Mobilā versija
+18.0°C
Pēteris, Pāvils, Pauls, Paulis
Ceturtdiena, 29. jūnijs, 2017
27. oktobris, 2015
Drukāt

Uldis Šmits: Ar ierēdņu skaita mazināšanu spodrinās “birokrātijas” tēlu (2)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Uldis Šmits

Tagad nereti tiek runāts par Latvijā veicamo valsts pārvaldes sakārtošanu, lai padarītu to efektīvāku. Pagaidām no amatpersonu izklāstiem esam pārsvarā ielāgojuši galvenokārt pāris skaitļus – ierēdņu skaitu samazinās no vienpadsmit līdz deviņiem tūkstošiem, bet, iespējams, kopumā likvidēs divarpus tūkstošus štata vietu. Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš, kura vadībā notiek šie pārkārtojumi, atšķirībā no saviem priekštečiem diezgan daudz un labi ir plašākai publikai klāstījis par ierēdniecības valstisko misiju, kā arī par līdz šim iespēto, lai mazliet uzspodrinātu dažādu skandālu dēļ apsūbējušo “birokrātijas” tēlu, kuras lomu pilsoņiem – ne tikai Latvijā vien – ir slieksme pienācīgi nenovērtēt, lai gan bez tās neviena valsts nespēj normāli funkcionēt. Taču nav īsti argumentēti izskaidrots, ko mēs no reformas iegūstam un kuras ir tās ierēdniecības, respektīvi, valsts veiktās “funkcijas”, kuras, premjeres Straujumas vārdiem, “iespējams, nav nepieciešamas”. Mazāk ne vienmēr nozīmē arī labāk.

Krieviņa kungs raidījumā “Rīta panorāma” atsaucās uz paša piedzīvoto Francijā, kur mēnešiem ilgi bijusi jāgaida sociālās apdrošināšanas izziņa. Tas ir visnotaļ uzskatāms piemērs – franči bieži sūdzas, ka sociālie dienesti ir pār­slogoti, bet pastāv, viņuprāt, daudzi, saudzīgi izsakoties, ne pārāk vajadzīgi valsts uzturēti iestādījumi vai pat īpaši veidoti amati, ko ieņem, teiksim, bijušie deputāti vai aktīvās politiskās gaitas noslēgušie lielo partiju cilvēki. Savukārt policijā trūkst darbinieku, tāpēc nesen paaugstinātu terorisma draudu apstākļos patrulēšanai pilsētās nācās iesaistīt armiju, taču arī tās personālsastāvs pēdējos gados ir jūtami sarucis. Vairāku lauku reģionu apdzīvotajās vietās izzūd iestādes, kas pilsoņu izpratnē saistās ar valsti jeb Republiku, – pasta kantoris, žandarmērija, ambulance, skola… Šo, plašākā nozīmē runājot, valsts klātbūtnes zudumu nespēj aizstāt ne daudzviet aktīvās nevalstiskās organizācijas, ne privātais sektors, ne arī tas, ka Francijā ir neskaitāmas reģionālā un vietējā līmeņa pašvaldības.

Iepriekš sacītais gan vairāk attiecas uz valsts pārvaldes politiku kopumā, nevis uz ierēdniecību, kuras pārstāvju pilnvaras un statuss dažādās valstīs atšķiras. (Jāatgādina juristu klasiskais skaidrojums, ka Latvijā visi ierēdņi ir valsts amatpersonas, bet ne visas amatpersonas ir ierēdņi – teiksim, ministri, ministru palīgi un padomnieki nav ierēdņi, kaut arī mēs viņus mēdzam uzlūkot kā visas birokrātijas celtnes “augšas”.) Cik noprotams, Valsts kancelejā Eiropas pieredze ir pamatīgi izpētīta, tāpēc nespeciālistu pamācības būtu liekas. Vienīgi piebildīsim, ka “Republikas” klātbūtnes un autoritātes trūkums izpaužas arī Latvijā. Gandrīz vai simboliska parādība šajā sakarā bija nespēja novērst Maidanam veltītās ekspozīcijas postīšanu pie Ministru kabineta un Augstākās tiesas. Jelgavā ekspozīciju uzņēmās sargāt baikeri jeb “Dieva suņi” un organizācija “Tēvijas sargi” – netiešs, bet zīmīgs apliecinājums, ka attiecīgie valsts dienesti netiek galā ar saviem pienākumiem vai ne pārāk vēlas to darīt. Var iebilst, ka minētais gadījums ir “neordinārs” un tam nav sevišķas saistības ar valsts pārvaldi un rīcībspēju. Iespējams, tomēr pilsoniskā izpratnē valsts iemieso ne vien rūpes par nodarbinātību un citām sociālajām lietām, bet tāpat – un šobrīd it īpaši – drošību un elementāru sabiedrisko kārtību. Tas jāņem vērā, pārlūkojot ministriju budžetus un izvirzot uzstādījumu “samazināt bāzes izdevumus”, jo varbūt pastāv jomas, kur tie jāpalielina. Valsts pārvaldes sakārtošanas labad.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Šitās spēlītes mēs jau vienreiz esam piedzīvojuši. Daļu ierēdņu nosauca par dariniekiem un noziņoja ka ierēdņu skaits samazināts.

  2. Var iebilst, ka minētais gadījums ir “neordinārs” un tam nav sevišķas saistības ar valsts pārvaldi un rīcībspēju.
    Diemžēl labi jau tā būtu, bet te Maxim sagrūšana bez varas sistēmas īstenajiem sagrūšanas autoriem ( likvidatoriem ), bet te pat foto izstādes sagraušana zem MK logiem, bet te IM datormākoņos zudušie 3 miljoni, tad Milānā zudušie 5, tad medicinā jau 14 un nekas nenotiek – neviens kūdru negriež Siguldas purvos – par saņem naudu Briseles kasē… Valsts impotence arī Saimas namā – te balsis ciniski pērk vēlēšanās un nekas, te Saeimā ielien pa kanalizācijas cauruli un nekas… Laikam pieņemts, ka tā smirdoņa augstajā namā ir pieņemama… Tāpat par valsts prezidentu savulaik virzīja un vēlēja ar Eiropas naudas izblēdītām ”Kājiņām” un nekas…
    Tikai piezīme – paradi krustu un vainīgie sāk stostīties un bēguļot… Tātad vainu zin , bet tas blēdīgais acu skats liecina par tālāko …. Vienkāršoti —–PĒRKAMĪBU !!!

Māris Antonevičs: Pirmais eksāmens KNAB vadītājam. Pagaidām teorētisks... (12)Par "oligarhu sarunām" vairāk taisnošanās nekā pārliecības par rīcību.
Lasītāju aptauja
Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Vai izdosies atņemt bagātajiem un atdot nabagiem?

Valdošā koalīcija pirmdien nāca klajā ar jaunu ideju nodokļu reformā – esot panākta vienošanās diferencēt iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi – ienākumiem līdz 20 000 eiro gadā IIN likme būtu 20%, no 20 001 eiro līdz 55 000 eiro – 23%, bet virs 55 000 eiro – 31%. Ministru prezidents Māris Kučinskis teica, ka šis modelis rīt tiks prezentēts Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomes sēdē. Tas satracinājis turīgo ļaužu lobijus un uzņēmumu pārstāvjus. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera paziņoja, ka atsauc savu atbalstu vidēja termiņa nodokļu stratēģijai, kamēr valdība neatgriezīšoties pie Ministru kabinetā apstiprinātajām valsts nodokļu politikas pamatnostādnēm, arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) šodien pulcējas ārkārtas sēdē, lai lemtu par savu attieksmi. LDDK līdz šim bijusi noskaņota pret lielāku IIN likmes progresivitāti.

Vai iedzīvotāju ienākuma nodoklim jānosaka lielāka progresivitāte?
Juris Jansons: Valodu lielu dara cilvēki (4)Man ir patiess gods būt starp tiem dažiem miljoniem, kuri var domāt, runāt un klausīties latviešu valodā.
Juris Lorencs: Globālo sasilšanu gaidot (8)Cīņā par zaļajām idejām aktīvi līdzdarbojas arī dažādu interešu lobiji
Draugiem Facebook Twitter Google+