Mobilā versija
Brīdinājums -2.5°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
20. septembris, 2012
Drukāt

Par zaļo vīziju un Latvijas nākotni

Foto - LETAFoto - LETA

Lasot NAP ( Nacionālās attīstības plānu) , man neviļus nāk prātā domas par senu teiku varoni Ikaru, kurš lidoja aizvien augstāk un augstāk, līdz viņa mākslīgie spārni izkusa un viņš nokrita zemē.

Tiekties pēc saules un nesasniedzamām virsotnēm ir ļoti skaisti un vajadzīgi, bez tā cilvēks nevarētu dzīvot. Valstij ir ārkārtīgi vajadzīga nākotnes perspektīva un plāns, savādāk mums – tās pilsoņiem un iedzīvotājiem, zudīs vēlme tiekties pēc kaut kā labāka un noplaks griba pilnveidot gan sevi, gan kopīgo dzīves telpu.

 

„Ekonomikas izrāviens”, „cilvēks pirmajā vietā”, „grandiozi tautsaimniecības izrāviena tempi”…skaistas frāzes, kuras mazliet uzdzen nostaļģiju pēc PSRS laiku triecienplāniem.

Protams, ikviens inteliģents cilvēks sapratīs, ka laiki mainās, bet cilvēki lielākoties paliek tādi paši un viņu problēmas kādas bijušas senās Romas laikos, vai PSRS vai neatkarīgās Latvijas laikos paliek tās pašas – radīt sev, savai ģimenei pārtikušu, laimīgu un drošu dzīvi.

 Tomēr, tomēr…. pasaules finanšu krīze, kas aiz sevi gribot negribot velk arī ekoloģisko krīzi un tas nozīmē, ka pasaulē ir citi ārējie apstākļi, ar kuriem mēs vairs nevaram nerēķināties. Daži gan uzskata, ka tieši ekoloģiskā krīze, kas sevī ietver resursu iztrūkumu visai lielai cilvēces sugai ir radījusi finanšu krīzi.

 Runāt par ekonomikas triecientempiem, kad īsti nav skaidrs ko tad „trieksim” pasaules tirgū un kā pelnīsim, ir mazliet restrospektīvs skatījums, nu gluži kā multiplikācija, kurā cilvēks ar augsti paceltu galvu, atpakaļgaitā ar skatu uz pagātni, strauji dodas pretī saulainai nākotnei.

 

Ar šo vēstuli gribu lūgt Latvijas iedzīvotājus nebūt vienaldzīgiem un aktīvi piedalīties mūsu nākotnes plānošanā un būvēšanā. Ir ļoti svarīgi visiem saprast kur iesim un kas mūs sagaidīs, ja iesim pa tādu vai savādāku ceļu. Tas ir ļoti svarīgi, lai neskrietu uz riņķi un faktiski nepaliktu uz vietas.

 

Latvijai nav savu milzīgu dabas resursu – esam maza un skaista valsts, kurai ir ļoti smagi jāstrādā un jācenšās, lai izrautos pasaules lielajā konkurencē. Mēs nevaram būvēt rūpnīcas, kuras ražos kaut ko, kas būs vajadzīgs kaut kam, īpaši ņemot vērā faktu, ka būsim uz stabilas un ilgtermiņa atkarības adatas no lielvalstu naftas, gāzes un enerģijas un citiem resursiem un izejmateriāliem. Tādā nākotnē lēts darbaspēks Latvijā ienāks no tālākām un tuvākām kaimiņvalstīm. Kas tad būs Latvija? Tranzītvalsts? Valsts, kurā rosīsies daži uzņēmīgi latvieši, ķīnieši un bagāti investori no Krievijas? Perspektīva jau nav tā pati sliktākā – iespējams, ka latvieši okupēs Angliju un Īriju. Es noteikti palikšu Latvijā un tāpēc vēlos, lai vieta, kurā esmu dzimusi un plānoju nodzīvot visu savu dzīvi, būtu tāda, kāda tā ir manās personīgajās vīzijās – skaista, mierīga, pārtikusi, vesela un cienījama.

 

Latvijai ir jāatrod sava – atšķirīgā niša un tikai un vienīgi sev raksturīgs veidols un piedāvājums pasaulei, lai varam ar to atšķirties un arī pelnīt.

Latvijai ir jābūt tik oriģinālai un savdabīgai, lai mūs pamanītu un par mums būtu nerimstoša interese. Latvijai ir jābūt tik kvalitatīvai, ka citas valstis, kuras kvantitāti reizēm jauc ar kvalitāti, par mūsu produkciju būtu gatavas maksāt kvalitātei atbilstošu samaksu. Latvijai ir jābūt tik gudrai, lai mēs esot tik lieli cik mēs esam, izveidoti kvalitātes etalonus visai pasaulei.Un to nebūs iesējams izdarīt, ja mēs darīsim to pašu ko darījām pirms 50 gadiem un darīsim to pašu ko dara citas valstis.

 

Ekoloģiskais, jeb zaļais virziens ir tik ārkārtīgi aktuāls, ka ir jābūt pavisam aklam , lai nesaredzētu, ka ar to var un nākotnē vēl vairāk varēs labi pelnīt. Neatņemama virsvērtība veselīgam dzīvesveidam un produktiem būs mūsu iedzīvotāju veselības uzlabošanās.

 

Ja pasaulē drīz beigsies kvalitatīvs dzeramais ūdens, tāpēc, ka visas valstīs triecientempā attīsta rūpniecību, tad Latvija varētu būt tā vieta, kas vismaz daļu no Eiropas valstīm ar to apgādās. Ja pasaulē vairs nebūs tīrs gaiss, ko elpot, tad Latvija varēs to piedāvāt. Ne jau burciņās tirgot. Veselības aprūpes un rehabilitācijas iespējas ir neierobežotas valstij, kurai tūrisma piesaistei nav doti augsti kalni, tropu meži un eksotiski dzīvnieki.

 

Cilvēks pirmajā vietā. Šis sauklis ir ļoti labs, īpaši ja to ir uzrakstījis pats cilvēks. Bet kas tad ir cilvēks? Tas ir bioloģisks organisms, kurš labi jūtas tikai tad kad ir vesels. Vai ekonomikas izrāviens interesēs kādu, kurš mirst ar vēzi? Diez vai. Cilvēkam pats svarīgākais ir veselība un veselība nav iedomājama bez tīra gaisa, tīra ūdens un tīras pārtikas. Tikai tad, kad tas ir, var runāt par triecientempiem.

 

Domāju, ka ikvienam Latvijas iedzīvotājam šobrīd būtu jāizsaka savs viedoklis uz kurieni Latvija dosies nākamajos gados. Es aicinu to darīt un nebūt pasīviem. Ikviena domas un viedoklis šobrīd var būt izšķirīgs.

 

Es personīgi iestājos par Latviju kā zaļu valsti, kā eko lielvalsti, kura pelnīs ar tūrismu, veselības aprūpi, saviem resursiem un to izstrādājumiem, kas mums ir doti, to tirdzniecību pasaulē, par pamatu ņemot pasaules līmeņa kvalitātes zīmolu, kuru Latvija var izstrādāt ejot zaļajā virzienā.

 

Šobrīd visā pasaulē ir pieprasījums pēc vides speciālistiem – arī šeit redzu iespēju, kādu no esošajām augstskolām pārorientēt tieši uz vides zinībām, tādējādi nokļūstot pasaules augstskolu topā. Esoši rūpniecību pakāpeniski modernizēt, lai tā kļūtu maksimāli videi draudzīga tāpat radīt uzņēmumus, kas ražo tieši eko produktus – koka rotaļlietas, dabīgo kosmētiku un sadzīves ķīmiju, humusu, biodegvielu utt. Pārdodot lielāku apjomu ogļskābās gāzes kvotas, šos līdzekļus varētu ieguldīt ekonomiskās aktivitātes veicināšanai reģionos un pašvaldību teritoriālai izaugsmei (Pēdējos pāris gados Latvijas valsts ir ieguvusi aptuveni 200 miljonus eiro jeb 140 miljonus latu no tirgošanās ar gaisu. 2011. gads)

 

Viena no prioritātēm ir ieguldīt zinātnē, lai inovācijas, kas radītas ar mērķi ekonomēt un taupīt būtu iespēja pārdot visai pasaulei. Saražot daudz nevērtīgas pārtikas nav liela māksla. Cilvēkam patiesībā nevajag daudz – vajag tieši tik cik vajag un tieši to ko vajag. Laba un veselīga pārtika ir viens no veselības pamatiem.

 

Es iestājos par Latviju kā tīrāko, zaļāko, kvalitatīvāko, pārtikušāko un veselāko valsti pasaulē.

 

Ar cieņu,

Vita Jaunzeme

Biedrības Pēdas LV vadītāja

Lielās Talkas darba grupas vadītāja.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+