Uz aprūpes namu pārceļas ar savu iedzīvi 1
Skrundas novada Rudbāržu pagasta aprūpes nams “Valtaiķi” atrodas skaistā vietā, un tam ir laba slava. Par 45 iemītniekiem, no kuriem 7 ir guloši, gādā 23 darbinieki. Ģimenes cilvēki var apmesties kopīgā istabiņā, turklāt ir iespēja ņemt līdzi savas mēbeles un citus mīļus priekšmetus. Šobrīd gan “Valtaiķos” dzīvo tikai viena senioru ģimene, taču, kā stāsta nama vadītāja Vija Vītola, mēdz būt arī gadījumi, kad pāris, kas visu mūžu bijis kopā, paziņo: “Ja būs jādzīvo vienā istabiņā, tad mēs nenāksim.”
Liepājniece Zenta Kambūte (92) pirms pārcelšanās uz “Valtaiķiem” bija ievākusi ziņas par šeit piedāvāto aprūpi un apstākļiem. Viņai bija svarīgi, lai, mainot dzīves vietu, varētu ņemt līdzi vīra un dēla darinātās un dāvātās koka lādītes, saktas, krelles un citas piemiņas lietiņas. “Dzirdēju tikai pozitīvas atsauksmes par šo aprūpes namu. Dzīvoju šeit jau divus gadus un jūtos kā mājās. Šī ir laba vieta, kur patverties tādiem veciem vientuļniekiem kā es,” saka Zentas kundze.
Lai nodrošinātu sev bezrūpīgu mūža nogali, pensionāre pārdeva savu māju un noguldīja naudu bankas kontā, no kura katru mēnesi automātiski tiek atskaitīti 284 eiro – maksa par uzturēšanos aprūpes namā.
Vija Vītola stāsta, ka šeit regulāri notiek dievkalpojumi, koncerti un teātra izrādes. Iemītniekiem pieejami arī friziera pakalpojumi, ir sava bibliotēka un plaša, gaumīgi iekārtota ēdnīca. Diemžēl nelielais vietu skaits neļauj pieņemt visus seniorus, kas to vēlētos. Piemēram, pagājušajā gadā rindā uz vietu “Valtaiķos” gaidīja vairāk nekā desmit pensionāri.
“Kaimiņu novada zemnieki mums piegādā svaigus dārzeņus, bet piena, gaļas un citu produktu iegādei Skrundas novada dome rīko iepirkumu. Ēdienu gatavo aprūpes nama pavāri, tas ir garšīgs un daudzveidīgs. Pavāri cenšas izpatikt katram senioram. Ja negaršo zivis vai piena zupa – pagatavo kaut ko citu. Visi vienmēr ir labi paēduši,” stāsta vadītāja. Pirms 10 – 15 gadiem arī gaļu un pienu iepirkuši no vietējiem zemniekiem. Daudziem bija govis, un viņi labprāt pienu veda uz aprūpes nama virtuvi. Tas bijis gardāks un treknāks, tādēļ arī zupas iznākušas “garākas” un piena vajadzējis mazāk. Tagad noteikumi kļuvuši tik stingri un zemniekiem tiek izvirzītas tādas prasības, ka apkārtnē daudzi vairs govis netur, – nav izdevīgi.
“Valtaiķu” iemītnieku veselību ik dienas uzrauga divi ārsta palīgi. Kā stāsta vadītāja, pēdējā laikā aprūpes namā seniori tiek ievietoti arvien smagākā stāvoklī, pat guloši, kad nepieciešama īpaša aprūpe. “Darbinieki viņus regulāri groza. Manot ādas apsārtumu, ārsta palīgs tūdaļ to apstrādā, lai nerastos izgulējumi, uzsver V. Vītola. Papildus fiziskām kaitēm daudzi seniori sirgst ar vecuma demenci. Lai saņemtu psihiatra konsultāciju, viņi regulāri tiek vesti uz Kuldīgu vai Liepāju.
“Pēc ceļa locītavas operācijas ārsts pateica, ka es vairs nekādus lauku darbus strādāt nevarēšu. Tādēļ nekas cits neatlika kā nākt uz aprūpes namu. No sākuma jau bija tā savādi, bet tagad esmu pieradusi. Ikdienā vairāk nodarbojos ar lasīšanu. Kad vēl varēju, adīju gan sev, gan citiem, gāju arī laukā pastaigāties. Tagad rokas un kājas vairs neklausa, bet labi, ka vēl nav jāguļ uz gultas,” stāsta pensionāre Alise Roze. Viņa pirms vairākiem gadiem uz aprūpes namu pārcēlusies no Padures ciema, kas atrodas netālu no Kuldīgas.
Nesen aprūpes nama vadība sagādājusi sirmajai kundzei patīkamu pārsteigumu, kuru atceroties vēl tagad acīs sariešas asaras. Kad sirmgalve vesta uz Kuldīgas slimnīcu ārstēt slimās kājas, aprūpes nama automašīna iebraukusi arī Padurē, un viņa varējusi apskatīt dzimtās vietas un tikties ar sen neredzētiem paziņām.
