Mobilā versija
-0.8°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
10. marts, 2016
Drukāt

Pārbaude Merkeles bēgļu politikai (1)

Foto - EPA/LETAFoto - EPA/LETA

Priekšvēlēšanu kampaņā Vācijas kanclere Angela Merkele (no labās) bieži parādījās kopā ar Kristīgo demokrātu partijas kandidāti uz premjerministres amatu Reinzemē-Pfalcā Jūliju Klēkneri, kura nesen līdz ar vairākiem citiem kancleres partijas biedriem nāca klajā ar atklātu vēstuli, kurā aicināja Merkeles valdību ierobežot bēgļu uzņemšanu.

Autors: Rūdolfs Bruss, 
LETA, īpaši “LA”

 

Vācijas trīs federālajās zemēs svētdien notiks reģionālo parlamentu vēlēšanas, kuras tiek uzskatītas par pilsoņu pirmo nozīmīgo vērtējumu kancleres Angelas Merkeles īstenotajai politikai bēgļu jautājumā.

 

Partijas pārbauda koalīciju variantus

Bādenē-Virtembergā, Reinzemē-Pfalcā un Saksijā-Anhaltē vēlētāji pirmo reizi kopš bēgļu krīzes saasināšanās pērn varēs paust atbalstu vai kritiku Vācijas kancleres Angelas Merkeles vadītajiem kristīgajiem demokrātiem (CDU). Slikti CDU panākumi federālo zemju vēlēšanās palielinātu spiedienu uz Merkeli mainīt viņas īstenoto imigrācijas politiku. Šobrīd Saksijā-Anhaltē pie varas ir koalīcija CDU premjerministra Reinera Hāzelofa vadībā, Bādenē-Virtembergā valda Zaļo premjerministra Vinfrīda Krečmana vadīta valdība, bet Reinzemē-Pfalcā koalīciju vada sociāldemokrāte Malu Dreiere. “Federālo zemju parlamentu vēlēšanas bieži tiek uzskatītas par pārbaudi vēlēšanām valsts līmenī,” intervijā tīmekļa vietnei “The Local” sacīja Maincas universitātes politikas nodaļas profesors Kajs Archeimers. “Tiek pārbaudītas jaunas politiskās sadarbības formas kā CDU – Zaļo koalīcija Hesenē vai Sociāldemokrātiskās partijas (SPD) un Zaļo koalīcija Bādenē-Virtembergā,” viņš skaidroja. Reģionālās vēlēšanas ietekmē arī Vācijas parlamenta augšpalātas Bundesrāta sastāvu, jo tas pārstāv 16 federālās zemes. Ja CDU reģionālajās vēlēšanās gūtu labus panākumus, to varētu uzskatīt par atbalstu Merkeles bēgļu politikai, kas varētu pārliecināt kancleri turpināt iesākto kursu. Toties slikti rezultāti neizbēgami novestu pie apsūdzībām, ka Merkele ar “atvērto durvju” politiku ir grāvusi atbalstu savai partijai. Nav pārsteigums, ka pirms reģionālajām vēlēšanām bēgļu krīze citus jautājumus ir atvirzījusi otrajā plānā, ņemot vērā, ka pērn Vācija ieradās 1,1 miljons patvēruma meklētāju.

 

Vai Vācijai ir alternatīva?

“Bēgļu krīze un lielais atbalsts jaunajai partijai “Alternatīva Vācijai” (“AfD”) ir dominējošā tēma arī reģionālajās vēlēšanās,” piebilda Archeimers. Lielais bēgļu skaita pieplūdums un gadu mijā notikušie seksuālie uzbrukumi sievietēm Ķelnē un citviet ir mazinājuši Merkeles popularitāti, un tas ir satraucis vairākus CDU līderus.

CDU politiķi Gvido Volfs un Jūlija Klēknere, kuri kandidē gaidāmajās federālo zemju vēlēšanās un cer kļūt par valdību vadītājiem attiecīgi Bādenē-Virtembergā un Reinzemē-Pfalcā, februārī nāca klajā ar atklātu vēstuli, kurā aicināja Merkeles valdību ierobežot bēgļu uzņemšanu. Abi redzamie kristīgo demokrātu līderi aicināja noteikt dienas kvotas Vācijā uzņemtajiem bēgļiem. Viņu mērķis ir nepieļaut konservatīvi noskaņoto vēlētāju novēršanos no kristīgajiem demokrātiem un balsošanu par “AfD”, tomēr Vācijas vicekanclers un SPD līderis Zigmārs Gabriels abus politiķus apsūdzēja nodevībā pret Merkeli brīdī, kad viņai ir ļoti nepieciešams atbalsts. “Tas nav ne gudri, ne pieklājīgi Eiropas sarunu vidū iedurt Vācijas kanclerei mugurā,” paziņoja SPD līderis. Arī Saksijā-Anhaltē vēlēšanu kampaņas laikā dominēja diskusijas par bēgļiem, lai arī daudz bēgļu līdz šim šajā bijušās Austrumvācijas apgabalā nav ieradušies.

“AfD” sākotnēji vērsās pret eiro, bet tagad ir kļuvusi par populistisku partiju, kas aptver plašāku jautājumu loku. Partija savā priekšvēlēšanu programmā pieprasa stingrākus patvēruma un imigrācijas noteikumus. 6. martā Vācijas federālajā zemē Hesenē notikušo pašvaldību vēlēšanu rezultāti liek ar lielām bažām gaidīt svētdien paredzētās vēlēšanas. Vēlēšanās Hesenē “AfD” ierindojās trešajā vietā, saņemot 13,2% vēlētāju atbalstu. Lielāko balsu skaitu saņēma CDU, nedaudz apsteidzot SPD. Pirms dažām dienām publiskotie “Deutschlandtrend” sabiedriskās domas aptauju rezultāti liecina, ka Bādenē-Virtembergā “AfD” varētu atbalstīt 13% vēlētāju, bet Reinzemē-Pfalcā – 9%, kas nozīmē, ka šī partija, domājams, pārvarēs 5% barjeru iekļūšanai šo federālo zemju parlamentos. Tomēr maz ticams, ka tas radīs lielus satricinājumus šo reģionu politikā, vēstīja “The Local”.

 

Bavārija dumpojas

Bijušās Austrumvācijas teritorijā esošajā Saksijā-Anhaltē atbalsts “AfD” ir daudz plašāks, kur, pēc jaunāko aptauju datiem, šo partiju atbalsta gandrīz piektā daļa vēlētāju. Uz šo notikumu fona Merkeles vadīto konservatīvo koalīcijā valda domstarpības par to, kā labāk risināt nelegālās imigrācijas krīzi. Kanclere ir aktīvi atbalstījusi ES līmeņa risinājumu, vēsta raidorganizācija “Deutsche Welle”.

CDU māsas partijas Bavārijā Kristīgi sociālās savienības (CSU) līderis un Bavārijas premjerministrs Horsts Zēhofers uzskata, ka šāds risinājums nebūs efektīvs, un ir aicinājis Vācijas valdību ieviest kvotas bēgļu uzņemšanai. Merkele ilgi ir pretojusies savas valdības konservatīvāko pārstāvju aicinājumiem noteikt kvotas bēgļu uzņemšanai. Tā vietā viņa ir piedāvājusi ES līmenī panāktu vienošanos ar Turciju centienos mazināt nelegālo imigrāciju. Tomēr paļaušanās uz Turciju ir radījusi Merkelei jaunas problēmas. Vācijas kreisie kritiķi pārmet kanclerei acu pievēršanu uz Turcijā notiekošajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, bet labējie politiķi nevēlas sarunās apspriestā bezvīzu režīma ieviešanu ar Turciju, uzskatot, ka tas novedīs pie jauniem imigrantu viļņiem, raksta “The Wall Street Journal”.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Ungāri sākotnēji teica ka gatavi uzņemt 50 migrantus dienā (x375) tad atjēdzās ka šada politika ir graujoša, pateic NĒ ! tagad VĀCIJA dienas kvotas ! Kādas kvotas ja d/n pāri robežai var iet un nākt kam patīkas bez dokumentiem ,,tos neiesloga ,neizsūta !

EK rosina veidot Eiropas aizsardzības fonduPlāno ietaupīt līdz 100 miljardiem eiro gadā bruņojuma iegādē
Ceļā uz SKS pazudis Krievijas kravas kuģis (1)Īsi pēc pacelšanās ceturtdien pazudis Krievijas bezpilota kravas kuģis, kam bija jānogādā Starptautiskajā Kosmosa stacijā (SKS) 2,5 tonnas liela krava, tostarp pārtika
Draugiem Facebook Twitter Google+