Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
3. jūnijs, 2015
Drukāt

Par Valsts prezidentu ievēl aizsardzības ministru Vējoni (uzrunas video) (12)

Foto - LETAFoto - LETA

Valsts prezidenta amata kandidāts aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis pēc Valsts prezidenta vēlēšanu 4.kārtas balsojuma rezultātu paziņošanas.

Par Valsts prezidentu šodien Saeima ievēlēja aizsardzības ministru Raimondu Vējoni (ZZS).

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) virzīto Vējoni Valsts prezidenta amatā ievēlēja piektajā balsojumā, kurā viņu atbalstīja 55 deputāti. Vējonis šajā balsošanas kārtā bija vienīgais kandidāts.

Pret Vējoni nobalsoja 42 tautas kalpi. Viens balsošanas biļetens izrādījies nederīgs, bet viens parlamentārietis nav piedalījies balsojumā.
Pašreizējā prezidenta Andra Bērziņa pilnvaras beigsies šā gada 7.jūlijā.

Nākamais valsts prezidents Raimonds Vējonis (ZZS) pēc prezidenta vēlēšanu rezultātu paziņošanas solīja turpināt strādāt Latvijas valsts un tautas labā.
Viņš solīja stiprināt valsts drošību, veicināt reģionu kā arī visas valsts attīstību un celt tautas labklājību.
Viņaprāt, šajās Valsts prezidenta vēlēšanas atšķīrās no iepriekšējām ar kandidātu debatēm un diskusijām dažādos formātos, kuros augstā amata pretendenti sniedza savu redzējumu.

PRESES KONFERENCES TIEŠRAIDE

Vējonis pateicās arī par atbalstu savai ģimenei.

Vējonim pēc ievēlēšanas nācis prātā Latvijas valstsvīra Jāņa Čakstes teiktais 1919.gadā – gadu pēc valsts neatkarības pasludināšanas, proti, ka Latvija var būt gandarīta ar paveikto. Kā norādīja jaunievēlētais Valsts prezidents, arī patlaban ir pamats ar gandarījumu skatīties valsts nākotnē un lepoties ar līdz šim paveikto.

“Strādāšu tā, lai mēs visi kopā – tauta, politiskās partijas, valdība, Saeima – strādātu kā komanda un lēmumi būtu vērsti uz valsts attīstību. Gods kalpot Latvijai!” savu uzrunu uzreiz pēc ievēlēšanas noslēdza Vējonis.

Vējonis būs piektais Valsts prezidents kopš Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas un devītais kopš Latvijas valsts dibināšanas.
Kā ziņots, Valsts prezidenta amatam bija izvirzīti četri kandidāti – Vējonis, Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis Egils Levits, kā arī Saeimas deputāti – partijas “Saskaņa” pārstāvis Sergejs Dolgopolovs un Latvijas Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars.

Pirmajā balsojumā neviens no kandidātiem nesaņēma nepieciešamo balsu vairākumu jeb vismaz 51 balsi. Kā pirmais no cīņas par prezidenta krēslu izstājās Bondars. Par Bondaru nobalsoja tikai septiņi deputāti, bet pret bija 89 deputāti. Šīs partijas septiņi deputāti bija solījuši nākamajos balsojumos nepiedalīties, tomēr izrādījās, ka viņi balsojumā piedalās un balso pret visiem kandidātiem.

Nākamais no cīņas par Valsts prezidenta amatu izstājās Dolgopolovs. Par viņu nobalsoja 23 deputāti jeb par vienu mazāk nekā ir “Saskaņas” frakcijā. “Saskaņa” bija solījusi nākamajos balsojumos balsot pret visiem kandidātiem.

Savukārt ceturtajā balsošanas kārtā no cīņas izstājās “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK) virzītais Levits. Par viņu pirmajā balsojumā nobalsoja 24, otrajā – 25, trešajā – 26, bet ceturtajā – 26 parlamentārieši. Pirms vēlēšanām viņam atbalstu solīja VL-TB/LNNK frakcija, kā arī vismaz deviņi “Vienotības” deputāti un “No sirds Latvijai” deputāts Ringolds Balodis jeb kopumā viņam tika prognozētas 27 tautas kalpu balsis.

Vējoni pirmajā un otrajā balsojumā atbalstīja 34 deputāti, trešajā – 35, bet ceturtajā – 46 tautas kalpi.

Vējonis jau iepriekš akcentējis, ka viņa prioritātes Valsts prezidenta amatā būs nacionālā vienotība un nacionālā pašapziņa un patriotisms, un sociālais taisnīgums.

Vējonis vairākus gadus strādājis par vides ministru, savukārt kopš 2014.gada strādā aizsardzības ministra amatā. Viņš vairākas reizes ievēlēts par Saeimas deputātu no ZZS saraksta un pašlaik ieņem Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētāja amatu.

Pirms iesaistīšanās valsts līmeņa politikā Vējonis bijis gan Madonas pilsētas domes deputāts, gan strādājis Skultes ostas valdes locekļa amatā. Līdz 2002.gadam viņš bijis Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes direktors.

Vējonis 1989.gadā Latvijas Universitātes (LU) Bioloģijas fakultātē ieguvis biologa, bioloģijas un ķīmijas skolotāja izglītību, 1994.gadā Somijā Tamperes Tehniskās universitātes Vides un ūdens inženieru institūtā izglītību ūdens un vides pārvaldības jomā, savukārt 1995.gadā LU bioloģijas zinātņu maģistra grādu.

Valsts amatpersonas deklarācijā par 2014.gadu politiķis norādījis, ka dažādās valūtās uzkrājis 88 547 eiro, bet ienākumos guvis 31 708 eiro. Vējonim pērn piederējušas Eiro rezerves fonda apliecības 21 952 eiro vērtībā.

Vējonim nav parādsaistību, un viņš nav izsniedzis aizdevumus. Ministrs arī norādījis, ka viņam ir uzkrāti līdzekļi privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanā.

Vējoņa kandidatūras izvirzīšanas pieteikumu parakstīja vairāki ZZS pārstāvji un partijas “Vienotība” līdere, Saeimas deputāte Solvita Āboltiņa. No ZZS bija parakstījušies deputāti Ingmārs Līdaka, Augusts Brigmanis, Gundars Daudze, Ainārs Mežulis un Valdis Skujiņš, kuri pārstāv visas četras Zaļo un zemnieku savienības sadarbības partijas.

Pirmo Latvijas Valsts prezidentu Jāni Čaksti ievēlēja 1922.gadā. Viņš atkārtoti tika ievēlēts arī uz nākamo termiņu, tomēr Čakste aizgāja aizsaulē, pirms bija beidzies viņa pilnvaru laiks. Pēc tam par Valsts prezidentu tika ievēlēts Gustavs Zemgals, savukārt pēc Zemgala termiņa beigām par Valsts prezidentu tika ievēlēts Alberts Kviesis. Viņš augstajā amatā tika ievēlēts atkārtoti un savus pienākumus veica līdz pilnvaru termiņa beigām.

1934.gada 15.maijā toreizējais Ministru prezidents Kārlis Ulmanis un ģenerālis Jānis Balodis īstenoja valsts apvērsumu, kā rezultātā tika atlaista Saeima, bet jau vēlāk Ulmanis vienlaikus ar premjera amatu uzņēmās pildīt arī prezidenta pienākumus. To viņš darīja līdz padomju okupācijai 1940.gadā.
Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 5.Saeima 1993.gada 7.jūlijā par Valsts prezidentu ievēlēja Gunti Ulmani. 1996.gada 8.jūlijā Saeima Ulmani ievēlēja atkārtoti uz nākamo termiņu.

Kopš 1999.gada Valsts prezidente bija Vaira Vīķe-Freiberga, atkārtoti amatā viņa tika pārvēlēta 2003.gada jūnijā.

Savukārt 2007.gada 7.jūnijā prezidenta amatā stājās Valdis Zatlers. 2011.gada maijā viņš rosināja atlaist Saeimu, bet 2011.gada 2.jūnijā – netika atkārtoti ievēlēts par Valsts prezidentu.

Par Zatlera pēcgājēju kļuva pašreizējais prezidents Bērziņš, kurš šā gada aprīlī paziņoja, uz otro termiņu Valsts prezidenta amatā nekandidēs. Šī bija pirmā reize atjaunotās Latvijas vēsturē, kad prezidents labprātīgi izvēlējās nekandidēt otrajam amata termiņam.

Divus prezidenta pilnvaru termiņus pēc kārtas Valsts prezidenta amatā līdz šim nebija pavadījis tikai Zatlers, kuru publiski solīja atbalstīt, taču nepārvēlēja 10.Saeimas deputāti.

Satversmē teikts, ka viena un tā pati persona nevar būt par Valsts prezidentu ilgāk nekā astoņus gadus pēc kārtas.

Pievienot komentāru

Komentāri (12)

  1. Žēl. Izskatās, ka Latvija stampāsies uz vietas vēl četrus garus gadus …

  2. Padomiskie oligarhi ir ielikuši savējo Valsts prezidenta amatā. Švaki būs ar čekas maisu atvēršanu.

  3. man šodien ir kauns

  4. Vējonis nupat Latvijas radio solīja, ka viņš kā Valsts prezidents Latvijā krievu raidījumos runāšot krieviski. Nožēlojami.

  5. fiška nav naudā, bet gan lielā naudā

  6. apsveicu Vējoni ! Atbildēt

    Bet tomēr interesanti – kādas ausis un kam tika solītas ?

  7. Raimonds Vējonis nav tautas prezidents.Tautai jāvēl prezidents.Āboltiņa tiks samīta dubļos,to viņa ir pelnijusi.

  8. Pierobežniece Anna Atbildēt

    Apsveicu!!!
    No visas sirds!!!! Bravoooo!!!!!
    Īsi par kandidātiem:
    Bondars – Vairas sekretariāta darbonis, protežē, sieva misis World,
    Dolgopolovs – cienījams, erudīts, labi vadīja Rīgas domi. Domāju ka nākošajām vēlēšanām jāgatavojas nopietnāk šai partijai un par nākamo Prezidentu gribētu redzēt Ivaru Zariņu.
    Levits – varbūt labs jurists, bet Latvija visos Eiropas tiesu procesos maksāja kompensācijas. Ko darīja Levits? Domāju, ka Levita gadījumā mēs samaksātu arī visiem pārējiem iespējamiem cietējiem par WWII kontribūcijas un sāpju naudas.
    Vējonis – cilvēks ar trūkumiem un nepilnībām, bet pārzinošs vietējo situāciju, labs tautai un Latvijai – cerība ka runāsim vienā valodā, ne kā canadas pīle.

  9. uzmanibu gatavibu starts
    letiņi var sākt savu mīļāko spotra disciplīnu- apriešanu

Medību laikā sievietei iešauj kājā Sestdien Kurzemē medību laikā kāda sieviete guvusi šautu brūci kājā.
Draugiem Facebook Twitter Google+