Mobilā versija
-2.9°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
22. augusts, 2012
Drukāt

Paraksti pilsonības nulles variantam savākti paslepus

Foto-LETAFoto-LETA

Laikraksts “Čas” nesen informēja, ka ieslodzīto palīdzības fonds “Gara spēks” līdz augusta vidum Latvijas ieslodzījuma vietās esot savācis 1000 parakstu referendumam par to, lai pilsonību piešķirtu visiem nepilsoņiem. Visaktīvākie esot bijuši latvieši vecumā no 19 līdz 25 gadiem, laikrakstam vēstījis fonda pārstāvis Ivans Parfenovičs.

 

Ar Saeimas vēlēšanu likuma grozījumiem 2009. gadā cietumniekiem Latvijā tika piešķirtas vēlēšanu tiesības. Savukārt saskaņā ar likuma “Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu” 2. pantu šādās parakstu vākšanās var piedalīties visi Latvijas pilsoņi, kuriem ir tiesības vēlēt Saeimu. Tātad – arī cietumnieki. Tomēr “Gara spēka” savāktie tūkstoš paraksti, visticamāk, netiks pieskaitīti pie jau savāktajiem “pilsonības nulles varianta” atbalstītāju parakstiem, jo ir savākti paslepus bez nepieciešamā saskaņojuma ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi (IeVP) un nav notariāli apstiprināti.

“Mēs neesam vākuši nekādus parakstus un arī citām organizācijām neesam devuši atļauju. “Gara spēkam” nebija tiesību veikt šādu aptauju bez pārvaldes atļaujas. Tas noticis neoficiāli un paslepšus, turklāt juridiski nekorekti. Neviens nevar garantēt, ka parakstu devēji netika ietekmēti, piemēram, pierunāti parakstīties, pretī apsolot paciņu cigarešu,” man paskaidroja Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks ģenerālis Visvaldis Puķīte.

Arī deputāts Ainars Latkovskis, kurš darbojās gan Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas, gan Sabiedrības saliedētības komisijā, pauda satraukumu par cietumnieku nesankcionētu iesaistīšanu politiskās akcijās. “Visticamāk, mums kādā no nākamajām Aizsardzības komisijas sēdēm būs kopā ar IeVP vadību jāizrunā, kā organizēt cietumnieku iesaistīšanu politikā, lai būtu droši, ka uz viņiem netiek izdarīts spiediens,” teica deputāts.

 

Atbildīgo institūciju rīcībā esot statistika par to, cik daudzi ieslodzītie ir Latvijas pilsoņi un cik – nepilsoņi, taču tās atsakās to atklāt, jo “tas nebūtu korekti”. Neoficiāli avoti gan vēsta, ka pilsoņi (tātad – paraksttiesīgie) ieslodzīto vidū ir mazākumā.

 

Parakstu vākšanas galvenais organizators, kustības “Par vienlīdzīgām tiesībām” pārstāvis Andrejs Tolmačovs ir informēts par organizācijas “Gara spēks” iniciatīvu, bet pauda skepsi par iespēju iesaistīt cietumniekus. Turklāt kustībai viņu paraksti šobrīd vairs nav īpaši nepieciešami, jo pašlaik referenduma rīkošanai par pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem esot parakstījuši jau 8600 pilsoņu. A. Tolmačovs prognozēja, ka pirmajai kārtai nepieciešamos 10 000 izdosies savākt jau šīs nedēļas laikā.

Starp citu, Pilsonības likuma pašreizējā redakcija nosaka, ka Latvijas pilsonību naturalizācijas kārtībā nevar iegūt personas, kas Latvijā vai kādā citā valstī ir kriminālsodītas. Tas nozīmē, ka, pārbaudot ikvienu Latvijas pilsonības pretendentu, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) saņem ziņas arī no Iekšlietu ministrijas Informācijas centra. Ja persona ir bijusi kriminālsodīta un sodāmība vēl nav dzēsta, tad uzņemšana Latvijas pilsonībā tiek atteikta. Pat gadījumos, ja pret personu ir tikai ierosināta krimināllieta, tad PMLP par to saņem informāciju un šīs personas iesnieguma izskatīšana tiek apturēta līdz brīdim, kamēr ir notikusi tiesa un šī persona ir notiesāta vai attaisnota. Taču A. Tolmačovs uzskata, ka pilsonība jāpiešķir visiem Latvijā dzimušajiem neatkarīgi no viņu pagātnes grēkiem. Krimināla pagātne kā ierobežojums pilsonības saņemšanai, viņaprāt, varētu attiekties tikai uz iebraucējiem.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+