Mobilā versija
-2.8°C
Baiba, Barbara, Barba
Svētdiena, 4. decembris, 2016
21. jūnijs, 2012
Drukāt

Paralimpieši atraduši palīgus

Foto - Juris KalniņšFoto - Juris Kalniņš

Divarpus nedēļas pēc olimpisko spēļu beigām Londonā svinīgi atklās paralimpiskās spēles, kurās piedalīties pretendē arī ducis latviešu.


 

Ar diviem cipariem?

Latvijas sportisti ar īpašajām vajadzībām paralimpiskajās spēlēs startēt sāka jau nākamajā vasarā pēc valsts neatkarības atjaunošanas un nav izlaiduši nevienas. Pirmajā reizē mums bija tikai divi dalībnieki, pēc tam pieci, septiņi, bet pati lielākā delegācija 2008. gadā ieradās Pekinā, kur Latvijas 17 paralimpiešu vidū bija dāmu sēdvolejbola komanda.

Šogad Londonā paralimpiskās spēles risināsies no 29. augusta līdz 9. septembrim. Varbūt arī tajās mūsu sportistu skaits būs ar diviem cipariem rakstāms, cer Latvijas Paralimpiskās komitejas (LPK) prezidente Daiga Dadzīte:

“Optimālajā variantā Latvija būs pārstāvēta trīs sporta veidos – vieglatlētikā, peldēšanā un loka šaušanā, pēdējos divos gan tikai ar vienu sportistu katrā. Jau šodien par savu līdzdalību var nešaubīties peldētājs Jānis Plotnieks, vieglatlēti Aigars Apinis, Andis Ozolnieks, Dmitrijs Silovs un Liene Gruzīte, bet Taigas Kantānes izredzes startēt Londonā es vērtēju ar 99 procentiem. Taiga un Aigars gatavojas Londonā gan grūst lodi, gan mest disku, Andis un Liene – tikai sacensībām lodes grūšanā, Dmitrijs – tāllēkšanā. Konstantīnam Mešalkinam un Edgaram Kļaviņam sprintā un tāllēkšanā, Pēterim Lācim 800 m un 1500 m skrējienā, Edgaram Bergam diska mešanā un Ivitai Strodei lodes grūšanā vēl jācenšas savu kvalifikācijas B normu pārvērst augstākajā A rezultātā, un daži to mēģinās paralimpisko vieglatlētu Eiropas čempionātā Nīderlandē, kas sāksies šodien. Gints Jonasts – loka šāvēju pasaules čempionātā.”

 

Nepakļauties liktenim

Paralimpiskajās spēlēs latvieši līdz šim izcīnījuši deviņas medaļas, piecas no tām – Aigars Apinis. Kopš 18 gadu vecuma piekalts ratiņkrēslam kakla skriemeļu neizārstējamas traumas dēļ, viņš ar trenera Alda Šūpulnieka palīdzību pierādījis, ko spēj cilvēks, ja nevis pakļaujas liktenim, bet gan to uzveic un padara par sabiedroto. Paralimpieša gaitas Aigars sāka ar divām bronzas medaļām Sidnejā, pēc tam diska mešanā uzvarēja gan Atēnās, gan Pekinā, kur piedevām ieguva sudraba godalgu lodes grūšanā. Apinis ir arī paralimpiešu pasaules rekordists un LPK viceprezidents.

Aizpērn mediji ziņoja, ka Aigars Apinis pieļauj iespēju savas medaļas pārdot izsolē. Iemesls gaužām prozaisks: lai nonāktu pasaules čempionātā Jaunzēlandē un tur kvalificētos Londonai, vajadzīga milzu nauda, kādas nav ne viņam pašam, ne LPK. Toreiz viss beidzās laimīgi – Aigars gan aizlidoja uz Jaunzēlandi un kvalificējās, gan nebija spiests šķirties no medaļām.

 

“Tu esi. Tu vari”

Jautāju Daigai Dadzītei par paralimpiešu naudas lietām tagad, gatavojoties Londonai. Atbilde ir iepriecinoša:

“Kopš krīzes laiku sākuma valsts budžets LPK atvēlēja vien vidēji 35 tūkstošus latu gadā, bet ar to nepietiek. Taču šim gadam triju budžeta pozīciju summā mums piešķirti 164 tūkstoši un vēl 40 tūkstoši – no “Latvijas valsts mežu” ziedojuma Latvijas Olimpiskajai komitejai. Bet tas vēl nav viss. Tagad mums palīdz arī banka “Citadele”, no 1. jūnija īstenojot plašu atbalsta programmu jeb kustību “Tu esi. Tu vari”. Kustības mērķis ir atbalstīt mūsu paralimpiešus Londonā, veicināt drosmi un uzdrīkstēšanos sabiedrībā kopumā. Bankā atvērts speciāls ziedojumu konts LPK un arī konkrētu sportistu atbalstam, visās “Citadeles” filiālēs un klientu apkalpošanas centros izvietotas ziedojumu kastītes. LPK no šīs bankas saņēmusi jau 30 tūkstošus latu.”

Nezinātājs varbūt brīnīsies: kam šiem sportistiem tik liela nauda? Taču neaizmirsīsim, ka viņi ir sportisti ar īpašām vajadzībām, un tas nozīmē gan specifisku inventāru, gan aprūpi. Jūnija sākumā Rīgas kausu izcīņas sacensībās 100 metru skrējienā piedalījās vairāki neredzīgi sprinteri, katrs startēja sasaitē ar pavadoni. Paralimpiskajās spēlēs, saprotams, nebūs iespēju nolīgt pavadoni uz Londonas ielas stūra, jāņem līdzi savējais, un tas visas izmaksas dubulto.

Turklāt medaļas paralimpiskajās spēlēs nebūt nav pašmērķis.

Daiga Dadzīte: “Paralimpiskais sports ir gan profesionālais sports, gan būtiska dzīves sastāvdaļa cilvēkam ar invaliditāti. Latvijā šie cilvēki bieži baidās iziet no mājas un sākt aktīvu dzīvesveidu. Taču sports ir efektīvākais rehabilitācijas līdzeklis pēc traumu gūšanas, tas palīdz gan vingrināt ķermeni, gan pozitīvi raudzīties dzīvē un iekļauties sabiedrībā. Tātad – arī sociālā rehabilitācija, kas pie mums ir īpaši aktuāla. Labklājības ministrijas dati liecina, ka Latvijā šā gada sākumā bija gandrīz 150 tūkstoši cilvēku ar invaliditāti jeb 7,5 procenti visu iedzīvotāju. Taču, pēc aptuvenām aplēsēm, ar sportu nodarbojas tikai katrs desmitais no viņiem, un daudziem to liedz arī finansējuma trūkums. Tādēļ mēs aicinām bankas Citadele” aizsāktajā kustībā iesaistīties ikvienu Latvijas uzņēmēju un iedzīvotāju. Tas vajadzīgs visai mūsu sabiedrībai.”

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+