Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
13. aprīlis, 2012
Drukāt

Parakstu vācēji cer uz 9. maiju

paraksti_km_4

Zvērinātas notāres Lailas Porietes biroja darbinieces par darba trūkumu nevar sūdzēties. Ik pa laikam birojā, kas izvietojies blakus krievu grāmatnīcai “Polaris”, ierodas kāds cilvēks, kurš vēlas parakstīties par Pilsonības likuma grozījumiem.

 

Īpaši liela aktivitāte esot tajās dienās, kad kampaņas organizatori paši apmaksā valsts nodevu par notariālo apstiprināšanu (krievvalodīgajā presē tad tūlīt seko paziņojums, ka “šodien var parakstīties bez maksas”). Laikā, kamēr uzturējos notāres birojā, rinda uz parakstīšanos neveidojās, bet cilvēki nāca diezgan raiti viens aiz otra.

 

Naturalizāciju uzskata par pazemojošu

Lielākoties nākot parakstīties gados vecāki krievu tautības cilvēki, bet esot arī jaunieši un latvieši. “Es uzskatu, ka atmodas laikā tautu piekrāpa, solot, ka visi saņems pilsonību, bet pēc tam to aizmirstot,” stāsta pensionārs Nikolajs, kurš atnācis parakstīties kopā ar savu kundzi. Viņš runā latviski gandrīz bez akcenta, bet citi Pilsonības likuma grozījumu atbalstītāji gan labāk izsakās krieviski. Piemēram, bijušais policists Vasilijs Podļesņiks esot Latvijas pilsonis, bet stāsta, ka pilsonības iegūšana viņam saistoties ar negatīvām atmiņām. “Atmodas laikā es strādāju milicijā un atbalstīju Latvijas neatkarības atgūšanu. Taču pēc tam man faktiski uzstādīja ultimātu – vai nu naturalizēsies, vai izmetīsim no darba. Tādēļ nekas cits neatlika,” apgalvo Vasilijs. Viņš uzsver, ka mīl Latviju, un uzskata, ka no pilsonības piešķiršanas visiem nepilsoņiem valsts kopumā tikai iegūs, jo sabiedrība kļūšot saliedētāka.

 

Līdzīgi domā arī Vita (32 gadi), kura atnākusi parakstīties, lai atbalstītu savus draugus nepilsoņus. “Viņi ir grūtā situācijā, jo nejūtas piederīgi ne šeit, ne citur. Tādēļ daudzi domā braukt prom un iegūt kādas citas valsts pilsonību. Piemēram, Krievijas,” pastāstīja Vita.

 

Jautāta, kādēļ viņas draugi neiegūst Latvijas pilsonību naturalizācijas ceļā, jaunā sieviete paskaidroja, ka dažiem tas liekas pazemojoši, bet gados vecākiem cilvēkiem esot grūtības apgūt valodu nepieciešamajā līmenī.

Notāre Laila Poriete, jautāta, ko pati domā par pilsonības “nulles variantu”, nevēlējās paust savas domas. “Es vienkārši pildu savu amata pienākumu. Parakstu apstiprināšana notāriem ir likumdevēja uzticēts uzdevums, un nebūtu korekti, ja es savas pārliecības dēļ šķirotu, kuros gadījumos parakstus apstiprinu un kuros – ne. Tas būtu tāpat kā pieņemt tikai vīriešus, jo viņi man patīk labāk nekā sievietes,” teica notāre.

 

Cer uz 9. maiju

Kopš parakstu vākšanas sākuma pagājušā gada septembrī esot izdevies savākt pusotra tūkstoša parakstu, stāsta kustības “Par vienlīdzīgām tiesībām” pārstāvis Andrejs Tolmačovs. Parakstītāju aktivitāti viņš vērtēja kā samērā zemu, bet tā esot augstāka nekā pirms mēneša.

Martā “Pirmajā Baltijas kanālā” tika raidīti reklāmas klipi ar aicinājumiem parakstīties. Tolmačovs gan nenosauca, cik šī reklamēšanās izmaksājusi, bet summas esot mērāmas tūkstošos latu. Gaidītais rezultāts gan neesot sasniegts, tādēļ pašlaik nekāda jauna reklamēšanās netiekot plānota. Tā vietā parakstu vācēji paļaujas uz bezmaksas publicitāti presē. Piemēram, laikraksts “Vesti segodņa” intensīvi atspoguļo parakstīšanās norisi, informē par vietām, kur iespējams parakstīties bez maksas un kā ziedot naudu parakstu vācējiem.

“Galvenokārt cilvēki parakstās tieši tad, kad organizējam notāru izbraukumus, kur iespējams parakstīties bez maksas. Tādēļ arī turpmāk rīkosim šādas kampaņas.

 

Mūsu ziedojumu kontā ir pietiekami daudz līdzekļu, lai samaksātu notāriem,” teica Tolmačovs. Viņš pārliecināts, ka paraksti tiks savākti. Akcijas organizators arī neslēpa, ka šim mērķim tikšot izmantoti arī 9. maija pasākumi, jo “tad ir liela cilvēku plūsma”.

 

Tolmačovs atzina, ka cerējis uz “Saskaņas centra” politiķu palīdzību, jo viņi kontrolējot visus krievvalodīgos medijus. Tagad viņš saka, ka saskaņiešu atbalsts esot “tikai tāds, ka viņi mums netraucē”. Rīgas mērs Nils Ušakovs (“SC”), kura atbalsts lielā mērā palīdzēja līdz referendumam novest Vladimira Lindermana un Jevgeņija Osipova organizēto parakstu vākšanu par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, šoreiz palikšot malā. Tā viņš solījis intervijā “Neatkarīgajai Rīta Avīzei”. Pēc viņa teiktā, referendums par pilsonības jautājumiem jau reiz ir noticis un parādījis, ka vēl viens referendums šajā jautājumā nav vajadzīgs – vairākums par pilsonības “nulles variantu” nenobalsošot. “Ik pēc brīža paust pozīciju šajā jautājumā ar referenduma starpniecību – tas nav pareizi,” izteicies politiķis.

 

Negrib reģistrēties

Kustība “Par vienlīdzīgām tiesībām” gan joprojām nav reģistrēta kā oficiāla biedrība un pat nedomājot to darīt. Tādēļ arī ziedojumi tiek vākti organizācijas “Latvijas Cilvēktiesību komiteja” izveidotā bankas kontā. Tāpat ir ziedojumu kastīte, kas atrodas partijas “Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā” (“PCTVL”) birojā. Bez jau minētā A. Tolmačova “Par vienlīdzīgām tiesībām” aktīvistu vidū ir arī citi “PCTVL”­ cilvēki. Piemēram, bijušais Saeimas deputāts Miroslavs Mitrofanovs. Savukārt likumprojekta tekstu sastādījis “PCTVL” jurists Aleksandrs Kuzmins. Nereģistrētās kustības deklarāciju parakstījuši arī Latvijas krievu kopienas prezidents Vjačeslavs Altuhovs, laikraksta “Čas” galvenais redaktors Pavels Kirillovs, avīzes “Vesti segodņa” žurnāliste Jūlija Aleksandrova, Krievijas “tautiešu” kustības aktīvists Viktors Guščins un citi.

 

Drošības policijas (DP) pārstāve Kristīne Apse-Krūmiņa informēja, ka DP turpina novērot situāciju saistībā ar parakstu vākšanas kampaņu par Pilsonības likuma grozījumiem. Drošībnieku uzmanības lokā esot arī neformālā domubiedru kopa.

 

“Jūsu aprakstītais gadījums liecina par iespējamu vēlmi slēpt patiesos finansēšanas avotus, DP turpinās sekot šim procesam un rīkosies atbilstoši savai kompetencei,” teica Apse-Krūmiņa. Arī Valda Zatlera (ZRP) vadītā Saeimas Nacionālās drošības komisija esot vērtējusi šo gadījumu pirmsreferendumu aģitācijas un finansējuma atklātības kontekstā, taču nekādi lēmumi nav pieņemti.

 

Plāno ierobežot referendumus

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (“Vienotība”) jau gada sākumā novērtējusi šo parakstu vākšanu kā kārtējo mēģinājumu provocēt Latvijas iedzīvotājus uz etnisko sašķeltību un graut valsts pamatus. Viņa arī informēja, ka jautājums tikšot apspriests koalīcijas padomē. Kopš janvāra koalīcijas padome tiešām vairākkārt diskutējusi par referendumu ierosināšanas kārtību, jo Nacionālā apvienība ne reizi vien piedāvājusi grozīt Satversmes 73. pantu, papildinot to jautājumu loku, par kuriem nedrīkstētu lemt tautas nobalsošanā. “Diemžēl koalīcijas partneri mūsu piedāvātos grozījumus, ko atbalstīt būtu gatavi arī opozīcijas pārstāvji ZZS, vienmēr noraidījuši. Visticamāk – politiskas greizsirdības dēļ, jo nekādi vērā ņemami pret­argumenti nav izteikti,” teica NA Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Raivis Dzintars.

 

Tā vietā koalīcijai izdevies panākt vienošanos par referendumu ierosināšanas kārtības maiņu, paredzot, ka turpmāk parakstu vācējiem pašiem būs jāsavāc nevis tikai 10 000 parakstu, bet uzreiz vienas desmitās daļas balsstiesīgo iedzīvotāju (apmēram 150 000) atbalsts.

 

Pašreizējā kārtība paredz vairāku posmu mehānismu vēlētāju ierosināta likumprojekta pieņemšanai. Vispirms iniciatoriem pašiem gada laikā jāsavāc 10 000 notariāli apstiprinātu parakstu. Pēc tam Centrālajai vēlēšanu komisijai jārīko tā sauktā lielā parakstīšanās, kuras ietvaros mēneša laikā jāsavāc desmitās daļas vēlētāju parakstu. Ja jautājums par pilsonības “nulles variantu” nonāks līdz tautas nobalsošanai, tad šeit savākt kvorumu būtu krietni vieglāk nekā divvalodības gadījumā, jo uz likumu grozīšanu neattiecas tādi ierobežojumi kā uz Satversmes pantiem par valodu. Lai referendums par Pilsonības likuma grozījumiem būtu uzskatāms par notikušu, tajā jāpiedalās pusei balsstiesīgo jeb aptuveni 459 000 vēlētāju. Tātad tīri teorētiski Pilsonības likuma grozīšanai var pietikt ar aptuveni 230 000 balsu “par” (ar nosacījumu ka “pret” balsotāju ir bijis mazāk).

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+