Egils Līcītis: Pārbaudīti cilvēki 19
Četri stalti kungi nav vilkuši garumā un runājuši uz sabiedrību par nepieciešamību dibināt jaunuzņēmumu ar palielāku apgrozības kapitālu, nekā tas ir partijām parastajām, un ar konsolidēto spēku startēt 13. Saeimas vēlēšanās. Atgādināsim uzņēmuma pajiniekus. Tie ir Mārtiņš Bondars, Vents Armands Krauklis, Juris Pūce un Artis Pabriks – visi četri labā sportiskā formā, vīrieši labākajos brieduma gados un mūsu politikā ne vienu vien rupjā sāls paku apēduši. Aizmugurē vīd vēl citu kungu un dāmu pazīstamie silueti, kas ir ar mieru atbalstīt rosīgo četrinieku.
Dažiem novērotājiem šķiet, ka ir darīšana ar Andra Šķēles mantojumu, jo katram klātesošajam ir pagara politiskā vēsture, taču izplatītie paziņojumi, ka apvienotais spēks būs ārkārtīgi prorietumniecisks, vērsīsies pret promaskaviskiem un prorubliskiem oligarhu īpašumā esošiem spēkiem, kā arī pret pērkamu politiku, neliecina, ka tiek atjaunota kāda saimnieku partija, “Par labu Latviju” laimes lējējiem līdzīgs veidojums. Tie tomēr ir pārbaudīti kungi, kas spēj radīt ko kvalitatīvi pārāku un augstākā mākslinieciskā līmenī.
Jaunu konkurentu parādīšanās pagaidām vēl nav radījusi augstspriegumu un lielu izbīli citos sugas brāļos. Tomēr aprēķins, ka politiķiem jātiecas apvienoties, pārsvarā ir bijis samērā ienesīgs tiem, kas atmetuši privātās ambīcijas un atraduši kopēju valodu. Vairākiem spēkiem saplūstot, veidojusies gan “Vienotība”, gan Zaļo un zemnieku savienība, gan arī “Saskaņa”, kam tas nesis augļus un procentus.
Tagad rokasspiedienā sadevušies Reģionu apvienības, Vidzemes partijas, “Latvijas attīstības” cilvēki un pāris vienotībnieku, un durvis atstātas vaļā arī citiem interesentiem. Kas vēl varētu izvēlēties jaunās krāsas? Pa durvīm varētu ienākt, piemēram, “Vienotības” sadarbības partneri no Valmieras vai Kuldīgas, kā arī Latgales partijas ļaudis, kad pieklājīgi paceltu cepuri un atvadītos no iepriekšējiem kompanjoniem. Provinces partijas ir ir pietiekami ietekmīgs, vietām pat dominējošs svars attiecīgos vēlēšanu apgabalos. Ja notiek tālāka spēku koncentrācija, var runāt par visnotaļ iespaidīga “centra” noformēšanos, kam ir celtspēja, jauda un pa spēkam iegūt pilsoņu atbalstu vēlēšanās un tālākā posmā – vietas valdībā.
Tas, protams, tad, ja patīkama izskata saprātīgie kungi radīs publikā iespaidu, ka atrodas uz augstākas intelekta pakāpes nekā citi vēlēšanu kandidāti un nodrošinās piedāvājumu, kas trāpa kā naglai uz galvas un iemanto plašu masu atsaucību. Tādēļ ir iemesls citiem kungiem saasināt uzmanību un negulēt uz ozola vainagu lapām. Latviešu vēlētājs nav sevišķi disciplinēts un labprāt uzticas jauniem tautas draugiem, daudz vis nerespektējot pie urnām izdarītās iepriekšējās izvēles. Kaut to pašu ZZS uz zemēm Bondara, Pabrika un pārējie labi audzinātie kungi var pārsolīt, ja pašreizējai varas partijai tik vien būs, ko palepoties, kā PVN pazeminājums zaļajiem zirnīšiem un novecojoši pirmie numuri listēs. Turklāt balsis gribēs vākt arī Bordāna kungs ar Jauno konservatīvo partiju, kas laikam jau jūtas gana stipra startēt atsevišķi un cer, ka iedzīvotāji prēmēs un atalgos Bordāna komandu par uzcītību cīņā ar oligarhiskiem elementiem. Un varbūt visiem nemaz nevajag rauties vienkop. Nezin vai vēlētāju dvēseles stāvoklis tuvosies ekstāzei, ja Bondars & Co saslēgsies partnerattiecībās ar enerģētiski ļoti uzlādētajiem ultrām no “Kustības Par” – ticamāk, ka tas atbaidīs mēreni noskaņoto latviešu vēlētāju, kas ir vairākums balsstiesīgo vidū.
Lielā izvēle stāv priekšā “Vienotībai”. Vadoņiem ir dūša uzstādīt savu listi, un visādi jaukajam, gaišajam spēkam ir ne mazums piekritēju. Problēma ir, ka “Vienotība” cieš dzīvā spēka zaudējumus. Edvards Smiltēns frakcijas skapītī vairs neglabā savu zobu suku un citus higiēnas piederumus, Artis Pabriks nav vis nulle, bet tautā iecienīts politiķis, un ja partiju atstāj tāda izmēra ļaudis kā Straujuma, Matīss un aiziešana norisinās ar ātrumu viena figūra nedēļā, tad no kādiem māliem Ašeradens mīcīs sarakstus? Jauni līderi taču neaug kā sēnes pēc lietus, un partijas stratēģiem rūpīgi jāapsver pro un kontra, vai vienoties ar Pūci un pārējiem vai ne un tad pašiem mēģināt atgūt otro elpu.
