Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
10. augusts, 2015
Drukāt

Franks Gordons: Pārdomas par valodu (19)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Franks Gordons

Te arī mana artava, kad runa ir par valodu. Vai tad tiešām nevienu nekaitina tas, ka atjaunotās Latvijas Republikas atbildīgās amatpersonas, tostarp ministri, uz nebēdu lieto darbības vārdus “ekonomēt” un “rekomendēt”? Kāpēc tad nevar taupīt, kāpēc nevar ieteikt? Labs ir, krieviski saka gan “ekonomitj”, gan “sekonomitj” – pirmajā gadījumā latviski būtu “taupīt”, otrajā – “ietaupīt”. Labskanīgāk nekā krievu priedēklis – burts “s”. Un mūsdienu brīvajā Latvijā cits citam labprāt raksta “rekomendāciju”. Kur paliek vecais labais “ieteikums”? Tie ir tikai divi un, piedodiet, kliedzoši piemēri.


Pirmajos pēckara gados Latvijas pamattautas sarunvaloda bija, var teikt, tīrāka nekā tā, kas izveidojusies un diemžēl nostiprinājusies Brežņeva/Pelšes un Gorbačova/Vosa gados un joprojām mundra un žirgta 25 gadus pēc neatkarības atgūšanas. Lūk, tikai viens ļoti raksturīgs piemērs: ik uz soļa dzirdam un arī lasām – “kā reiz”. Kura reize? Reiz bija? Nē, tas ir krieviskais izteiciens “kak raz”, kas skaidrā un saprotamā latviešu valodā nozīmē – atkarībā no konteksta – “taisni tagad” vai “tā gadījās, ka”. Un vārdiņš “da” uz katra soļa: “da viņš ir dulls”, “da katrs to zina” u. tml.

Atzīstu, ka grūti latviskot tādu īpašības vārdu kā “prestižs” – no angliskā “prestigious” vai krieviskā “prestižnij”: šādā nozīmē tāds pirmskara Latvijā nebija pazīstams.

Valoda, protams, mainās, un nu ir iemesls pasmaidīt: pirmskara bērnībā man nācies paiet garām kādas laboratorijas izkārtnei, kur vecajā rakstībā bija lasāms – “pieņem mīzalus”. Skaidri un saprotami…

Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks brīnījās, kāpēc plašajai publikai nepatīk bibliotēkas restorāna nosaukums “Kleever” un arī pārveidotais “Klīvers” ļaudīm nebija pa prātam. Es turpretim brīnos, kāpēc Gaismas pils direktoram tik dārga ir vācbaltu koktirgotāja Klīvera piemiņa. LNB direktoram bija plaša izvēle, priekšlikumu bija vesels lērums. “Zelta zirgs” taču būtu lielisks: atbilst Gaismas pils idejai un, mazākiem burtiem pievienojot klāt anglisko “The Golden Horse”, būtu gan latviska, gan eiropeiska gaisotne. Nupat sasniegts kompromiss – “Klīversala”. Vismaz novadnieciski korekts.

Pie mums mājās pirmskara gados runāja vāciski ar krietnu jidiša piedevu. Latviski sāku “pats no sevis” runāt piecu gadu vecumā, dzīvojot Artilērijas ielā un “komunicējot” (kā tagad teiktu) ar latviešu puikām. Un krievu valodā, ko apguvu kā kara laika bēglis Kazahijā, mans izteikti latviskais akcents – ar saklausāmām garumzīmēm – man saglabājies līdz šai baltai dienai.

Noslēgumā – raksturojums (charakteristika), ko man devis kāds M. B. trimdiniekiem paredzētajā čekas biļetenā “Atbalss” 1986. g. 2. numurā: Franks Gordons raksta “tikai viņam vien piemītošajā kosmopolītiskajā latviešu pseidovalodā, kas tik ļoti iepriecina tos mietpilsoņus, kuru laiks apstājās pirms 41. gada, kad viņi zaudēja savas privilēģijas”.

Vai tas ir divnieks vai piecnieks?

Raksts publicēts avīzē 
”Laiks”/”Brīvā Latvija”

Pievienot komentāru

Komentāri (19)

  1. Kā parasti Frankam ir taisnība . Nācies satikt kādu baltvācieti kurš dzīvoja un mācījās pirmskara Latvijā, bet pēc tam visu turpmāko dzīvi pavada Vācijā . Biju pārsteigts par viņa literāro un tīro latviešu valodu !Brīnījos dzirdot īsto ļatviešu valodu un bez visādiem piesārņojumiem . Un tā skanēja skaisti !

  2. bet nu “taisni tagad” manām ausīm arī neder. “tieši tagad” – taisni ir taisni.

    • Un vispār – “kā reiz” (laikam domāts pārņēmums no krievu valodas, šeit – kaut dzīvē šo vārdu savienojumu lieto cilvēki, kuri kriev.val. zin slikti) – nozīmē arī “tieši laikā” , “der” un “ikurāt” (akurat).

  3. beidzot viens cilvēks iestājas par to uzmācīgo no visām pusēm ”kā reiz”

  4. Frenks Gordons pēc kara atgriezies Rīgā, lūk, nekļuva par krievvalodīgo, lai cik tas toreiz būtu izdevīgi, tāpat vecākās paaudze cilvēki var nosaukt daudz savu paziņu krievu, kas perfekti runāja latviski (ne kā Nils Ušakovs vai SC deputāti, kur kauns klausīties) – tā ka tie, kuri atzina šo zemi par savu, pieņēma gan mūsu valodu, gan kultūru, bet lai ko darītu vai nedarītu, tie pārējie vienkārši mūs nekaunīgi izmanto un sūtāmi atpakaļ uz Krieviju, PRS mantinieci.
    Gordons ir un būs mūsējais, viņa atbalsts dod spēku. Veselību un spēku viņam!

  5. vajadzēja nosaukt-RīGAS BALSS!!!!

  6. Kaut mums vairāk būtu tādu valodas izpratēju kā Franks Gordons!

  7. Un ne tikai tas. Arī man izdevās dzirdēt, kā, braucot autobusā gar Uzvaras pieminekli, viens krievu jaunietis stāsta otram (droši vien no ārzemēm), ka tas ir Brīvības piemineklis, pie kura mēs svinām 9. maiju.

  8. Paldies par rakstu! Atbildēt

    Diemz’el Jums atkal ir tainiba! Gan runa’ta’, gan raksti’ta’ valsts valoda Latvija’ ir neapskauz’ama’ situacija’. Ir na’cies but lieciniekam krievu jaunies’u komunikacijai lauzita’, nepareizi intoneta’ latvies’u valoda’. Mati cel,as sta’vus!!

  9. Paldies par domām un rakstu.

  10. Tā notiek, jo mums Latvijā ir tikai viena svešvaloda-krievu valoda. Visas citas ir domātas mūsu “nabadzigās, nepilnīgās” latviešu valodas bagātināšanai un attīstībai.

    • Ļoti trāpīgi teikts. Un tā kā latv.val. un krievu val. ir uzbūves principa ziņā līdzīgas, jebkuri sarunvalodas varianti, kas iespējami līdzīgi ir pilnīgi noteikti aizguvumi no šausmīgās krievu valodas (bet padomju laikā bija daudz ieguvumi – vēl tagad atceros – mācību grāmatās bija rakstīts – grāmata, kāposts, baznīca – ieg. no k.val.). Nē nu daži ir briesmīgi gan – piem. “jāutājumi kas paceļās”…

  11. Pirms kāda mēneša izlasīju ne par mums un ne Latvijā, bet ļoti simptomātiski… Kāda meitene bija iepazinusies ar divām vācu studentēm, kas divus gadus pēc apmaiņas programmas mācījušās Ukrainā. Tad lūk, acīmredzot, meitene pajautājusi: -Tagad, laikam, jūs labi mākat runāt ukrainiski? Noskaidrojies – vācietēm pārsteigums: viņām izrādās pirmā dzirdēšana, ka eksistē arī tāda ukraiņu valoda! Domājušas, ka Ukrainā runā krieviski. Runā jau arī. Vai jāskaidro, ka tikai pārkrievošana radīja to, kas pašlaik notiek šajā valstī. Dzimtās valodas noniecināšana ir ceļš uz lielu nelaimi, kas var klauvēt arī pie Latvijas durvīm.

  12. Mēs augam lieli. Daudzko uzzinam
    Un savu valodiņu bieži piesmejam.
    Tik stilīgi tai piejaukt kaut ko prastu
    Ar svešiem sārņiem kropļot domu savu.
    Pa vārdam iespraužam no kungu ķēķa,
    Un ikdienā prieks lietot krievu „maķ”
    Pat saeimā dzirdams cietumnieku žargons
    Un doma latviskā, tik krieviski mums skan.

  13. Un kā ar skaisto salikumu ” ņemt dalību ” un VVF skaistais ” Katrs viens ” ?

    • Šmita kungs arī, redzams, sadomājis “ņemt dalību” un, nekā labāka neatrazdams, kā nicināmu paraugu izvēlējies mūsdienu latviešiem neierastu VVF izteicienu.
      Kaut daudzi latvieši varētu lepoties ar tādu valodas bagātību, stilu un runas plūdumu, kā tas raksturīgs bijušajai prezidentei!
      Nemaz nerunājot par runas kvalitāti un saturu.
      Bet G.Franka kungam gan milzīgs paldies!

      • atlaid, nu, atlaid !
        V V-F UN STREIPS brīžam runā tā, ka var domāt, ka pavadījuši
        kādā Krievijas cietumā, nevis Kanādas vai Amerikas brīvvalstī…

  14. Visu cieņu!

Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Nauda jāatstrādā

“Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” par 2,1 miljoniem eiro plāno īstenot projektu “Āfrikas savanna”. Rīgas pašvaldības nākamā gada budžeta projektā “Āfrikas savannai” paredzēti 1,125 miljoni eiro, bet Saeima, apstiprinot nākamā gada budžetu, tā saukto deputātu kvotu ietvaros šim projektam piešķīra 400 000 eiro. Zooloģiskajā dārzā tiks izbūvētas mītnes, āra pastaigu laukumi. Būvprojekts paredz veidot jauktu ekspozīciju, kurā apmeklētājiem vienlaikus tiktu rādītas žirafes, zebras, antilopes, surikāti un degunragputni, kā arī iekļauta huzārpērtiķu sala. Āfrikas savannas ekspozīcija iecerēta aptuveni 3000 kvadrātmetru platībā.

Egils Līcītis: Tumsa zūd, ja "Delna" slēdz gaismu (2)Ja "Delna" būtu ar garāku pastāvēšanas vēsturi, to noteikti uzaicinātu pie Daugavas rakšanas un upes gultnes maģistrālās līnijas vilkšanas.
Lasītāju aptauja
Vai jums nācies saskarties ar nelojāliem pedagogiem?
Draugiem Facebook Twitter Google+