Mobilā versija
+4.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
17. februāris, 2012
Drukāt

Parādu dēļ privātpersonas bankām kļūst mazāk interesantas

krajkasite

Parādu dēļ privātpersonas bankām kļūst mazāk interesantas, raksta laikraksts “Dienas Bizness”. Latvijā bankām vietējo mājsaimniecību apkalpošanas bizness vēl pāris gadu turpinās samazināties. Mājsaimniecības turpinās masīvu kredītsaistību dzēšanu, kas vienlaikus bremzēs uzkrājumu veidošanu un labklājības pieaugumu, jo arī iepriekš strauji devalēto ienākumu strauju pieaugumu eksperti neprognozē.

Iepriekšējos gados vismaz lielās Latvijas bankas pieļāva situāciju, ka vietējo mājsaimniecību kredītsaistības divkārt pārsniedz to noguldījumu kopējo apjomu, kas ir pilnīgi pretēja situācija, salīdzinot ar attīstītām valstīm. Saistības pēdējos gados tiek aktīvi dzēstas, un attiecība pret kopējiem noguldījumiem no vairāk nekā 200% 2008.gadā sarukusi līdz 183% pērn, tomēr līdz finanšu veselībai vēlamam puslīdz sabalansētam kredītu un noguldījumu līmenim paies vēl vairāki gadi, lēš aptaujātie banku eksperti.

Turklāt šī līdzsvara iegūšana patlaban notiek un notiks arī turpmākos vismaz pāris gadus nevis uz noguldījumu straujāka pieauguma, bet uz kredītu atmaksas rēķina. Tādēļ daudzām mājsaimniecībām arī turpmāk būs ierobežotas iespējas ne vien veikt pienācīgus uzkrājumus, bet arī tērēt, kas savukārt nenāks par labu iekšējam patēriņam.

Spriežot pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotās informācijas, mājsaimniecību finanšu situācija pēdējos gados nav īpaši uzlabojusies: vēl 2010.gada beigās mājsaimniecības bez kavējumiem spēja izturēt kredītus 4,06 miljardu latu apjomā (71,1% kopējos mājsaimniecībām kopumā izsniegtajos kredītos), bet 2011.gada beigās – vairs tikai 3,72 miljardu latu apjomā (70,7%).

“Swedbank” vecākais ekonomists Dainis Stikuts atgādina, ka recesija jūtami iedragājusi mājsaimniecību depozītu apjomu – tie no 2008.gada sākuma līdz 2009.gada beigām samazinājušies par 19%, jo, kad ienākumi no sava darba būtiski saruka, mājsaimniecības bija spiestas ķerties pie uzkrājumiem, tos izmantojot gan savu kredītsaistību mazināšanai, gan arī tērējot ikdienišķām vajadzībām.

Lai arī līdz ar ienākumu stabilizāciju un pat nelielu pieaugumu 2010.gadā mājsaimniecības uzsāka depozītu apjomu atjaunošanu, tomēr kredītu atdošana palielināja pieprasījumu pēc eiro, tādējādi samazinot latu procentu likmes un padarot depozītus nepievilcīgus.

“Tādējādi 2011.gadā depozītu procentu likmes nesedza inflāciju un nebija labvēlīgas depozītu piesaistei. Tās zināmā mērā veicināja patēriņu, jo mājsaimniecības izvēlējās neuzkrāt, bet tērēt. Tomēr pērn gada beigās situācija mainījās: mājsaimniecības atkal ir kļuvušas piesardzīgas – depozītu apjomi pieauga, bet mazumtirdzniecības apjomi samazinājās,” vērtē Stikuts.

Tikmēr “Nordea” bankas vecākais ekonomists Andris Strazds lēsa, ka patlaban tā saucamā atsvirošanās (deleveraging) ekonomikā mājsaimniecību līmenī pamatā notiek uz parādsaistību samazināšanas, nevis jaunu uzkrājumu veidošanas rēķina. “Kamēr parādsaistību samazināšana turpināsies, kas mājsaimniecību gadījumā varētu būt pat līdz 2013.gada beigām, acīmredzot jaunu uzkrājumu veidošana būs apgrūtināta.”

Vien brīdī, kad parādsaistību samazināšana būs apstājusies, noteikti redzēsim vismaz pakāpenisku depozītu apjomu pieaugumu, prognozē Strazds. “Sliktā ziņa bankām ir tāda, ka tas varētu notikt, ātrākais, sākot ar 2013.gadu, bet varbūt pat ar 2014.gadu. Tas nozīmē, ka rezidentu privātpersonu apkalpošana bankām vēl vismaz šogad kopumā būs rūkošs bizness,” brīdina ekonomists.

Tikmēr vairākus desmitus gadu varētu prasīt tas, lai Latvijas mājsaimniecību finanšu situācija varētu tuvoties daudzu attīstīto pasaules valstu līmenim, kad mājsaimniecību finanšu aktīvu – depozītu, uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas, pensiju aktīvu, ieguldījumu akciju fondos – apmērs būtiski pārsniedz mājsaimniecību kredītsaistības.

“Arī Latvija pakāpeniski virzīsies uz šādu attiecību, bet tas drīzāk ir nākamās paaudzes, nevis nākamo dažu gadu jautājums,” uzsver Strazds.

Arī “SEB bankas” sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis uzskata, ka kredītu un noguldījumu attiecība turpinās mazināties, turklāt būtu vēlams, lai šis process turpinātos arī nākotnē un kredītu/noguldījumu attiecība tiektos sabalansētības virzienā, kad kredītu apjoms ir samērojams ar noguldījumu apjomu.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+