Latvijā
Politika

Gluži kā padomju laikos! Par viedokli – uz pārrunām ministrijā 16


Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks arī pēc izsaukšanas “uz kafiju” domas nav mainījis.
Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks arī pēc izsaukšanas “uz kafiju” domas nav mainījis.
Foto – Ieva Lūka/LETA

Gluži kā padomju laikos! Tā pagājušonedēļ sajuties Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs Guntis Libeks, jo par Katalonijas referendumam pausto atbalstu uzaicināts “uz sarunu” Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

Tikšanās laikā VARAM parlamentārais sekretārs Jānis Eglītis un valsts sekretāra vietnieks reģionālās attīstības jautājumos Aivars Draudiņš mēģinājuši pārliecināt Jaunjelgavas mēru, ka pašvaldība pārsniegusi savas pilnvaras.

Eglītis apliecināja, ka šāda saruna patiešām esot notikusi, bet tās mērķis neesot bijis kādu sodīt, norāt vai pieprasīt solījumus turpmāk tā nedarīt: “Gluži vienkārši vēlējāmies atgādināt, kādas ir pašvaldības un kādas – Ārlietu ministrijas funkcijas. Konkrētajā gadījumā būtu tikai normāli un saprotami, ja Libeka kungs kā politiķis vai privātpersona būtu paudis savu viedokli Katalonijas atbalstam, bet pašvaldības vārdā izplatīt šādu viedokli nav pareizā prakse. Tas var radīt maldinošu iespaidu mūsu sabiedrotajiem ārvalstīs. Starptautiskā līmenī pašvaldības ir tiesīgas izteikties par jautājumiem, kas ir pašvaldības kompetencē. Padomājiet, kas notiks, ja katra Latvijas pašvaldība nāks ar savu atsevišķo viedokli jautājumos par Kataloniju, Krimu vai vēl kādu sarežģītu ārpolitikas jautājumu?”

Jaunjelgavas novada domes priekšsēdētājs arī pēc šīs sarunas domas nav mainījis: “Parunājāmies, bet palikām katrs pie sava viedokļa. Viņi man rādīja Pašvaldību likumu, Valsts pārvaldes iekārtas likumu, Ārlietu ministrijas nolikumu un vēl citus dokumentus, lai liktu man saprast, ka tā nav pašvaldības lieta, ka mēs esam nodarbojušies ar lietām, ar ko mums nebūtu jānodarbojas. Tomēr es neuzskatu, ka mēs savā vēstulē būtu runājuši pretim Latvijas oficiālajai nostājai. Savā vēstulē Jaunjelgavas novada domes vārdā izteicu atbalstu Katalonijas pašvaldībām un tautai demokrātiskā un politiskā ceļā lemt par savu nākotni, kā arī nosodījām notikušo vardarbību. Tā bija mūsu atbilde uz iepriekš saņemtu vēstuli no Katalonijas pašvaldību savienības un, manuprāt, būtu bijis necienīgi uz to neatbildēt, izliekoties, ka neko neesam saņēmuši.”

Libeks arī atzina, ka šāds “uzaicinājums uz sarunu” viņam atgādina padomju laika varas sistēmu. “Es gan negribu šeit vainot abus ierēdņus, kuri ar mani runāja. Šķita, ka arī viņi tajā situācijā jutās pavisam neveikli,” teica pašvaldības vadītājs. Pēc neoficiālas informācijas, audzinošās pārrunas ar Libeku mudinājusi veikt Ārlietu ministrija. Ārlietu ministra padomnieks Mārtiņš Drēģeris gan to noraida, apgalvojot, ka nekāds oficiāls pieprasījums uz VARAM nav ticis nosūtīts.

Neizpratni par ministriju rīcību paudis arī Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis. “Protams, VARAM uzrauga to, kā pašvaldības veic savas funkcijas. Ja gadījumā tiek konstatēti kādi normatīvo aktu pārkāpumi, tad ir attiecīga procedūra, kā rīkoties. Taču saukt pašvaldības vadītāju uz pārrunām par viņa pausto viedokli – tā nu gan mūsdienīgā demokrātiskā valstī ir neierasta un nevēlama prakse,” telefonsarunā norādīja Kaminskis.

Pagaidām citas Latvijas pašvaldības nav paudušas viedokli par notikumiem Katalonijā, bet vairāki bijušie Augstākās padomes deputāti, kuri savulaik balsoja par Latvijas neatkarības atjaunošanu (piemēram, Jānis Dinevičs, Imants Geidāns, Ziedonis Ziediņš, Broņislavs Salītis, Pēteris Simsons, Visvaldis Mucenieks un Egils Jurševics), uz 18. novembra svinīgo ziedu nolikšanas ceremoniju bija ieradušies ne vien ar Latvijas, bet arī ar Katalonijas karogu. “Tādējādi mēs paudām atbalstu kataloņu nācijas pašnoteikšanās tiesībām,” vēlāk paskaidroja J. Dinevičs. Šī gan esot tikai atsevišķu bijušo AP deputātu iniciatīva, jo “4. maija deklarācijas kluba” valde nolēmusi atturēties no oficiāla viedokļa paušanas Katalonijas jautājumā.

LA.lv