Par zaļu pilsētvidi Zemgalē 0
Lai iedzīvotājiem nodrošinātu kvalitatīvu dzīves vidi, pēdējos gados pilsētu pašvaldībām investīciju veco parku, skvēru, dīķu un citu ūdenstilpju infrastruktūras uzlabošanai allaž ir pietrūcis.
Tajā pašā laikā pilsētu apbūve daudzdzīvokļu namu un privāto māju mikrorajonos ir acīmredzami attīstījusies. Turklāt, samazinoties sabiedriskā transporta pakalpojumiem, palielinājies individuālo transporta līdzekļu lietotāju skaits un publiski lietojamā zaļā zona ir sašaurinājusies. Tāpēc jaunajā pēc Jēkabpils domes iniciatīvas Zemgales Plānošanas reģionā (ZPR) izstrādātajā un ieviest sāktajā projektā “Zaļā pilsētvide” paredzēts veikt virkni aktivitāšu zaļās pilsētvides uzlabošanai. Jēkabpilī, Dobelē, Jaunjelgavā un Pļaviņās Latvijas pusē, kā arī Akmenē, Birštonā, Biržos un Rokišķos Lietuvas pusē ar Latvijas – Lietuvas pārrobežu sadarbības programmas atbalstu iecerēts veikt septiņu parku rekonstrukciju, vienam parkam sagādāt nepieciešamo infrastruktūras aprīkojumu, bet četriem – izstrādāt rekonstrukcijas tehnisko projektu. Tās ir aktivitātes, kuru īstenošanai būs nepieciešams laiks, taču projekta ieviesēji jau īstenojuši citu ieceri – noorganizējuši minēto pilsētu un novadu pašvaldību izvirzīto sakoptāko privāto māju un sabiedrisko ēku apzaļumošanas konkursu “Zaļākā dzīves telpa”.
Gandrīz nedēļu ilgā vizītē abu kaimiņvalstu eksperti, kuru vidū bija teritorijas plānotāji, arhitekti un daiļdārznieki, pavisam apmeklēja vairāk nekā 30 objektus, vērtēja to arhitektonisko risinājumu, saimnieciskā sektora un atpūtas zonas nošķirtību, dekoratīvo augu un puķu stādījumu dažādību, mazo arhitektūras formu harmonisku iekļaušanu vienotā ansamblī, dārza piederību kopējai ainavai, ūdens un dzīvnieku klātbūtni, kā arī citus aspektus. Objektu vērtēšana notika vasaras nogalē, kad dārzi un apstādījumi līkst krāšņos ziedos un skaidri jaušama to daudzveidība, īpašnieka ieguldītā darba lielums un vēlme sagādāt prieku gan pašam sev un ģimenei, gan ciemiņiem vai vienkārši garāmgājējiem.
Īstenībā ir tā, ka katrs no rūpīgi vairāku gadu garumā veidotajiem privātmāju dārziem vai sabiedrisko ēku apstādījumiem konkrētajā pilsētā veido tādu kā skaistuma oāzi. Un labi, ka tādu vietu kļūst aizvien vairāk, jo kaimiņš negrib atpalikt no kaimiņa un pilsēta – no pilsētas.
Vairāki namīpašnieki konkursa vērtētājiem uzsvēra, ka ar grūtībām ļāvuši sevi pierunāt piedalīties konkursā, jo viņu dārzs neesot tik izcils, lai rādītu plašākai publikai, taču tajā pašā laikā neaizmirsa pavaicāt – kur jūs vēl bijāt un ko labu redzējāt. Tātad rūp gan sāncensība, kas izpaužas dažādi. Vērtētāji, piemēram, ciemojās kādā lepnā savrupmājā, kuru apjož augsts un ciešs žogs ar signalizāciju, bet aiz tā skatam paveras plašs, perfekti veidots paraugdārzs, kuru ikdienā kopj algots daiļdārznieks. Saimnieki te uzturas vien vakaros pēc darba un brīvajās dienās, kad nododas atpūtai un ciemiņu uzņemšanai. Citā adresē atkal acis priecēja rūpīgi kopta piemājas teritorija ar pāris augļu kociņiem, krāšņu puķu puduriem, nedaudzām zemeņu, burkānu un sīpolu dobēm, bet dārza nelielo platību no tuvējās ielas norobežo vien pazems dzīvžogs. Savukārt mājas sargam sunim pat vārds uz būdas fasādes uzrakstīts. Arī šīs mājas saimniece kopā ar mazdēlu savā dzīves telpā jūtas lieliski, dzīvo saskaņā ar dabu un darba tikumu, atlicinot laiku arī atpūtai. Citos dārzos atkal savdabīgu akcentu veido kāds neliels dīķītis, mini strūklaka vai ūdenskritums, neparastas formas vai krāsas akmeņu kārtojums, bet pārsvarā dominē zemas formas, turklāt retu sugu svešzemju skujkoki, kas dažādās izvietojuma kombinācijās atgādina Japānas dārzu paraugus. Uz šāda kopējā fona izdalās viens vienīgs Lietuvas pusē aplūkots daiļdārzs, kur vieta ierādīta arī pie koka piestiprinātam putnu būrītim. Tāpat atmiņā palicis kādas lietuviešu mākslas skolotājas stāstītais par pirmo lazdas riekstu ražu savrupmājas dārzā, ko pati nešķin, bet taupa vāverēm, kas labprāt nāk mieloties no tuvējā priežu sila.
Un vēl zīmīgi šķita, ka konkursam pieteiktos sabiedrisko ēku apstādījumus pārsvarā pārstāvēja skolas, bērnudārzi, kā arī mežinieku un ceļinieku administrācijas. Tātad iestādes, kuru ikdienas darbs saistīts ar rūpēm par sakārtotas un pievilcīgas vides radīšanu, dabas vērtību saglabāšanu, ekoloģisko zināšanu sniegšanu sabiedrībai, sevišķi bērniem un jaunatnei.
Saskaņā ar projekta ieceri, sakoptāko teritoriju īpašniekiem šoreiz bija ļauts nopelnīt vērtīgus punktus savai pilsētai, jo tos visvairāk sakrājušajai pašvaldībai katrā no kaimiņvalstu reģioniem būs iespēja par projekta līdzekļiem pasūtīt profesionāļu izstrādātu apzaļumošanas projektu kādai jaunai teritorijai un ieguvēji būs visi iedzīvotāji, arī konkursa dalībnieki. Konkursa uzvarētājus nosauks īpašā pasākumā Lietuvas pusē. Turklāt ar attēliem no konkursā vērtētajiem dārziem plānots izgatavot 10 veidu pastkaršu komplektu, kas lieliski noderēs kā pašvaldību, tā sakoptāko objektu īpašnieku prezentācijai.
Zemgales Plānošanas reģions
Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu. Par publikācijas saturu atbild tās autors, un tā nevar tikt uzskatīta par Eiropas Savienības oficiālo viedokli.
