Mobilā versija
Brīdinājums -0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
27. janvāris, 2014
Drukāt

Sabiedrības iniciatīvas internetā arvien izplatītākas. Bet vai tās spēj ko mainīt?

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Latvijā tautas iniciatīvas internetā ir jaunums, bet daudzās valstīs tās pazīstamas jau kopš 90. gadu beigām.

Kopš tautas iniciatīvu platformas www.manabalss.lv izveides Saeima izskatījusi četrus iedzīvotāju ierosinājumus grozījumiem likumos – par atbildību deputāta zvēresta laušanā, pilnīgu zāļu kompensāciju C hepatīta slimniekiem, par fotoradariem un par lata kā Latvijas nacionālās valūtas saglabāšanu. Neviens no šiem rosinājumiem gan nav pieņemts ar likumu.

Idejas lielākā aizstāve deputāte Rasma Kārkliņa uzskata, ka iniciatīvas ir lielisks veids, kā parlamentam sajust noskaņas sabiedrībā un reaģēt uz tām. Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne ir vēsāka un uzskata, ka nepieciešams veikt pētījumu par tautas iniciatīvu efektivitāti.

Tautas iniciatīvas ir populāras arī ārvalstīs un darbojas jau kopš 90. gadu beigām – pastāv gan dažādi iniciatīvu vākšanas portāli parlamentu paspārnē, gan dažādu nevalstisko organizāciju portāli. Lielākoties tajos tiek rosināti grozījumi likumos cilvēktiesību jomā, sadzīves un vides jautājumos.

Tautas nobalsošanas un pilsonisko iniciatīvu platforma www.manabalss.lv Latvijā internetā darbojas kopš 2011. jūnija. To kūrē nodibinājums “Sabiedrības līdzdalības fonds”. Ierosināt priekšlikumus un par tiem parakstīties var jebkurš Latvijas pilsonis, kas vecāks par 16 gadiem. Kad tiek iesniegts jauns priekšlikums, to 24 stundās novērtē brīvprātīgie eksperti, kas tos var gan atzīt par labiem, gan ieteikt uzlabot. Iniciatīvai tālākai virzībai nepieciešami 10 000 pilsoņu parakstu, tad tie nonāk Saeimā, kur tos izskata Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija un lemj par iniciatīvas tālāku virzību.

Līdz šim Saeimā nonākuši četri kolektīvie iesniegumi. Pirmo iesniegumu “Atbildība par Saeimas deputāta zvēresta laušanu” Saeimas prezidijs parlamenta Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā nodeva 2012. gada 18. jūnijā. Iesniegumu bija parakstījuši 13 854 pilsoņi. Saeima pērn 11. aprīlī uzdeva Tieslietu ministrijai sagatavot grozījumus tiesību aktos, un 2013. gada 17. decembrī Saeimā saņemts tā brīža tieslietu ministra Jāņa Bordāna iesniegums, kam pievienoti arī Tieslietu ministrijas sagatavoti likumprojekti, kas pagaidām vēl nav izskatīti.

Otru tautas iniciatīvu Saeimā iesniedza Hepatīta biedrība, aicinot kompensēt visus nepieciešamos medikamentus C hepatīta ārstēšanai. 2013. gada 14. janvārī iesniegums tika nodots izskatīšanai Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai. Šai iniciatīvai paraksti vākti gan elektroniski, gan papīra formātā. Deputāti aicināja Veselības ministriju izvērtēt iespēju kompensēt pilnīgi visus medikamentus. Vēlāk pēc atbildes saņemšanai 9. maija Saeimas sēdē parlaments uzdeva valdībai izvērtēt iespēju palielināt kompensāciju C hepatīta ārstēšanai līdz 90 procentiem. Pērn 19. septembra Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas sēdē Finanšu ministrijas pārstāvji informēja, ka nepieciešamais finansējums Veselības ministrijai piešķirts, taču Veselības ministrijas pārstāvji sacīja, ka šo finansējumu sadalījuši pēc Veselības ministrijas ieskatiem visai kompensējamo medikamentu sistēmai. Atbildot uz komisijas lūgumu Ministru kabinetam sniegt paskaidrojumus par radušos situāciju, pagājušā gada 24. septembrī saņemts paskaidrojums no Ministru prezidenta Valda Dombrovska.

Trešo kolektīvo iesniegumu Saeimā iesniedza pazīstamais autožurnālists Pauls Timrots. To bija parakstījuši 11 939 cilvēki, rosinot ar fotoradariem fiksēt tikai tos braukšanas ātruma pārkāpumus, kas pārsniedz atļauto braukšanas ātrumu par vairāk nekā 15 kilometriem stundā. Aprīlī Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā notika šī iesnieguma sākotnējā izvērtēšana, bet 6. jūnijā Saeima atbalstīja lēmuma projektu, uzdodot valdībai sagatavot grozījumus normatīvajos aktos, lai reglamentētu svarīgākos noteikumus un ierobežojumus braukšanas ātruma pārkāpumu fiksēšanai ar tehniskajiem līdzekļiem – fotoiekārtām un videoiekārtām. Iekšlietu ministrija sagatavojusi grozījumus Ministru kabineta noteikumos “Tehnisko līdzekļu (fotoiekārtu vai videoiekārtu) izmantošanas kārtība”, bet Timrota un domubiedru ierosinājums nav guvis politiķu atbalstu.

Ceturtais kolektīvais iesniegums “Saglabāt latu kā Latvijas valūtu” Saeimā tika iesniegts pērnā gada 19. aprīlī, un to parakstījuši 10 384 Latvijas pilsoņi. Iesniegumā prasīts rīkot referendumu par eiro ieviešanas laiku. Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā lēmuma projektu “Par uzdevumu Saeimas Juridiskajai komisijai nodrošināt ekspertu diskusiju par Latvijas Republikas Saeimas pilnvarām eiro ieviešanas jautājumos un kolektīvā iesnieguma iniciatīvas izvērtēšanu”, taču to noraidīja.

Sajust tautas noskaņojumu


Ilma Čepāne uzskata, ka ekspertiem būtu jāvērtē tautas iniciatīvu ceļš līdz Saeimai un to efektivitāte, lai nošķirtu populistiskas un apšaubāmas iniciatīvas. Piemēram, deputātei šķiet nepieņemami, ka portālā www.manabalss.lv cilvēki parakstās par marihuānas legalizāciju. Kā labu un pozitīvu viņa min iniciatīvu ar rosinājumu nodrošināt bezmaksas ārstēšanu C hepatīta slimniekiem. “Tautas iniciatīvas – tas ir pozitīvi, jo mēs redzam, ko domā sabiedrība,” teic I. Čepāne, tomēr tā ir viegli iebraukt arī otrā grāvī un vieglu roku internetā atbalstīt dažādus ierosinājumus, tajos neiedziļinoties.

Deputāte Rasma Kārkliņa sevi sauc par lielu tautas iniciatīvu atbalstītāju, jo tās ir kā atgriezeniskā saite ar vēlētājiem, turklāt jau pašreizējā regulējumā pastāvot visai stingri filtri. Tomēr R. Kārkliņa domā, ka būtu nepieciešams paplašināt esošās Mandātu, iesniegumu un ētikas komisijas sastāvu, lai iniciatīvas varētu izskatīt raitāk. Pēc viņas vārdiem, pašlaik Saeimā neesot vērojams tautas iniciatīvu pārblīvējums, jo tās parlamenta darba kārtībā parādoties reizi divos mēnešos. Atzinīgus vārdus tautas iniciatīvām velta Nacionālās apvienības deputāts Imants Parādnieks, kurš uzskata, ka tās nevajag ierobežot. “Tautas iniciatīvas parāda aktuālus jautājumus, kas citādi varbūt līdz Saeimai nenonāktu, un šādi tās iegūst iespēju tikt apspriestām,” spriež I. Parādnieks.

Kuluāros izskanējušās ziņas, ka tautas iniciatīvas noslogojot parlamenta darbu, norāda “SC” frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins. “Pieļauju, ka valdošā koalīcija nevēlas strādāt ar sev nevēlamām lietām, tāpēc izskan neapmierinātība,” saka deputāts, kā piemēru minot nesen Saeimā nonākušo iniciatīvu par lata saglabāšanu. “SC” neuzskata, ka būtu nepieciešams kāds stingrāks regulējums. “Pilnīgi noteikti nav nepieciešams palielināt parakstu skaitu tautas iniciatīvām, jo iedzīvotāju skaits Latvijā samazinās,” norāda V. Agešins.

Lielbritānijā – neliela daļa gūst atbalstu


Citās valstīs tautas iniciatīvas ir jau ierasta likumu veidošanas procesa prakse. 1999. gadā tīmeklī parādījās pirmās starptautiskās petīciju vietnes, un tajā pašā gadā kā e-pārvaldības sastāvdaļu savu sistēmu “e-petitioner” ieviesa Skotijas parlaments. Drīz tam sekoja Lielbritānijas valdība, Bristoles pilsēta u. c. Skotijas parlamenta petīciju sistēmā pietiek ar parakstu un parakstītājam nav vecuma ierobežojuma. Tautas iniciatīvas izskata Petīciju izvērtēšanas komisija, kurā darbojas vairāki Skotijas parlamenta locekļi. Pašlaik uz apspriešanas procesu tiek virzīta iniciatīva, kurā lūgts nodrošināt aprūpi invalīdiem. Tāpat aktuāla ir petīcija, kurā aktīvisti lūdz radīt sistēmu, kurā būtu redzami visi farmācijas industrijas pārstāvju maksājumi Skotijas veselības aprūpes sistēmas darbiniekiem. Nesen apspriešanai petīciju portālā nodots ierosinājums, kas pieņemšanas gadījumā atbrīvotu vietējās pašvaldības no nepieciešamības nozīmēt reliģiskos pārstāvjus izglītības komitejās, kā arī ierosinājums dot vietējām iestādēm tiesības liegt jaunu lielveikalu atvēršanu.

Petīciju sistēma darbojas arī Lielbritānijas parlamenta Pārstāvju palātā. Oksfordas universitātes pētnieki secinājuši, ka šīm petīcijām izšķirošā ir pirmā diena, un lielākā daļa no interneta petīcijām negūst nepieciešamo parakstu skaitu. “Ikviena petīcija, kas ieguvusi 100 000 parakstu, pirmajās desmit stundās ir saņēmusi vismaz 3000 parakstu,” savā grāmatā raksta pētnieki. Kolektīvā interese sairst visai ātri. Veiksmīgas izrādījušās tās petīcijas, kuras sākuši vai veicinājuši pazīstami cilvēki, piemēram, veiksmīga bijusi grupas “Queen” ģitārista un dzīvnieku tiesību aktīvista Braiena Meja petīcija. 2012. gada septembrī Pārstāvju palātas vadītājs Endrū Lenslijs ierosināja, ka visām petīcijām, ko paraksta 10 000 cilvēku, jābūt iespējai saņemt atbildi no valdības. Tomēr pētnieki atklāja, ka tikai 0,7 procentu petīciju sasniedz attiecīgo slieksni. Tomēr jāpiebilst, ka tik mazā un kompaktā demokrātijā kā Latvija tautas iniciatīvas, iespējams, darbojas efektīvāk, jo nelielā sabiedrībā arī mazas lietas tiek plašāk apspriestas nekā lielā pilsoņu kopienā.

Vācijā bundestāga paspārnē arī darbojas petīciju sistēma, un tā ir balstīta uz Skotijas parlamenta pieredzi. Arī Vācijā petīcijas sākšanai pietiek ar vienu parakstu, un tā anonīmā veidā nonāks parlamenta petīciju vērtēšanas komisijā, savukārt petīcijām, ko bundestāga petīciju portālā iespējams izvietot parakstīšanai, sešās nedēļās jāsavāc 50 000 parakstu. Šobrīd Bundestāga petīciju portālā notiek parakstu vākšana par aptverošākiem sociālajiem un medicīnas pakalpojumiem visiem valsts iedzīvotājiem, kā arī petīcija par pārējas uz vasaras laiku atcelšanu. Lielākoties tautas iniciatīvas Vācijā skar sociālās lietas un cilvēku ikdienu, nevis ideoloģiskus jautājumus. Ja petīcija ir izgājusi cauri Petīciju komitejai, vēlāk to iespējams skatīt Bundestāga plenārsesijā.

Atbild prezidents Obama


ASV oficiālo petīciju portālu “Mēs, tauta” Baltais nams ieviesa 2011. gada septembra beigās. Tautas iniciatīvas pieteicējam jābūt vismaz 13 gadus vecam, un, lai ierosme būtu atrodama meklētājā starp pārējām petīcijām, tai 30 dienās jāsavāc vismaz 150 parakstu. Lai uz šo petīciju atbildi varētu saņemt no ASV valdības, tai 30 dienās jāsavāc 100 000 parakstu. Atšķirībā no petīcijas aktualitātes, atbildi uz tām sniedz ASV prezidents, Valsts departamenta, Tieslietu departamenta, Valsts kases vai citu iestāžu amatpersonas. Pēc traģēdijas Ņūportā, Konektikutas štatā, kur kāds jaunietis skolā nošāva vairākus cilvēkus, tostarp bērnus, portāls saņēma vairākas petīcijas, uz kurām atbildi videoformātā sniedza ASV prezidents Baraks Obama. Atbildē viņš norādīja, ka ASV pastāv ilga ieroču turēšanas tradīcija, ko pilsoņiem nodrošina ASV Konstitūcijas 2. labojums, kā arī uzsvēra, ka lielākā daļa ieroču īpašnieku savas tiesības izmanto likumīgi un atbildīgi, tomēr jāsper soļi, lai nebūtu brīvi pieejami militārie kaujas ieroči un caurumus likumos neizmantotu noziedzīgi elementi ieroču iegūšanai. Prezidents sacīja, ka lūdzis viceprezidentu Džo Baidenu parūpēties, lai tiktu pieņemti pasākumi, kas padarītu ASV skolas drošākas, un lai jautājums tiktu apspriests ASV kongresā. Lielu skaitu parakstu bija savācis ierosinājums federālajā līmenī legalizēt marihuānu, arī uz to prezidents sniedza atbildi, taču ne atbalstošu.

Protams, tāpat kā citos petīciju portālos, arī “Mēs, tauta” parādās neparasti vai dīvaini piedāvājumi, piemēram, vāca parakstus, lai tiktu atceltas ASV Valsts kases uzliktās sankcijas organizētajā noziedzībā apsūdzētajam krievu dziedātajam Grigorijam Ļepsam. Tāpat kāda imigrantu biedrība aicina cīnīties pret “balto genocīdu”, kurš izpaužoties integrācijas politikā.

Starptautiskās petīcijas


Šajās interneta vietnēs ikviens reģistrētais lietotājs var veidot savas petīcijas un lūgt tās parakstīt citiem, kā arī norādīt adresātu, kam tās paredzētas. Populārākās no tām ir Change.org, Avaaz.org un Care2.com. Petīcijas tiek veidotas arī sociālajos tīklos, piemēram, Facebook.com. Interneta petīcijas noder, lai cilvēki no visas pasaules varētu panākt sev būtiskus lēmumus, un šeit jau spēlē par atbalstu dažādām iniciatīvām vai prasībām iesaistās cilvēki no visas pasaules. Tā, piemēram, Change.org ar vairāk nekā 130 000 parakstiem internetā ASV armijas veterāns Mets Zellers panāca, ka viņa tulks no Afganistānas misijas laikiem Dženiss Šinvari iegūst ASV vīzu. Tas bijis dzīvības un nāves jautājums, jo tulks bijis “Taleban” nogalināmo cilvēku sarakstā. “Dženiss izglāba manu dzīvi Afganistānā. Kad es dzirdēju, ka viņš atrodas riska situācijā, es nolēmu, ka man ir jārīkojas. Jūtos atvieglots, ka ASV vēstniecība Kabulā un Valsts departaments saņēma mūsu ziņu un ka tik daudzi cilvēki visā valstī pievienojās atbalstam man un Dženisam,” pateicības vārdus teic M. Zellers. Interneta aktīvistu kopienas “Care2” savāktie 26 000 parakstu internetā palīdzējuši no apcietinājuma Kairā atbrīvot divus Kanādas pilsoņus Tareku Lubani un Džeju Grejsonu. Portālā izvietotajā petīcijā cilvēki bija aicinājuši Ēģiptes varas iestādes atbrīvot abus vīriešus. T. Lubani ir neatliekamās medicīnas ārsts, kurš bija cerējis nodibināt sakarus ar kādu slimnīcu Gazā, bet Dž. Greisons, kurš ir Jorkas universitātes profesors filmu zinātnē, bija plānojis veikt filmēšanu Ēģiptē, lai atspoguļotu situāciju Gazā.

Nesen Change.org petīciju bija izveidojusi Nataša Vilkoksa ASV, kurā lūdz Krievijas vēstnieku ASV parūpēties, lai viņas tēvs tiktu atbrīvots no apcietinājuma Krievijā, un līdzīgu vēstījumu viņa adresējusi arī naftas kompānijai “Shell”, kas sadarbojas ar “Gazprom”. Viņš bija starp aktīvistiem, kas Arktikā, protestējot pret Krievijas aktivitātēm, tika aizturēti un apsūdzēti pirātismā. Starp interneta petīcijām lielākajās mājas lapās atrodami arī aicinājumi saistībā ar cilvēktiesībām, bērnu tiesībām, seksuālo minoritāšu tiesībām, dzīvnieku tiesībām, vides jautājumiem. Petīciju raksturs ir dažāds, piemēram, tiek vākti paraksti par to, lai cūkas pirms nokaušanas netiktu pakļautas spīdzināšanai vai arī to, lai konfektēs netiktu iekļautas vielas, kas veicina bērnu hiperaktivitāti.

Visvairāk portālā www.manabalss.lv parakstītās tautas iniciatīvas 



Atbildība par Saeimas deputāta zvēresta laušanu 17 053

Noteikt pazemināto PVN likmi pārtikai 13 326

Fotoradari 15+ 12 610

Atveram Saeimu! 12021

Saglabāt latu kā Latvijas valūtu 11 864

Rīgas īstā Uzvaras laukuma atjaunošana 11 795

Atlaistai Saeimai nepienākas papildu kompensācijas 11 632

Atveram ofšorus 11 913

Par vienādu braukšanas maksu nerīdziniekiem 11 606

Stop ACTA 10 945

Vēlēšanas internetā 10 726

Par kažokzvēru aizsardzību 10 360

Portāla www.manabalss.lv veidotājs Kristofs Blaus:

Kopš portāla atvēršanas 2011.gada vasarā izdevies panākt piecu tautas iniciatīvu īstenošanu. Iniciatīvu virzību vērtēju, kā labu, jo vidēji pusgadā viena iniciatīva pārtop par likumiem. Pašlaik portāla apmeklētāju plūsma ir stabilizējusies un tā vairs nav tramplīnveidīga. Portāla sākumposmā to apmeklēja 100-200 cilvēki dienā, bet kad portālā parādījās iniciatīvas par sabiedrībā aktuālām tēmām, tad portālu apmeklēja 10 000 cilvēku dienā. Tagad vidēji portālu apmeklē 1000 –2000 cilvēku dienā, neatkarīgu no tā, kādas iniciatīvas tiek piedāvātas parakstīšanai. Cilvēki ir apzinājušies, ka www.manabalss.lv ir stabila platforma, kas pastāvēs ilgi un uzskata to par pašsaprotamu. Ja lūkojamies uz apmeklētājiem gada griezumā, tad tas ir pieaudzis salīdzinot ar sākumposmu. Bieži vien, iniciatīvas nenonāk līdz Saeimai, bet par tām sākas diskusijas ministrijās, kā, piemēram, tas bija ar iniciatīvu pret rīdzinieka kartes ieviešanu, kur iniciatīvas autoriem izveidojās komunikācija ar Vides un reģionālās attīstības ministriju. Iniciatīvai nav obligāti jānonāk Saeimā, bet par to var būt diskusijas atbildīgajās ministrijās. Lielā mērā iniciatīvas virzība ir atkarīga no tās iesniedzējiem, cik aktīvi viņi to popularizē. Jāpriecājas, ka iniciatīvas nonāk Saeimā un tiek apspriestas vismaz reizi pusgadā. Tomēr iniciatīvu virzība ir neprognozējama un nogurdinoši lēna. Būtu labi, ja valdības deklarācijā būtu ari sava sadaļa par tautas iniciatīvām un to nozīmi. Reizēm nezinām pat to, vai Saeima ir informējusi iniciatīvu iesniedzējus par to virzību. Kā portāla veidotāji “Sabiedrības līdzdalības fonds” piedāvā platformu, kur cilvēki var ierosināt un parakstīties par iniciatīvām, taču paši mēs konkrētas iniciatīvas neatbalstām, jo ievērojam neitralitātes principus.

Pievienot komentāru

Aukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības; sestdien stindzinās pat -16 grādu salsAukstums šoziem paņēmis jau 29 cilvēku dzīvības, bet vēl vairāki simti ar ķermeņa atdzišanu nonākuši slimnīcā, piektdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Draugiem Facebook Twitter Google+