Par un pret bezmaksas augstāko izglītību 8
Kaut arī “Vienotības” politiķi un arī jaunā izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete apgalvojuši, ka Latvijā var ieviest bezmaksas augstāko izglītību, tuvākajos gados tiem, kuri neiekļūs valsts apmaksātajās studiju vietās, tomēr nāksies maksāt pašiem.
Lielākā daļa Latvijas studentu mācās par privātajiem līdzekļiem. 2012. gadā valsts augstskolās pamatstudiju programmās bez maksas studēja 6911 studentu, bet par maksu – 8600 studentu. Vēl 5369 studenti studēja privātajās augstskolās, kur mācības ir tikai par maksu.
Ideju par bezmaksas augstāko izglītību “Vienotības” pārstāvji pirmoreiz pauda, iebilstot toreizējam izglītības ministram Robertam Ķīlim, kurš vēlējās panākt, lai visi studenti būtu līdzvērtīgi un vai nu studētu, izmantojot jaunu valsts izveidotu studiju kreditēšanas sistēmu, vai pēc studiju beigšanas atmaksātu valstij viņu izglītībā ieguldīto, maksājot progresīvo nodokli.
Vai tagad, kad “Vienotība” nonākusi pie varas Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), jaunieši var cerēt, ka drīzumā visi, kuri iestājušies valsts augstskolās, studēs par valsts budžeta līdzekļiem?
Izskatās, ka tik drīz gan valsts apmaksātu augstāko izglītību nesagaidīsim. I. Druviete paskaidroja, ka vispirms bezmaksas augstāko izglītību plānots ieviest doktorantūrā, kur mācās vismazāk studentu: valsts augstskolās kopumā 2012. gadā mācījās 21 653 studenti, bet doktorantūrā no viņiem studēja tikai 601. Pagaidām gan nav pat skaidrs, kad par studijām nevajadzēs maksāt vismaz doktorantiem.
Par to, vai un kad bez maksas varētu studēt pārējie, ir vēl mazāka skaidrība, jo par pamatstudiju un maģistratūras studiju programmās studējošajiem lems, I. Druvietes vārdiem runājot, “atbilstoši valsts budžeta iespējām”.
I. Druviete atgādināja, ka Pasaules banka patlaban veic pētījumu par augstākās izglītības finansēšanas modeļiem Latvijā. Pirms varēs lemt par tālāku augstākās izglītības finansēšanu, jāsagaida šis pētījums.
Piektdien notika diskusija “Ko sagaidām no augstākās izglītības?”, kurā liela daļa laika tika veltīta arī bezmaksas augstākajai izglītībai, ko acīmredzami atbalsta lielākā daļa diskusijas dalībnieku. Vairāk argumentu izskanēja par labu bezmaksas augstākajai izglītībai. IZM Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta vadītāja Agrita Kiopa atzina, ka argumentus pret bezmaksas augstāko izglītību ir grūti atrast.
Tomēr dažus pretargumentus diskusijas dalībniekiem izdevās rast. Piemēram, ne visiem vajadzīga augstākā izglītība. “Arī bez augstākās izglītības iespējams būt pilnvērtīgam sabiedrības loceklim,” teica Laura Vernere, Rīgas Ekonomikas augstskolas studente. Darba tirgū šobrīd vairāk pietrūkst cilvēku, kas ieguvuši kvalitatīvu profesionālo izglītību, nevis akadēmiķi. Ja daudzi iegūs akadēmisko grādu, tā vērtība vēl vairāk kritīsies.
Pat ja būtu bezmaksas augstākā izglītība, visi tāpat nevarētu studēt to, ko vēlas, jo studiju vietu skaits taču būtu ierobežots. Izskanēja arī, ka visai sabiedrībai nav jāmaksā par to, kurš studē.
“Ja par studentu skološanu maksā visa sabiedrība, tad studentiem arī vajadzētu ar lielāku atbildību izturēties pret studijām,” teica Biznesa augstskolas “Turība” Attīstības padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis.
Par bezmaksas augstāko izglītību toties izskanēja šādi argumenti: iespēja studēt bez maksas padarītu studijas pieejamākas. Līdz ar to tiktu novērsta sabiedrības segregācija. Turklāt jaunietis izvēlētos studēt to, kas viņu tiešām interesē, nevis to, kas ir lētāk vai ko iespējams studēt bez maksas. Piemēram, Rīgas Ekonomikas augstskolā līdz 2007. gadam bija pieejamas studijas bez maksas. Tad konkurss bija desmit pretendentu uz vienu studiju vietu. Kad ieviesa studiju maksu, konkurss bija tikai pieci pretendenti uz vienu studiju vietu. Visticamāk, studiju kvalitāte nekritās, bet puse potenciālo studentu vairs nevarēja atļauties sapņot par studijām šajā augstskolā.
Medicīnas studijas izmaksā, sākot no 2561 eiro gadā. Jaunietis no trūcīgas ģimenes, ja neiekļūs budžeta grupā, tik dārgas studijas nevarēs atļauties. Arī studiju kredīti ne visiem ir pieejami, jo ne visu jauniešu vecākiem ir pietiekami ienākumi, lai banka viņus atzītu par derīgiem galvojumam.
Diskusijas laikā vairākkārt tika norādīts uz Igaunijas pieredzi, kur valsts augstskolās igauņu valodā visi studē bez maksas.
