Mobilā versija
+0.2°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
28. jūlijs, 2014
Drukāt

Anda Līce: Mēs šeit dziedam, bet tur apraud nogalinātos…
 (5)

Foto - Valdis IlzēnsFoto - Valdis Ilzēns

Šovasar kopš Krievijas agresijas sākuma Ukrainā ir kaut kā īpaši uzkrītoši redzama divu paralēlo pasauļu – kultūras un barbarisma – pastāvēšana. Attiecībā uz nākotni cilvēki bieži ļaujas dažādām ilūzijām, jo tās nomierina. Diemžēl arī anestezē maņas. Nespēdami tikt galā ar kādu problēmu, mēs atmetam ar roku, sakot: gan jau labais uzvarēs. Taču dzīve un visa pasaules vēsture rāda – kaut gan savā būtībā labais ir un paliek neuzvarams, tas tomēr ļoti bieži zaudē. Cīņa starp labo un ļauno ir mūžīga, un tieši tas mums katram ļauj izvēlēties jeb, kā tagad saka, pozicionēties.

Atverot ziņu kanālus, redzam – no vienas puses, kara skartajās vietās pasaulē ik dienu simtiem kritušo, no otras, kultūras (sporta un mākslas) laukā neizsakāmi skaistas uzvaras, dzīvības un cilvēka gara lieluma apliecinājums. Pateicoties tam, ka Rīga, es pat teiktu – Latvija, šogad ir Eiropas kultūras galvaspilsēta, no tādiem kultūras augstā viļņa notikumiem kā koncerts “Dzimuši Rīgā” un 8. Pasaules koru olimpiāde varam gan individuāli, gan kā tauta smelties stiprinājumu pēdējos divdesmit gados tik stipri izšķobītajai ticībai saviem gara un dvēseles spēkiem. Šī skaistā viļņa inspirētais pēc laika vēl tikai parādīsies. Apziņa, ka ir iespējams saprasties dažādu paaudžu, tautību un kultūru cilvēkiem, apgāž visas naida teorijas. Diemžēl gan pasaulē, gan Latvijā pie varas visbiežāk nonāk cilvēki ar smagām un nepārvarētām bērnības traumām, vieniem tā ir piedzīvota vardarbība, citiem – izsalkums, kas vēlāk izpaužas alkatībā, nodotie bieži paši kļūst par meļiem un nodevējiem, un tad kultūras ziedus bez mazākās nožēlas sabradā barbaru zābaki.

Atverot ziņu kanālus, pēc dzīvinošā baudīšanas nāsīs iesitas deguma un asiņu smaka, un tu redzi – tepat blakus (tiem dažiem simtiem vai tūkstošiem kilometru nav nozīmes) notiek visa dzīvā bradāšana un piesmiešana. Mēs šeit dziedam, bet tur apraud nogalinātos, un viss notiek vienā un tajā pašā dienā un stundā. Attālumu starp divām paralēlajām pasaulēm vieni mēra ar lodēm, citi – ar mīlestību. Mīlestībā nabagajos ir daudz ļaunuma, un tas īstenojas baisos veidos. To piedzīvojam ne tikai uz lielajām politiskajām skatuvēm, bet arī uz mazajām – ģimenēs. Naids un mīlestība nav tikai stāvokļi, tie vienmēr izpaužas kā rīcība.

Krievija, valsts ar tik senu un bagātu kultūras mantojumu, tagad gan savai tautai, gan visai Eiropai liek piedzīvot ārkārtēju nedrošību un atgādina – barbarisms nav tikai vēsture. Vai Eiropa beidzot ir sapratusi, ka jānoliek malā ilūzijas par jaunu un atdzimušu Krieviju, un vai mēs, kuri taču labi atceramies veco, joprojām sevi mānām ar “gan jau labais uzvarēs”?

Pievienot komentāru

Komentāri (5)

  1. HMM, KURF GAN AUTORE IR IZRAKUSIKREIVIJAS SENO UN BAGATO KULTURU? VIS TUR RADITAIS IR BIJIS EIROPAS DIZGARU UN INTELIGENCES RADITS, VISI PASNIEDZEJI PETERBURGA UN CITUR BIJA NO VACIJAS, HOLANDES, AUSTRIJAS UN ITALIJAS, NO KURIEM NE VISAI SEKMIGI TAPA MAZSKAILIGA VINU IETEKME ESOSHA KRIEVIJAS CITTAUTIESHU, PAMATA EBREJU -PLAGIATORU PAAUDZE, TIKAI GANDRIZ PUSOTRU GADSIMTU VELAK UZ SIS BAZES IZAUGA KRIEVIJAS EBREJU ORGINALDARBU RADITAJI, VERB. BIJA ARII KADS KRIEVS, BET NAV PAMATA-FAKTU TAA DOMAT

  2. Dzintra Regīna Jansone Atbildēt

    Sirds asiņo….pa lāsītei noasiņo….
    Koru dziesmas paceļ dvēseli debesīs un palīdz noturēties šaizemē….
    Kā palīdzēt tiem, kurus slepkavo…
    Kā var uzvaru svinēt labais, ja kājas līdz ceļiem mirkst asinīs….
    Es nespēju palīdzēt.
    Tikai mana sirds noasiņo….

  3. Vienmēr ar INTERESI lasu Andas Līces rakstus, ARĪ ŠO!!! Rakstniece PROT izteikt gan SAVAS dvēseles sāpi, gan savas TAUTAS dvēseles sāpi!!! JĀ, AGRESORI IR JĀNOSODA svētkos un koncertos!!! EGDE, PALDIES PAR CITĀTU no Imanta ZIEDOŅA epifānijām!!! Bērnībā katru dienu dziedāja mana mammīte tā palīdzot sev un rodot spēku stāties pretī savai DESPOTISKAJAI, NEKRIETNAJAI VĪRAMĀTEI!!! Dēli reti kad GRIB un PROT nolikt pie vietas savas ” MĪĻOTĀS” māmiņas….Dziesma un mūzika ĻOTI PALĪDZ DVĒSELEI SMAGOS BRĪŽOS… VAJAG DZIEDĀT!!!

  4. Izlasi vēlreiz Andas Līces rakstu . Taču maz ticams , ka sapratīsi rakstnieces dvēseles kliedzienu . Manuprāt , arī skumjos brīžos un bēdās varam dziedāt , tomēr ik brīdi jāoiemin krievu fašistu upuri un jānosoda agresori – arī svētkos un koncertos .

  5. Ja latvieši nedziedātu ,tad sen jau būtu aiz skumjām iznīkuši,asaru okeānā noslīkuši:
    “…..Es jums saku: dziediet! Dziediet, kad jums ir labi. Bet visvairāk dziediet, kad jātiek pāri nejēdzībai. (..) Dziediet pie kapa. Ko jūs klusējat, dziediet! Viņš nedzird. Ne viņam. Dziediet, ne viņam aizejot, bet jums paliekot. Ne par skujām kapā, bet par to lapu galotnē. Sev, dzīvie! – jums dziesma ir vajadzīga, ne viņam.”
    Imants Ziedonis, epfānija “Es jums saku: dziediet!”.

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Tu nonāksi ellē!

Šonedēļ Latvijā ļoti mainīgi laika apstākļi, kad sals mijas ar atkusni un sniegs ar lietu.

Juris Ulmanis: Zaļais pūķis krievholisms (54)Parasti zaļo pūķi asociē ar alkoholismu. Situācija ar pāriešanu uz krievu valodu man atgādina klasisku atkarības modeli, kurā alkohola vietā lietojam krievu valodu. Tātad esam līdzatkarīgie. 
Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (13)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat izglītības kvalitāti Latvijā?
Draugiem Facebook Twitter Google+