Publicitātes foto

Pirms gada Šarlote Remplinga kā labākā aktrise tika godalgota Berlīnes kinofestivālā, nu viņa ir izvirzīta “Oskaram” – pirmo reizi savā ilgajā karjerā – un tas viss, pateicoties Endrū Heiga drāmai “45 gadi”.

Lasītākie

“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 69

RAKSTA REDAKTORS

“Šis nav pirmais signāls, ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā” – Horens Stalbe atklāti par sajūtām pēc piedzīvotā uzbrukuma benzīntankā 80

Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19

Lasīt citas ziņas

Pa kādam skeletam skapī ir katram, taču to, ka tie slēpušies teju pusgadsimtu, Keitai pat prātā nav nācis, jo, tuvojoties kāzu 45. gadadienai, viņa saņem nenovērtējamu “dāvaniņu” – vīra atzīšanos par tālā jaunībā piedzīvoto. Un sievieti nepamet sajūta, ka gadiem kopīgi ietais ceļš patiesībā būvēts uz slīdošām smiltīm, tas, kas ikdienā tik mīļš un dārgs, ir bijis vien aizsegs senu sāpju remdēšanai un ka patiesībā viņi nav nekas cits kā svešinieki. Norfolkas krāsu gamma ne velti izvēlēta filmas darbības videi, un rudenīgie apstākļi simboliski liek vilkt paralēles ar brieduma vecumā esošajiem varoņiem, kuru dialogi pakārtoti klusumam, verbālai askēzei un visu izsakošiem skatieniem. Jo īpaši jau tas attiecas uz Remplingu, kuras karjera aizsākās kā modelei un kura, pateicoties franču nebēdnīgajam autoram Fransuā Ozonam, ieguvusi otro elpu un var droši stāties blakus Eiropas grandāmām. Eiropas Kinoakadēmija viņu pērn godināja par mūža ieguldījumu kinomākslā, jo, brīva no mākslīgas jaunības paildzināšanas, viņa nav pārvērtusies par kārtējo dāmīti, kura, skrienot pakaļ sen zudušajai jaunībai, zaudējusi pašcieņu.

Zudušo jaunību filmā “45 gadi” atgādina ik pa laikam kadrā nejauši ieklīdušie pulksteņi, bet Džefa teiktais “Man patīk zināt, cik ir pulkstenis” zīmīgi noslēdz to lavīnu, ko izraisīja viņa atzīšanās. “45 gadi” ir pieaugušo kino, un ne tikai tādā nozīmē, ka galvenās lomas atveido aktieri, kurus par jauniešiem grūti nodēvēt. Gan Šarlote Remplinga, gan Toms Kortnijs pārstāv to britu kino dumpīgo paaudzi, kad savu karjeru jau bija sākuši jaunie un niknie režisori, uzšķēržot pēckara sabiedrības trūkumus, taču, protams, laikam ejot, abu filmogrāfijās atrodami visdažādākie ieraksti – arī koķetērija ar Holivudu un Eiropas autorkino –, uzskatāmi parādot kino valodas attīstību no pagājušā gadsimta vidus līdz pat mūsdienām. Abi aktieri – pērnā gada Berlīnes kinofestivālā viņus atzina par labākajiem – nospēlējuši kārtējās “mūža lomas”: Šarlote Remplinga beidzot (viņa dzimusi 1946. gadā) izpelnījusies nomināciju “Oskaram”, savukārt Kortnijam tāds gods ticis divreiz – 1965. gadā par lomu eposā “Doktors Živago” un 1984. gadā – par lomu “Ģērbējā”.

UZZIŅA:

“45 gadi”/”45 Years”

Lielbritānija, 2015

Režisors: Endrū Heigs

Lomās: Šarlote Remplinga, Toms Kortnijs

“Splendid Palace”