Mobilā versija
Brīdinājums -2.3°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
21. septembris, 2015
Drukāt

Par zālāju novākšanu (11)

Foto - LETAFoto - LETA

Laukos daudz siena ir sarullēts ruļļos, un kur lai tagad liek tos ruļļus? Tajos ruļļos ir ielikta liela nauda, kā lai tagad to atgūst? Ko iesaka Zemkopības ministrija? Gudrie prot atrast noieta tirgus, bet normāls laucinieks to neprot… Mums Siguldā pašvaldība mēģināja domāt, kā pārvērst ruļļus kurināmajā, bet tas šogad neizdevās. Artūrs Melbārdis

Zemkopības ministrijas pārstāve Dagnija Muceniece teic: “Aicinām lauksaimniekus sazināties ar tuvējās apkārtnes citiem lauksaimniekiem un uzņēmējiem un apzināt to vajadzības pēc lopbarības vai pakaišiem. Siena un zāles masas izmantošanā ir dažādas iespējas, to var lietot gan lopbarībai, gan pakaišiem, zāles masu var izmantot arī biogāzes ražošanā un, ja neder neviens no minētajiem veidiem, tad var izmantot komposta veidošanā.”

Amatpersona piebilst, ka tiešo maksājumu atbalsta mērķis ir nodrošināt ienākumu stabilitāti lauksaimniekiem un ar 2015. gadu tiešos maksājumus var piešķirt tikai par tādu lauksaimniecības zemi, kuru izmanto lauksaimnieciskajai darbībai. Zāles nopļaušana un novākšana atstāj arī labvēlīgāku ietekmi uz vidi, jo zāles atstāšana uz lauka vai smalcināšana negatīvi ietekmē zālāju botānisko sastāvu, jo palielinās augsnes organiskais mēslojums, rodas pamitrināšanās, eitrofikācija u. c. vides faktoru nelabvēlīgas izmaiņas, no kā lakstaugu sastāvs vienkāršojas, izmirst vairākums dabiskam zālājam raksturīgo lakstaugu sugu un to vietā ieviešas dažādas ekspansīvas sugas. Zāles smalcināšana un nopļautas zāles atstāšana rada nelabvēlīgu ietekmi arī uz putnu ligzdošanu, jo uz lauka veido kūdras un smalcinātās zāles palieku slāni, kas putniem rada grūtības barības piekļuvei minerāl­augsnē.

Zālāju novākšanas prasība attiecas tikai uz zālājiem, par kuriem lauksaimnieks vēlas saņemt ES tiešos maksājumus un Lauku attīstības programmas platībmaksājumus. Zālāju novākšanas prasība neattiecas uz zālājiem, kurus nepiesaka maksājumiem. Taču, lai izvairītos no nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmes piemērošanas 1,5% apmērā, zālājs ir jāuztur labā lauksaimniecības un vides stāvoklī, to vismaz vienu reizi nopļaujot.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Sevišķi kaitīgas organiskās vielas ir Latgales liesajās augsnēs. Augsne ar augu atliekām bagātināsies un latgalieši vēl izgriezīs pogas Zemgales lielajiem graudaugu audzētājiem.

  2. Es šo Mucenieci Dūklava vietā atlaistu no darba otrā dienā pēc šī skaidrojuma: smalcināt un atstāt uz lauka zāli nedrīkst, “jo palielinās augsnes organiskais mēslojums”! Vai kundzei vispār ir kāda sajēga, cik Latvijas augsnēs ir šī “organiskā mēslojuma”, cik % humusa ir jābūt augsnē un cik tā tur ir īstenībā? Mūsu augsnēs taču ir hronisks organiskās vielas deficīts, kādēļ augsne tiek regulāri noplicināta un ar smago tehniku ilgstoši tiek grauta tās struktūra! Kaut kādas ražas iegūstam tikai kaisot minerālmēslus. Kādā skolā viņa ir gājusi, ja runā tādas muļķības un vēl piedalās lēmumu pieņemšanā ZM? Šī ministrija vispār prasās pēc radikālas reformas.

  3. Kāda kundzei izglītība un praktiskā darba stāžs lauksaimniecībā?

  4. Domāju šo lietu visvienkāršāk risināt ar apmežošanu. Lēti jau nav, bet, kamēr mūsu eirostulbeņi nav paspējuši nodokļus palielināt, vēl var paspēt. Aaiconājums visiem ražot ir galīgi garām. Kam gan vajadzīgi lauku produkti, ja tāda pārpilnība. Neaizmirstiet, ka tuvākajos gados mūsu eirostulbeņi krietni palielinās nodokļus neražotājiem! To var apgalvot par visiem 1000%. Saderam! Ir pat dzirdēts, ka Pasaulē esot pārtikas trūkums! Muļķības, var pabarot vēl vismaz divas planētas. Par mežu vismaz krietni ilgi nebūs jāmaksā nodokļi, paliks ieguvums bērniem un mazbērniem.

  5. No nevienam nevajadzīgajiem siena ruļļiem var pie Zemkopības ministrijas izveidot milzīgu Duklava statuju.

  6. Zāles nopļaušana un novākšana atstāj arī labvēlīgāku ietekmi uz vidi, jo zāles atstāšana uz lauka vai smalcināšana negatīvi ietekmē zālāju botānisko sastāvu, jo palielinās augsnes organiskais mēslojums, rodas pamitrināšanās, eitrofikācija u. c. vides faktoru nelabvēlīgas izmaiņas, no kā lakstaugu sastāvs vienkāršojas, izmirst vairākums dabiskam zālājam raksturīgo lakstaugu sugu un to vietā ieviešas dažādas ekspansīvas sugas. Zāles smalcināšana un nopļautas zāles atstāšana rada nelabvēlīgu ietekmi arī uz putnu ligzdošanu, jo uz lauka veido kūdras un smalcinātās zāles palieku slāni, kas putniem rada
    grūtības barības piekļuvei minerāl­augsnē.
    BET KAD ES ZINĀTNIEKIEM PRASĪJU , VAI IR PĒTĪJUMU KA TAS TĀ IR – ATBILDE BIJA KA NAV PĒTĪJUMU. NO REĀLĀS DZĪVES ATRAUTIE ZEMKOPĪBAS MINISTRIJAS IERĒDŅI IZDOMĀJUŠI KĀ LOBĒT LIELOS ZEMES ĪPAŠNIEKUS UN DĀRGĀS TEHNIKAS PĀRDEVĒJUS. KĀ IZDZĪT NO ZEMES MAZOS ZEMES ĪPAŠNIEKUS.

  7. Ja jau zāli nav kur likt, tad jau lauku sakopj tikai, lai saņemtu ES maksājumus. Nu tad iznomājiet to zemi tiem, kam tā būtu nepieciešama ražošanai.

    • Latgalē lauksaimniecības zeme nav nevienam vajadzīga, ne pirkt, ne iznomāt, pat Zemes fondam nav vajadzīga. Tāpat kā tie šogad sagatavotie siena ruļļi. Zemē nomesta nauda.

  8. Tā notiek ,kad Jevropai lien d **!

  9. Nu nav taču kur likt tos ruļļus. Daudz izdevīgāk ir vispār nepļaut, vienīgi protestam izpļaut savā laukā burtus ar tekstu “DUKLAV, EJ DRRST!”

    Kāpēc citās valstīs nav šādu likumu, kas argumentēti ar to, ka novākta zāle dod ekoloģiskus labumus?

  10. Šis ir nelietīgs un noziedzīgs likums, ko ir izlobējuši lielie zemes īpašnieki, lai iznīcinātu sīkzemniekus, kuriem nu sava zemīte būs jāpardod.

    Tā Latvijas lauki tukšojas un cilvēki atstāj valsti.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (60)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+