Mobilā versija
+5.7°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
18. marts, 2015
Drukāt

Paraugs tautai grūtos laikos (3)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Jaunietes Ieva Pauļuka (no kreisās), Nora Grēniņa un Inese Laure vakar bija atnākušas pieminēt Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstīšanas 71. gadadienu. Viņas LCP rīcībā saskata patriotismu un tautas spēku iestāties par neatkarīgu Latviju spiedīgos apstākļos.

“No memoranda parakstītājiem varam mācīties paļāvību uz sevi un ticību savai valstij.”

Vakar ap 90 cilvēku Rīgā pulcējās pie Brīvības pieminekļa, lai ar svecītēm, ziediem un Latvijas himnas dziedāšanu pieminētu 71. gadadienu kopš Latvijas Centrālās padomes (LCP) memoranda parakstīšanas. Pasākums tika veltīts 188 Latvijas patriotiem, kuri 1944. gada 17. martā parak­stīja profesora Konstantīna Čakstes vadītās nacionālās pretošanās organizācijas LCP memorandu, kurā tika deklarēts, ka Latvijai jāatjauno sava neatkarība un armija.

Pie pieminekļa bija pulcējušies politiķi, inteliģences pārstāvji, studenti un akadēmiskās apvienības “Austrums” biedri. Starp atceres pasākuma dalībniekiem satiku rakstnieci Annu Žīguri, kuras vecmāmiņa, rakstniece Elza Stērste, un vectētiņš Pēteris Stērste bijuši memoranda parakstītāju vidū. “Esmu šeit, jo vēlos šajā svētajā vietā godināt cilvēkus, kas grūtos apstākļos nebija zaudējuši drosmi. No Konstantīna Čakstes, Fēliksa Cielēna un citiem, kas parakstīja memorandu, varam mācīties cerību, paļāvību uz saviem spēkiem un ticību savai valstij,” teica A. Žīgure.

Tikmēr pasākuma rīkotājs, Rīgas domes deputāts Jurģis Klotiņš (NA) uzsvēra, ka memorands un LCP darbība ir jātur cieņā, jo tautai spiedīgos apstākļos memorandā tika izteikta skaidra tautas griba – neatkarīga Latvija. “Pats svarīgākais bija parakstītāju stāja un patriotisms. Mūsdienās tas latviešiem Latvijā un dia­sporā liek atcerēties, ka mums ir jābūt pilsoniski aktīviem,” teica J. Klotiņš.

“Memorands parādīja, ka iespējams arī trešais ceļš, proti, nevis svešo varu paspārnē, bet – neatkarīga Latvija. Šī diena ir svarīga mūsu tautai,” sacīja akadēmiskās apvienības “Austrums” biedrs Ivars Dimdiņš, kurš bija atnācis godināt arī K. Čaksti – biedrības biedru. “No šiem vīriem varam arī mācīties, ka latvieši trauksmainos brīžos spēj vienoties,” piebilda I. Dimdiņš.

Ar puķēm un svecītēm notikumu godināja arī jaunietes Ieva Pauļuka, Nora Grēniņa un Inese Laure. “Man memorands ir kā avots, no kā stiprināt patriotisko stāju un iedvesmoties,” teica N. Grēniņa. I. Pauļuka piebilde, ka ir svarīgi izrādīt godu cilvēkiem, kas iestājušies par Latvijas neatkarību.

LCP izveidoja 1943. gada 13. augustā nacistiskās okupācijas laikā ar nolūku koordinēt dažādu latviešu pretestības darbību. To veidoja lielāko pirmskara Latvijas politisko partiju pārstāvji ar profesoru Konstantīnu Čaksti priekšgalā. LCP memorandā nozīmīgi Latvijas politiskie un kultūras darbinieki deklarēja nepieciešamību nekavējoties atjaunot Latvijas faktisko suverenitāti un izveidot Latvijas valdību. Memorandu izstrādāja juristi K. Čakste un Fēlikss Cielēns, to parakstīja 188 Latvijas politiskie un sabiedriskie darbinieki, par spīti iespējamām vācu okupācijas iestāžu represijām, memorandā tika aicināts izveidot Latvijas armiju, lai cīnītos pret iespējamo padomju okupāciju. Tā veidotāji uzsvēra, ka Latvijas varmācīgā pievienošana PSRS ir pretlikumīga. Tajā pašā laikā tika noraidīta un nosodīta nacistiskās Vācijas okupācijas varas rīcība Latvijā.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Pēteris Stērste- Annas Žīgures VECTĒTIŅŠ?

  2. Pilnīgi tīra visa s”i lieta nešķiet, ja tik uzmācīgi tiek vilkts laukā Cielēns, kurš 30-jos nostājās opozīcijā pret Ulmani, jo uzskatīja, ka Ulmanis kavē PSRS okupāciju un Latvijas teritorija varētu veicināt ātrāku PSRS uzbrukumu Polijai un Vācijai. Hitlera-Staļina pakts Baltijas nozīmi nonullē’ja un okupāciju varēja atlikt pēc Polijas sagrāves. Memorands tika nogādāts visām lielā četrinieka dalībvalstīm rietumos un arī publicēts (Šveicē, laikam arī Zviedrijā). Ar tām vēstures lietām ir kā ir. Lielāka pilsoniska drosme bija vajadzīga tiem komunistiem, kuri 1950-jos izsūtīja memorandu uz rietumiem. Kurš šodien var nosaukt tā parakstītājus vai pateikt, kur viņu vārdi ir atrodami? LCP darbība bija ļoti daudzpusīga un tajā iesaistījās lielas skaits cilvēku. Faktiski tā bija spējīga atjaunot Latvijas valsts leģitimitāti pirms Ulmaņa apvērsuma, jo pēdējā Saeima bija bagātīgi pārstāvēta, ieskaitot Saeima spriekšsēdētāja vietnieku. Trojas zirgi bija Cielēns un Bruno Kalniņš, kuri arī šo organizāciju iznīcināja. LCP iesaistījās liela daļa tā laika universitāšu profesoru un docentu. Tāpēc izbrīna mūsdienu LU pasīvums šajā jautājumā. LU visā visumā ir ļoti konservatīva un uzskata sevi par P.Stučkas LVU turpinātāju. Ar visām tradicijām, ideoloģiju un personālijām.

  3. LCP darbība, neapšaubāmi, ir pilsoniskās drosmes un savas valsts patiesas mīlestības un cieņas pilns akts. Plašākai auditorijai, diemžēl, maz informācijas par LCP darbību un tā ir visai fragmentāra. Pēdēja laikā vairākkārt pieminēts turpat pie 200 populāru pirmskara Latvijas sabiedrisku darbinieku parakstīts MEMORANDS. Tomēr vissvarīgākais visā šai lietā, manuprāt ir ne vien šā MEMORANDA tekts, bet gan tas, kas ar šo memorandu tika darīts tālāk. Vai tas tika nosūtīts kādām starptautiskām organizācijām un pasaules lielāko valstu valdībām, vai vienkārši noslēpts zem grīdas dēļiem, kā netieši izskanējis informācijās. Ja tas uzrakstīts, parakstīts un noslēpts, tad, piedodiet, tam vairs nav pilnīgi nekādas jēgas. Ja tas būtu tieši tā, tad būtu ļoti skumji. Tad to labāk nevajadzēja pat pieminēt.

Draugiem Facebook Twitter Google+