Mobilā versija
-2.0°C
Alma, Annemarija
Sestdiena, 25. februāris, 2017
21. marts, 2016
Drukāt

Par uzņēmību un iztapšanu. “LA” vēstuļu apskats (1)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Rīdziniekam Pēterim Turķelim paticis “LA” žurnālistu Ivara Bušmaņa, Sandras Dieziņas, Zigfrīda Dzeduļa un Ulda Graudiņa kopdarbs “LA” 17. martā “Visuzņēmīgākajā Latvijas novadā Vārkavā”:

 

“Tā ir patiešām iedvesmojoša publikācija, kurā viena no aprakstītajām personām saka, manuprāt, mūsu apstākļos visatbilstošākos vārdus: “Nevar sēdēt un gaidīt, kamēr valsts kaut ko rokās iedos.” Rakstā redzam, kā agrāk aizbraukušie atgriežas no ārzemēm un veido te savus uzņēmumus. Redzam, kādi procesi viņu darbībā ir pozitīvi vai bremzējoši. Tas var noderēt mūsu valdībai reemigrācijas jautājumu risināšanā.”

Aizkraukliete Astrīda Knoka kā interesantu vērtē vēsturnieka Viestura Sprūdes interviju ar vienu no vietvārdu cilmes īsās vārdnīcas “No Abavas līdz Zilupei” autoriem Ojāru Bušu “Ko varam izcelt no Latvijas “zemes arhīva”” (“LA” 14. martā). A. Knoka atceras, kā vidusskolas gados Valdemārpilī iejutusies gides lomā, vadījusi ekskursiju tūristiem un stāstījusi par Baznīckalnu un kādreizējā miestiņa nosaukumu – “Sasmaka” (Sansmagen, Sassmaken) izcelšanos. “Valdemārpils, kādreizējā Sasmaka, ļoti jauka un interesanta, vai uz katra soļa dveš senatne un kāds nostāsts. Žēl, ka daudz kas no senajam vērtībām gājis zudumā,” raksta lasītāja.

Rīdziniece E. Pētersone pēc G. Skagales publikācijas “Ābele – melnajā sarakstā” ir sašutusi, saskatot, ka ES regulas pildīšanā vērojama pārcentība: “Atkal notiek muļķīga iztapšana ES ierēdņu diktatūrai, un automātiski tapis projekts Daugavpilī. ES ierēdņi, lai parādītu, ka darbojas, izdomā regulas. Un mūsu ierēdņi atrakstās. Dažādas invāzijas ir, protams, jākoriģē, bet ar prātu. Un katrā valstī, rajonā ir citas problēmas. Ja Bavārijā kas izaudzis par daudz, tas nenozīmē, ka Latvijā arī ir šādas problēmas.” Invazīvo sugu sarakstā paredzēts iekļaut arī plūškoku. E. Pētersone atgādina, ka Latvijā plūškoku savulaik ieveda baroni savās muižās kā vērtīgu ārstniecības augu.

Gulbeniete Marjana Šneidere bēdājas par to, ka daudzas mazās lopkopības un graudkopības saimniecības likvidētas, un nu dzirdams arī par lielo saimniecību bankrotiem: “Eiropas “gudrie” iesaka samazināt piena ražošanu. Iesaka, pērciet savu preci, savus piena produktus. Labprāt pirktu, bet par ko? Naudas maciņš plāns. Latvijā ražotais produkts dārgāks.”

Rīdziniece Anna dalās pārdomās par LTV seriālu “Saplēstā krūze”: “Režisore Inta Gorodecka uzskata, ka seriāls ir izdevies, jo vislabākais mākslas darbs esot tāds, kas mūs aizkustina, liek just līdzi un raisa emocijas – gan pozitīvas, gan negatīvas. Jā, filma ir aizkustinājusi, pat līdz asarām un dusmām. Esmu Dziļuma romānā aprakstītā laika lieciniece. Vai to vajadzēja apliet ar krogus dūmiem un šņabja dvaku?”

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. “Aizkustināja” fragments no Annas kundzes Rīgā vēstules, veltītas LTV seriālam “Saplēstā krūze”. Vai pasaules vēsturē ir bijuši laiki, kad vīri uz krogu nav gājuši, alu dzēruši un meitas mīlējuši? Jā, pēc “liecinieku” teiktā, tie noteikti ir bijuši Latvijas brīvvalsts laiki, ko savos romānos aprakstījis Alfrēds Dziļums! (Žurnālistiem tomēr vajadzētu izvērtēt, ko publicēt avīzē. Citādi – kādam (kā šoreiz man) gadās to reizēm arī izlasīt.)

Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Meteņdienas tirdziņš

Šīs nedēļas nogalē daudzviet tiek svinēti Meteņi un rīkoti Meteņdienas tirdziņi. Meteņi ir seni latviešu pavasara gaidīšanas svētki. Līvu apdzīvotajos novados un Rīgā šie svētki tika saukti par vastlāvjiem. Lietuvieši to sauc par “užgavenes”, igauņi par “vastlapäev”. Krieviem un citām ortodoksās kristietības tautām šie svētki pazīstami kā masļeņica. Citur Eiropā un Amerikā šie svētki sakrīt ar karnevālu laiku un tiek dēvēti par “trekno otrdienu” vai “pankūku dienu”. Tradicionālie svētku ēdieni Meteņos bija cūkas galva un plāceņi. Apaļie plāceņi un pankūkas daudzām tautām ir kā saules simbols, jo šajos svētkos cilvēki sveic sauli pēc ziemas.

Kā jūs rīkotos, ja Latvija piedzīvotu militāru uzbrukumu?
Gunārs Nāgels: Matemātika vai Математика (9)Latviešu valoda ir vienīgā valsts valoda Latvijā. To pārliecinoši apliecinājām ar referendumu 2012. gadā. Mūsu valodas “izredzēto vietu” apliecina šī gada sākuma ažiotāža
Draugiem Facebook Twitter Google+