Foto – LETA

Par virtuālo šķūnīti tomēr nebūs jāmaksā
 0

Visas palīgēkas, kuru nav dabā, bet kas joprojām ir reģistrētas Nekustamā īpašuma valsts kadastrā, īpašnieki varēs izdzēst bez maksas, līdz šā gada 1. oktobrim piesakoties Valsts zemes dienesta (VZD) klientu apkalpošanas centros.


Reklāma
Reklāma
Krimināls
VIDEO. “Bēdz prom!” Kārsavā iereibusi kompānija bēg no policijas un smejas par vadītāja nonākšanu policijas rokās 55
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Krievija uzbrūk Ukrainai ar “brīnumieroci”. Ar to varētu tikt galā tikai F-16 144
Lasīt citas ziņas

Kā zināms, no šā gada pašvaldībām ir tiesības lemt arī par šķūņu un citu palīg-
ēku aplikšanu ar nodokli.

Cik varētu būt šādu sagruvušu vai nojauktu, bet joprojām uzskaitītu ēku, par kurām ik gadu VZD ierēdņi aprēķina kadastrālo vērtību, tas skaidri nav zināms ne pašvaldībās, ne VZD.

CITI ŠOBRĪD LASA

Nekustamā īpašuma valsts kadastrā pašlaik ir reģistrētas 830 000 dzīvojamo un nedzīvojamo ēku palīg-
ēkas, to skaitā šķūņi, kūtis, individuālās garāžas, siltumnīcas un citas. No tām vairāk nekā puse ir dzīvojamo ēku palīgēkas, divas trešdaļas no palīgēku kopskaita atrodas laukos.

 

Par palīgēkām uzskata pie dzīvojamām mājām un nedzīvojamām ēkām uzbūvētas: saimniecības ēkas, pagrabus un kūtis līdz 60 kv. m platībā un sabiedriskās tualetes; individuālās garāžas; šķūņus un siltumnīcas līdz 60 kv. m platībā; nojumes ar metāla vai mūra balstiem un pamatnes cieto segumu un citas, izņemot lauksaimniecības nojumes.

 

Līdz šim par dabā neesošas ēkas izdzēšanu no Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra, ja īpašniekam ir vietējās pašvaldības būvvaldes izsniegta izziņa, kas apliecina ēkas neesamību dabā, jāmaksā 6,50 lati. Ja izziņu nevar dabūt, tad, pēc VZD cenrāža, ēkas izdzēšana maksāja, sākot no 28 latiem. Taču VZD klientu apkalpošanas centros atzīst, ka kopā ar ceļa izdevumiem mazāk par 50 latiem nesanākot.

Lai noskaidrotu, kādas dabā neesošas ēkas joprojām ir reģistrētas VZD uzturētajā Nekustamā īpašuma valsts kadastrā, ir vairākas iespējas. Pirmā: portāla www.latvija.lv (autorizējoties caur internetbanku) vietnē “Mani dati kadastrā”. Otrā iespēja: iegūt ziņas par piederošajiem īpašumiem, – ar e-paraksta palīdzību. Trešā iespēja: izmantojot VZD portālu www.kadastrs.lv. Ir iespēja arī doties uz VZD reģionālās nodaļas klientu apkalpošanas centru, kur datus par saviem īpašumiem reizi gadā var saņemt bez maksas.