Parādnieks: “Mūsu uzdevums ir parūpēties par leģionāriem.” 0
Igaunijā iecerēts meklēt veidus, kā likumos atzīt un godināt cilvēkus, kuri cīnījušies par Igaunijas neatkarības atgūšanu, arī bijušos leģionārus. Latvijā līdzīgu priekšlikumu gatava rosināt Nacionālā apvienība.
Igaunijas sabiedriskās raidorganizācijas ERR interneta versijā ziņots, ka Marta Lāra vadītā AM plāno “atdzīvināt ieceri, kura atzītu karavīrus, kas cīnījās pret sarkano armiju Igaunijā Otrā pasaules kara laikā, kā nācijas brīvības aizstāvjus”. Rakstā atgādina, ka Lāra pārstāvētā partija “Pro Patria” un arī partija “Res Publica” mēģināja pieņemt līdzīgu ieceri 2005. gadā, taču 2006. gadā tieslietu ministrija šo jautājumu atlika, skaidrojot, ka tas radītu pārāk lielu šķelšanos Igaunijas sabiedrībā. Nākamais mēģinājums bija 2010. gadā, taču arī tas netika novests līdz galam. Apņemšanās ierakstīta arī Igaunijas pašreizējās valdības koalīcijas līgumā, gan ar diezgan nekonkrētu formulējumu – “atrast veidu, kā atzīt personas, kuras cīnījušās par Igaunijas neatkarības atjaunošanu”. Aizsardzības ministrijai uzticēts sagatavot ziņojumu par šo jautājumu valdībai un parlamentam, uzsvēra Igaunijas AM Komunikācijas departamenta vadītājs Hanness Konts. Viņš sacīja, ka ministrijā topošajā ziņojumā būs skaidrojums, kuras grupas varētu saņemt sevišķu atzīšanu kā cilvēki, kas cīnījušies par Igaunijas neatkarību. Ziņojuma teksts tiks sagatavots pavasarī. Jautāts par to, vai leģionāri vai nacionālie partizāni ietilptu šajās grupās, H. Konts atbildēja, ka pagaidām par to ir pāragri runāt, jo darbs pie ziņojuma vēl nav sācies. Tomēr, pēc viņa vārdiem, cīņa pret nacistu un padomju totalitārajiem režīmiem bija daļa no Igaunijas cīņas par brīvību. “Tātad valdības un parlamenta griba godināt cīņu par Igaunijas neatkarību ir dabiska un nepārprotama,” uzsver ministrija.
“Igauņi ir malači, un mēs viņus atbalstām,” saka Latvijas Nacionālās apvienības deputāts Saeimā Imants Parādnieks. Pēc organizācijas “Daugavas vanagi” ierosinājuma Nacionālā apvienība izstrādājusi likumprojektu “Par Otrā pasaules kara pretpadomju cīnītāja statusa noteikšanu”, kuru iedvesmojušas arī līdzīga likumprojekta vēsmas Igaunijā.
Par pretpadomju cīnītājiem varētu atzīt Latvijas pilsoņus, kuri 1940. gada 17. jūnijā un laika posmā no 1941. gada 22. jūnija līdz 1945. gada 8. maijam Latviešu leģiona vai citu regulāro militāro vienību sastāvā piedalījās bruņotā cīņā pret Padomju Savienības militārajiem formējumiem.
Likumprojekts paredz, ka pretpadomju cīnītājiem tiktu izsniegta apliecība, krūšu nozīme, būtu tādas pašas tiesības kā politiski represētajiem, turklāt no Aizsardzības ministrijas viņiem izmaksātu ikmēneša pabalstu. “Mūsu uzdevums ir parūpēties par leģionāriem. Atbalstu vēlamies no koalīcijas partijām un Zaļo un zemnieku savienības,” piebilda I. Parādnieks. Aptaujātie koalīcijas partiju pārstāvji gan pagaidām ir atturīgi. Saeimas deputāte Inese Lībiņa-Egnere (ZRP) teica, ka šo likumprojektu varētu apspriest frakcijas sēdē, pēc kā varētu formulēt partijas pozīciju. “Leģionāri ir cilvēki, kuriem esam parādā pateicību, un viņi jāgodā. Man gribas zināt, ko leģionāri par šo ieceri domā, lai nesanāk, ka viena partija uz ieceres rēķina ceļ savus reitingus,” teica I. Lībiņa-Egnere. Arī “Vienotības” Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis teica, ka jautājums par likumprojektu vispirms jāapspriež frakcijā. “Mēs izturamies ar vislielāko cieņu pret cilvēkiem, kas cīnījās par Latvijas neatkarību gan vienā, gan otrā ierakumu pusē. Pret sirmgalvjiem, kas cīnījušies par Latviju, jābūt labākajai attieksmei,” uzsvēra Dz. Zaķis.
