Parādu ārpustiesas atgūšana 0
Pieņemts “Parādu ārpustiesas atgūšanas likums”, kura mērķis ir aizsargāt fiziskās personas no agresīvas parādu piedziņas prakses, veicināt to labprātīgu atmaksu, kā arī dot iespēju potenciālajiem aizdevējiem novērtēt personas iespējas izpildīt uzņemtās saistības.
Papildus pieņemti arī vairāki grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz parādu atgūšanas uzņēmumu licencēšanu.
Parādu ārpustiesas atgūšanas likums detalizēti regulē pieļaujamo komunikāciju ar parādnieku, liedzot izmantot agresīvas saskarsmes formas, bez piekrišanas apmeklēt parādnieku viņa darbavietā, kā arī sniegt nepatiesu informāciju par nemaksāšanas sekām.
Saskaņā ar jauno likumu kreditoram un parāda piedzinējam jāīsteno samērīga komunikācija. Par nesamērīgu uzskatāma saziņa, kas notiek svētdienās un svētku dienās, no pulksten deviņiem vakarā līdz astoņiem rītā vai bez parādnieka piekrišanas no pulksten deviņiem vakarā līdz divpadsmitiem naktī, kā arī apgrūtina parādnieka iespēju elektroniskos sakaru līdzekļus izmantot ikdienas saziņai. Ar parādnieku drīkstēs sazināties, izmantojot tikai to kontaktinformāciju, kas norādīta kreditora un parādnieka līgumā.
Parāda atgūšanas pakalpojumu sniedzējs varēs veidot parādvēstures datu bāzi ar informāciju par personas parādiem, kuru tas kreditora uzdevumā atgūst vai ir atguvis. Tā ar parādnieka piekrišanu trešās personas būs tiesīgas saņemt šajā datu bāzē iekļauto informāciju, lai varētu novērtēt cilvēka spēju izpildīt maksājumu saistības.
Informācija datu bāzē glabāsies trīs gadus no parāda atmaksas dienas, saistību izpildes dzēšanas dienas vai, ja parāds netiek samaksāts, līdz prasījuma tiesību noilguma izbeigšanās dienai. Likumā arī noteikts, kādu informāciju un pie kādiem nosacījumiem var iekļaut šajās datubāzēs.
No nākamā gada 1. februāra tiks ieviesta arī parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēju licencēšana, un no 2013. gada 1. maija parāda atguvējs savus pakalpojumus varēs sniegt tikai tad, ja tam būs Patērētāju tiesību aizsardzības centra izsniegta speciāla atļauja – licence. Valsts nodeva par licenci būs 2500 latu, bet par tās pārreģistrāciju, kas būs jāveic reizi trīs gados, – 1000 latu. Prasības licences saņemšanai, tās izsniegšanas, izmantošanas, apturēšanas, pārreģistrācijas un anulēšanas kārtību, kā arī valsts nodevas maksāšanas kārtību noteiks Ministru kabinets.
Ārpustiesas parādu piedziņas regulējums bija nepieciešams, lai iegūtu vispusīgu informāciju par šīs jomas tirgus dalībniekiem, kā arī lai noteiktu parāda ārpustiesas atgūšanas kārtību un nodrošinātu fizisko personu tiesību aizsardzību šajā procesā. Līdz šim parādu piedzinēju darbības uzraudzība un kontrole bija apgrūtināta, un tas bija arī viens no iemesliem iedzīvotāju sūdzībām par to darba metodēm.
