tā kas nodrošina ekonomikas izaugsmi – ja pašam uzņēmējam vēl nav nepieciešama augstākā izglītība lai spētu izveidot plaukstošu uzņēmumu, tad bez labi apmācītiem speciālistiem(un viņu izvēles un pieejamības) viņam zūd iespējas veidot labu biznesu – gala rezultātā cieš visi, jo ekonomika stagnē. Ja izglītība maksā lielu naudu un algas ir tik mazas ka ir nereāli atmaksāt mācību kredītu, tad students migrē – tā ir visa matemātika un tos nodokļus ko jūs tagad maksājiet nemaz nevar salīdzināt ar tiem ko valsts zaudē, kad tā pazaudē gudru cilvēku veidā.

      Un jūs neko neesiet apmaksājusi – tās ir tikai jūsu uzpūstā ego iedomas: augstākā izglītība jau labu laiku ir pieejama lielākajai daļai studentu kā maksas un atlikušās bezmaksas vietas arī nenodrošina normālus studiju apstākļus, jo tāpat ir jāēd, jāmaksā īre un citi izdevumi un tieši šī iemesla dēļ studenti daļu no tā laika, kas viņiem būtu jāpavada augstskolā pavada strādājot darbu – pie tam pat ne profesijā un liela daļa neatrodot darbu savā profesijā savas iegūtās zināšanas vienkārši iznieko.
      Un jūs ar saviem nodokļiem tā maksājiet nu tā maksājiet, ka Latvijas valstij aug parādi. Normālās valstīs zinātnē un izglītībā iegulda un nodrošina tādu vidi, lai students pabeidzot augstskolu ir spējīgs uzreiz iesaistīties ekonomikas apritē un dot savu intelektuālo ieguldījumu, kas visās bagātajās rietumvalstīs ir galvenais ienākums – jūs nevariet uztaisīt Microsoft, Apple vai Google, ja netiek mācīti tehniskie speciālisti kas izdomā produktus, kurus masveidā ir iespējams saražot Ķīnā, Filipīnās vai Bangladešā pēc šo cilvēku veidotajiem projektiem par kapeikām, jo tas ko viņi dara ar rokām neprasa nekādu smadzeņu piepūli – viņu darbs fabrikā pastāv tikai tāpēc, ka pagaidām viņi ir ekonomiski izdevīgāki par rūpnīcu un fabriku pilnīgu robotizāciju un jau neilgā nākotnē viņi paliks bez darba un tās valstis kas būs bez izglītotas sabiedrības, salīdzinoši ar attīstītajām būs vēl tālāk atpalikušas, kā no mums patlaban atpaliek akmens laikmeta cilvēki.

      PS psc nodokļu maksātāja – jūs nodokļus nemaksājiet, ja jums nepieder uzņēmums, jo ne jau jūs no savas algas apmaksājiet nodokļus – to dara uzņēmums, kas jums maksā algu un valstij par jums maksā algas nodokļus – ejiet uz augskolu un mācieties ekonomikas pamatus.

  4. Pilnīgi pietiek jau ar 23 gadu garumā ieilgušo veselības obligātās apdrošināšanas pētīšanu!

  5. Nekādu pētījiumu vairs nav jāgaida! Atbildēt

    Vislabākais pētījums ir daudzo Eiropas Savienības valstu ilggadīgā pieredze bezmaksas augstākajā izglītībā! Pētīt vajadzēja balsojot par pensiju un bērnu pabalstu samazināšanu!

  6. Tāpat kā Grieķijā,Slovēnijā,Rumānijā,Ungārijā,Čehijā,Slovākijā,Igaunijā,Somijā,Zviedrijā,Norvēģijā,Islandē,
    Dānijā,Skotijā,Īrijā,Vācijā,Spānijā,arī Latvijā augstākajai izglītībai valsts augstskolās ir jābūt bezmaksas!

  7. Par polītologiem? Par juristiem?

Draugiem Facebook Twitter Google+