Mobilā versija
Brīdinājums +1.6°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
9. septembris, 2015
Drukāt

Par VDK dokumentu digitalizācijas krātuves priekšsēdētāju ievēlēta Kristīne Lindberga (11)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Valsts drošības komitejas (VDK) pret latviešu tautu vērsto totalitāro noziegumu dokumentu digitalizācijas krātuves valdes locekli un valdes priekšsēdētāju ir ievēlēta Kristīne Lindberga, aģentūra BNS uzzināja krātuvē.

Lindberga ir Liepājas universitātes studente, dzimusi 1996.gadā. Krātuves padomes locekļi ar atzinību uztvēruši šo izvēli, norādot, ka Satversmes ievadā nostiprinātā totalitāro okupācijas režīmu nosodījuma kontekstā būtiskākā ir visjaunākās Latvijas Republikas pilsoņu paaudzes iesaistīšanās patriotisma veicināšanā un atmiņas politikas veidošanā.

Krātuve dibināta 2014.gadā, tās mērķis – konstitucionāli nosodītā, PSRS režīma noziegumu zinātniskās izpētes būtisko lomu nacionālās sociālās atmiņas politikas veidošanā un patiesības noskaidrošanu likt latviešu nācijas publiskās ētikas pamatā. Mērķis balstīts Satversmes 2014.gada grozījumos un valdības Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs.

Krātuvi veidojuši komunikācijas zinātnes doktors, Tartu universitātes docents Mārtiņš Kaprāns, zinātnes politikas eksperts Armands Plāte, vēsturnieks Kārlis Kangeris un citi nozares lietpratēji. Krātuves pārstāvis, dzejnieks un vēsturnieks profesors Daukšts strādā VDK zinātniskās izpētes komisijā.

Iepriekšējais krātuves valdes priekšsēdētājs Didzis Šēnbergs šo amatu atstāja saistībā ar nepieciešamību pievērsties jauniem profesionāliem izaicinājumiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Superīgākais rakstiņš: kā teikums, tā briljants!

  2. 1) Vai jaunā vadītāja pārzin krievu valodu un specifiskos, VDK dokumentos lietotos krievu valodas saīsinājumus, jeb būs tikai zicpriekšsēdētāja?
    2) Cik šajā krātuvē jau ir digitalizēti dokumenti un kur tos var apskatīt, jeb organizācija paredzēta katram gadienam, ja nu kas silē iebirst?

  3. Veiksmi jaunajā amatā. Izskatās perspektīva meitene tā Lindberga.

  4. Nieka 25 gadi tik poagājuši un STULBAJAM tūdaliņam beidzot pieleca, ka kaut kas jāpēta/ jādigitalizē ..
    .Kad vilciens no 1990.gada jau lielā ātrumā AIZTRAUCIES uz Maskavu ar visiem SVARĪGAJIEM kgb papīriem un kartītēm…
    STULBAIS tūdaliņš pat nepamanīja, ka ar LTF svētību Augstākajā Padomē 1990.gadā tika ievēlēti 38(!!!) ar vdk saistīti cilvēki – advokāta A.Grūtupa publiski paustais!.
    Ne tik sen TV3 rādīja sižetu, kur kāds Atmodas laikā strādājošs avīzē “Atmodā” (1989-1990.gadā), stāstīja, ka viņiem uz redakciju vdk virsnieks atnesis sarakstu ar 100(!) inteliģences pārstāvju uzvārdiem, kas it kā bijuši vdk aģenti. Atnesa ar domu, lai publicē avīzē. Protams NAV publicējuši, jo bijis pārāk liels šoks ieraugot uzvārdus, kas bija Atmodas organizētāju pirmajās rindās …
    100 punktu pārliecība, ka viņu uzvārdi NAV šodienas Latvijas svarīgajos kantoros un komisiju mapēc, tāpēc NETIKS digitalizēti …
    Bijušais VDK ģenerālis Johansons skaidri un gaiši intervijā savulaik pateica, ka viss, kas bija daudzmaz svarīgs, jau 1980. gadu nogalē tika izvests uz VDK, tagad FDD, centrālo arhīvu
    Piemaskavā. Tas, kas palicis šeit, ir, viņa vārdiem sakot, “sēnalas”,
    Starp citu, kāds klasiķis ir teicis: vdk nav bijušie, viņi ir!

  5. kādus tik pekstiņus neizgudro lai novilcinātu atvēršanu !!!
    \
    Nu, ja, sava āda jāglābj jebkuriem līdzekļiem …

  6. Beidzot lieliska izvēle! Cilvēkiem ir jāsaprot, ka arvien vairāk un arvien ātrāk neatkarīgajā Latvijas Republikā sabiedrisku iniciatīvu, darbus un amatus jāieņem visjaunākajiem cilvēkiem, kas ir dzimuši pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas.

    Lieliski un veiksmi Lindbergas kundzei!

  7. Lasi: /../ Arvīda Griguļa uzrakstīto romāmu/../

  8. Kāpēc man uzģenerēja – anonīms? Neciešu anonimitāti.

  9. Laimīgā jaunatne. Šajā vecumā es lasīju Arvīds Grigulis uzrakstīja romānu «Kad lietus un vēji sitas logā» un sarunās ar Īles puses cilvēkiem centos uzzināt patiesību par Latvijas Brīvvalstij uzticīgiem patriotiem. Protams, arī toreiz nacionālās atmiņas politiku veidoja valsts finansēti cilvēki, bet tie bija ar lielu dzīves un darba pieredzi, piem. Valeskalns pat augsta līmeņa funkcionārs Maskavas čekā. Taču virsroku manā apziņā ņēma operdziedoņa Vītiņa kundzes un daktera Bergmaņa vairāk ticamās liecības. Tās “krātuves” nebija labi apmaksātu vēsturnieku “akadēmiski sacerējumi”. Žēl, bet arī vēl šobrīd vairāk ticu pieredzei un neakadēmiskajai zinātnei, nevis jebkuras varas paspārnē veidotajām komisijām un krātuvēm.

Aplamie apgalvojumi. Pēc intervijas ar Fātimu teoloģe par sievietes lomu islāmā (3)Pēc “LA” publicētās intervijas ar Līgu Fātimu Legzdiņu un “Latviešu mentalitāte sasaucas ar islāmu, prāto konvertīte Līga Fātima” lasītāji uzdeva jautājumus, vai
Draugiem Facebook Twitter Google+