Foto – Anda Krauze

Pārdodot zemi, jāmaksā nodoklis 0

Pirms vairākiem gadiem mantojumā saņēmu zemi, uz kuras atrodas citām personām piederošs garāžu kooperatīvs, kas sastāv no daudzām atsevišķi privatizētām garāžām. Vairāk nekā ar trīsdesmit garāžu īpašniekiem esmu noslēdzis man piederošās zemes domājamo daļu pārdošanas līgumus.

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa,” plāno aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri 382
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 30
Māte ar šausmām atklāj, ka jaundzimušais bērns, par kuru viņa rūpējās slimnīcā, nav viņas bērns 19
Lasīt citas ziņas

Tie slēgti dažādās reizēs (starp fiziskām personām) un par atšķirīgām naudas summām – no dažiem simtiem līdz dažiem tūkstošiem latu. Lūdzu, paskaidrojiet, kādā kārtībā un cik liels ienākuma nodoklis man būs jāmaksā?
Egils B. Ropažu novadā

 

 

Peļņā jādalās ar valsti

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) apliecināja: no likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta trešās daļas 11. punkta izriet, ka par pārdoto zemi gūtais ienākums ir apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli kā ienākums no kapitāla pieauguma. Savukārt minētā likuma 15. pantā ir noteiktas maksājamā nodokļa likmes, kapitāla pieauguma gadījumā tie ir 15 procenti. Tie aprēķināmi, vadoties pēc likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 11.9 panta pirmajā daļā noteiktās kārtības. Tas nozīmē, ka kapitāla pieaugumu jeb ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas nosaka, no īpašuma atsavināšanas cenas atņemot gan tā iegādes, gan arī veikto ieguldījumu vērtību. Tātad nodokli aprēķinās par to summu jeb starpību, kas veidosies, no pārdošanas cenas atņemot zemes iegādes vērtību un citus izdevumus, ja tādi būs bijuši saistībā ar ieguldījumiem konkrētajā īpašumā.

 

Kā noteikt īpašuma iegādes vērtību

CITI ŠOBRĪD LASA

Tā kā pārdodamā zeme ir saņemta mantojumā, par tās iegādes vērtību uzskata mantojumā ietilpstošā konkrētā nekustamā īpašuma vērtību. Tā parasti ir norādīta mantiniekam izsniegtajā mantojuma apliecībā. Turklāt, kā skaidro VID, nekustamā īpašuma iegādes vērtībā iekļauj arī izdevumus, kas saistīti ar tā iegūšanu, piemēram:

• valsts nodevu par darījuma noformēšanu;

• valsts nodevu lietā par apstiprināšanu mantojuma tiesībās vai lietā par pēdējās gribas rīkojuma akta vai mantojuma līguma stāšanos likumīgā spēkā;

• valsts nodevu par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā;

• komisijas naudu un citus līdzīgus izdevumus.

Lai izmantotu šo likumā paredzēto pretimnākšanu, nodokļa maksātājam VID arī jāuzrāda šie un citi izdevumus apliecinoši dokumenti.

 

Deklarāciju iesniegšanai strikti termiņi

 

Runājot par kārtību, kādā jānomaksā nodokļa nomaksa, jāvadās pēc likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 19. panta 3.2 un 5.3 daļas noteikumiem. Proti, iedzīvotāju ienākuma nodokli no nekustamā īpašuma atsavināšanas maksā, VID iesniedzot deklarāciju par ienākumu no kapitāla.

 

Deklarāciju iesniegšanai likumā ir noteikti konkrēti termiņi, kas saistīti ar mēneša kopējo ienākumu summu. Proti, ja kopējie ienākumi no kapitāla aktīvu (nekustamo īpašumu) atsavināšanas mēnesī pārsniedz 500 latus, deklarācija VID iesniedzama līdz ienākuma gūšanas mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam (piemēram, ja daļa zemes pārdota februārī un kopējā ienākumu summa šajā mēnesī ir pārsniegusi 500 latus, atbilstoši likumam deklarācija VID būtu iesniedzama līdz 15. martam). Turpretim, ja ienākumi, pārdodot nekustamos īpašumus, mēnesī kopumā iekļaujas apjomā no Ls 100,01 līdz 500 latiem, deklarāciju par ceturksnī gūto ienākumu VID iesniedz vienreiz ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam.

Reklāma
Reklāma

Ja kopējā ienākuma summa, pārdodot nekustamos īpašumus, bijusi visnotaļ niecīga (kopumā nepārsniedz 100 latu mēnesī), likums “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” atļauj deklarāciju iesniegt krietni ilgākā termiņā, taču ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 15. janvārī.

Jāpiebilst, ka par ienākumu aprēķinātais nodoklis budžetā ir jāsamaksā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no likumā noteiktās deklarācijas iesniegšanas dienas. Ja nodokļa maksātājs savus pienākumus – deklarācijas iesniegšanu un ienākuma nodokļa nomaksu – neizpilda noteiktajā termiņā, viņam jārēķinās ar attiecīgām sankcijām jeb nokavējuma naudu, kas ir 0,05 procenti dienā, rēķinot no kopējās parāda summas.

 

Uzziņa

Atbilstoši likumā “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta trešās daļas 11. punktā noteiktajam, kopš 2010. gada 1. janvāra ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas (pārdošanas) apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli kā ienākumu no kapitāla pieauguma.

Šie noteikumi nav attiecināmi uz minētā likuma 9. pantā paredzētajiem izņēmumiem. Tātad ar nodokli neapliek ienākumu no nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas:

• maksātāja īpašumā ir ilgāk par 60 mēnešiem (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) un vismaz 12 mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir personas deklarētā dzīvesvieta (nevis deklarēta kā maksātāja papildu adrese). Ja nekustamais īpašums, kuru atsavina, mantots līgumiskā, testamentārā vai likumiskā ceļā no laulātā, uzskatāms, ka nekustamais īpašums ir viņu pārdzīvojušā laulātā īpašumā no dienas, kad tas reģistrēts zemes­grāmatā kā mantojuma atstājēja īpašums;

• radies saistībā ar mantas sadali, šķirot laulību, ja vismaz 12 mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai tas bijis abu laulāto deklarētā dzīvesvieta (kas nav deklarēta kā papildu adrese).

 

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.