Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
30. novembris, 2015
Drukāt

Uldis Šmits: Būtu pašsaprotami atteikties no NATO 1997. gada vienošanās ar Krieviju (6)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Uldis Šmits

Polijas ārlietu ministrs Vitolds Vaščikovskis nesen intervijā “Gazeta Wyborcza” izteicis dažas mums svarīgas atziņas. Gan ne gluži jaunas, taču šodien īpaši ielāgojamas. Jo tās attiecas uz 1997. gada NATO un Krievijas vienošanos, ko piemin gandrīz vienmēr, kad diskutē par Austrumeiropā pastāvīgi izvietojamiem Ziemeļatlantijas alianses sabiedroto spēkiem, kas it kā būtu vienošanās pārkāpšana. Lai gan tāda nostāja drīzāk izriet no līguma teksta aplamas, Krievijai izdevīgas interpretācijas. Vaščikovskis atgādina – 1997. gada vienošanās “nebija juridiski saistoša, un tā tika noslēgta citādā politiskā kontekstā”. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc, viņaprāt, tā ir anulējama.

Iespējams, pietiktu ar secinājumu, ka situācija mainījusies, un atbilstošu rīcību, ko vienošanās neizslēdz un pat uzliek par pienākumu. Turklāt pati Krievija apņēmās atturēties no draudiem vai spēka lietošanas ne vien pret alianses dalībvalstīm, bet arī “citām valstīm, to suverenitāti, teritoriālo integritāti un politisko neatkarību jebkādā veidā, kas ir pretrunā ar ANO statūtiem un Helsinku Nobeiguma akta principiem”… Taču tie tika samīdīti, tāpat kā starptautisko tiesību normas un līgumi, kas bija Krievijai saistoši. Tāpēc Ziemeļatlantijas alianses lēmums atteikties no 1997. gada vienošanās būtu pašsaprotama un pat elementāras loģikas diktēta nepieciešamība. Kā jau sacīts, problēma nav juridiska, bet galvenokārt politiskās gribas jautājums. Polijas ārlietu ministrs: “Vācieši apgalvo, ka tas radīs spriedzi attiecībās ar Krieviju. Mēs vaicājam – kā ērtības jums rūp vairāk?” Respektīvi, vai Berlīnei tuvāk pie sirds Gruzijā un Ukrainā karus izraisījušās valsts intereses vai NATO un ES dalībvalsts intereses? Ja pavisam atklātu atbildi vajadzētu sniegt, piemēram, Šteinmeieram, tad viņš varbūt poļu amata brālim pateiktu, ka Vācijai pirmām kārtām rūp bizness. (Ko grūti pārmest. Ar nosacījumu, ka darījumi nenotiek uz citu drošības rēķina.) Bet Berlīnes augstās amatpersonas parasti tik atklāti nerunā.

Tomēr ar tām apspriežamo tēmu netrūkst arī Latvijai, un tāpat mūsu ārpolitikas veidotāji, ja viņi to nav paguvuši agrāk, varētu kādā tuvākajā Ziemeļatlantijas alianses saietā pieprasīt, Vaščikovska vārdiem, “vienlīdzīgu drošības līmeni”, jo “NATO nevar būt divi drošības līmeņi, proti, viens Rietumeiropai ar ASV karaspēku, ar militārajām bāzēm un aizsardzības iekārtām, bet otrs Polijai – bez šiem elementiem”. Jāpiebilst, ka Baltijas valstis, sevišķi Latvija, vairāku apstākļu dēļ ilgi atradušās, iespējams, vēl zemākā jeb kādā trešajā līmenī. Saprotams arī, ka visiem vienlīdz lielas aizsardzības spējas NATO nav sasniedzamas. Principa lieta ir tiesību vienlīdzība, kuras garantam jābūt nekam citam kā vien 1949. gadā Vašingtonā noslēgtajam Ziemeļatlantijas līgumam.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Tu johaidi iztulko līgumu un pieliec pie raksta lai var tavus debīlismus salīdzināt.
    Prāvests atradies. Muld par lietām ko nevar pārbaudīt.

  2. Centimetru pa centimetram, soli pa solim.
    Var tikai apbrīnot, kā Krievija visās ģeopolitiskajās situācijās gūst nelielu pārsvaru un nostiprina savas pozicijas.
    Grozi, kā negribi, bet tagad NATO lidmašīnām, izlidojot, jāpiesakās krievu bāzes kuģim “Moskva”.
    Cirks!

  3. Diemzel Franija un Italija jau sen ir loti draudzigas Krievijai,savukart Vacijai ir bail par savu ekonomiku.Putins,ka VDK darbinieks,kurs ir dzivojis Vacija un lieliski pazist so valsti loti gudri uzsedinaja Vaciju uz gazes atkaribas adatas.Ja Krievija aizgrieztu gazes kranu uz Vaciju,tad nakamaja diena apstatos visa Vacijas rupnieciba.Vaciesi sava naivuma un labticiba nav laicigi atrisinajusi alternativas energetiskajai neatkaribai no Krievijas,tapec ari sadi laipo.

  4. Ja pa vidu ir Ukrainas Krima ar iebrukumu tajā jau faktiski anulē visas saistības – tikai rietumos neizprot – Krievijai visi līgumi ir tikai tualetes papīra vērti …tos vien taupa naivajiem rietumniekiem ( tur gan lieto specilāku papīru rullītī ). Turki skaidri norādīja – tā nedrīkst lidināties virs Turcijas un viss… Ko Eiropa – ja simulē lielbumvedēju trenniņa uzbrukumu Britu salām un Londonai…Būšu rupjš – tikai atslaukās…

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāpēc man alga izmaksāta rubļos?

Kādā valūtā nodokļi, tādā arī alga

Ministru prezidents Māris Kučinskis pagājšnedēļ Saeimā uzstājās ar ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto. Savā uzrunā viņš mudināja strādāt pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, kā arī rosināja apsvērt iespēju ļaut uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus citās valūtās. “Vēl, domājot par izcilu uzņēmējdarbības vidi, kāpēc mums liegt uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus arī citās valūtās, ne tikai eiro? Es te neredzu nekādas problēmas. Domāju, nevienam nav noslēpums, ka Helsinku “Stockmann” lielveikalā pircējs, maksājot skaidrā naudā, var norēķināties arī Krievijas rubļos. Kas ir ieguvējs? Pircējs, uzņēmējs un Somijas valsts – tātad tās iedzīvotāji. Mums jādomā arī par šādām iespējām.”

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (8)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat politiķu piemēru, pašiem kūtri iesaistoties zemessardzē?
Draugiem Facebook Twitter Google+