Mobilā versija
-3.8°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
23. augusts, 2016
Drukāt

Pārdošanā zinātnieku izgudrojumi! (4)

Foto - Karīna MiezājaFoto - Karīna Miezāja

LU Bioloģijas fakultātes pētnieki Anna Ramata-Stunda un Mārtiņš Borodušķis cer, ka ar viņu līdzdalību radītais gels nākotnē palīdzēs sadziedēt hroniskas brūces.

Gels veiksmīgākai hronisku brūču sadziedēšanai, jauna tehnoloģija asinsrites uzmanīšanai un šķidra alumīnija maisīšanai – tie ir tikai daži no izgudrojumiem, kuru izmantošanas tiesības uzņēmējiem vēlas pārdot Latvijas Universitāte (LU).

Pārdodamās tehnoloģijas un produkti radīti ar Eiropas reģionālā un attīstības fonda (ERAF) atbalstu, un viens no finansējuma piešķiršanas nosacījumiem bija: pētījumos jātop potenciāli pārdodamiem produktiem vai tehnoloģijām, tāpēc LU cenšas zinātnieku radīto pārdot.

Tā kā šo zinātnisko projektu izstrādei bija dots tikai gads, zinātnieki nevarēja pētīt neko fundamentālu un nevarēja arī pagūt produktus un tehnoloģijas izstrādāt pilnībā. Lai darbs veiktos raitāk, bieži vien izpēte nesākās “tukšā vietā”, bet gan tika turpināta jau kāda iepriekš sākta produkta vai tehnoloģijas izpēte vai izstrāde. Pārsvarā radītas jau minētās tehnoloģijas vai jaunas metodes to izmantošanā, kā arī metodes jaunu produktu radīšanai. Tomēr gatavi produkti uzņēmējiem netiks pārdoti, būs nepieciešama tālāku tehnoloģiju vai produktu izstrāde pašā uzņēmumā.

Gatavu produktu vēl nav

Kopumā šādu ERAF projektu ietvaros LU tapuši 19 uzņēmējiem pārdodami produkti vai tehnoloģijas, bet šobrīd pārdoti jau pieci un vēl par sešu pārdošanu uzsāktas sarunas. 15 izgud­rojumu izmantošanas tiesības uzņēmējiem vēl pieejamas.

Kas un ko pircis un par kādu naudu, par to LU pārstāvji pagaidām vēl noslēpumaini klusē – tāda esot vienošanās ar uzņēmējiem. Taču LU pētniece Ilze Grante atklāj, ka kopējā par pieciem izgudrojumiem iegūtā summa ir 20 000 līdz 30 000 eiro.

Sanāk, ka katra intelektuālā īpašuma izmantošanas tiesības pārdotas vidēji par 5000 eiro! I. Grante attrauc, ka tā nu gluži nevarot rēķināt, jo summas, par kurām pārdotas izmantošanas tiesības, ir ļoti atšķirīgas. Jo vairāk uzņēmējam vēl pašam jāiegulda, lai “aizvestu” produktu vai tehnoloģiju līdz tirgum, jo zemāka bijusi pārdošanas cena. Turklāt cena atkarīga arī no tā, kāds ir licences līgums: vai tas paredz ekskluzīvas izgudrojuma izmantošanas tiesības vai ne. Ekskluzivitāte, protams, ir dārgāka. Savukārt, ja nav noslēgts ekskluzivitātes līgums, LU viena un tā paša atklājuma izmantošanas tiesības var pārdot vienlaikus vairākiem uzņēmumiem.

Tā kā reti kuram uzņēmumam ir tāda zinātniskā kapacitāte, lai turpinātu izpēti, LU cer, ka daļa izgud­rojumu pircēju tehnoloģiju vai produktu attīstīšanai slēgs sadarbības līgumus un piesaistīs tos pašus zinātniekus, kas līdz šim izgudrojumu izstrādājuši. “Šādas izstrādes ir laba bāze, lai attīstītu sadarbību starp universitātes zinātniekiem un privāto sektoru,” saka I. Grante.

Viņa arī piebilst, ka vis­ātrāk intelektuālo īpašumu izmantošanas tiesības izdodas pārdot tad, ja jau projektu pieteikumu izstrādes laikā rūpīgi izvērtētas tirgus vajadzības, kā arī projektā iesaistītie zinātnieki jau ilgstoši sadarbojas ar industriju. Redzams, ka uzņēmējiem lielāka interese ir par produktiem un tehnoloģijām, kas saistīti ar farmāciju, kosmetoloģiju, programmatūru zinātnisko attēlu apstrādei, pārtikas ražošanu.

Vispirms zinātnieku izgudrojumus LU piedāvā iegādāties Latvijas uzņēmējiem, taču, ja viņi neizrāda interesi, tad ar Eiropas biznesa atbalsta datu bāzes starpniecību tie tiek piedāvāti arī ārvalstniekiem.

Gels, kas patīk šūnām

Viens no izgudrojumiem, ko uzņēmējiem ir iespēja iegādāties no LU, ir jau pieminētais gels hronisku brūču dzīšanas veicināšanai. Paši pētnieki – LU Bioloģijas fakultātes pētnieks Mārtiņš Borodušķis un pētniece Anna Ramata-Stunda gan to pozicionē nevis kā medikamentu, bet kā medicīnas ierīci, jo tās ir vieglāk reģistrēt, proti, novest līdz pārdodama produkta stadijai nekā medikamentus. Abi uzsver: projektā kopumā strādājuši 13 cilvēki – ne tikai biologi, bet arī farmaceiti, ārsti un medmāsas, kas cita starpā pētījumam sagādāja šķidrumu, kas izdalījies pacientu brūcēs.

Pētnieki stāsta, ka gels ir biomateriāls – tas līdzīgi kā daudzi geli sastāv no hialuronskābes, taču inovācija šajā produktā ir tā, ka gelā kombinētas divas dažādu tipu hialuronskābes, tāpēc izveidotā struktūra ir jo sevišķi tīkama šūnām. Vienkāršoti runājot, jaunās šūnas jo sevišķi naski migrēs uz to vietu, kur uzziests gels, tādējādi brūces dzīšana būs ātrāka. Turklāt hialuronskābju kombinācijai pievienots arī dabisks imūn­modulators, kas iegūts no mikroskopiskas sēnes, kura dzīvo Latvijas augsnē. “Viens no iemesliem, kāpēc hroniskas brūces nedzīst, ir tāds, ka tajā pastāvīgi ir iekaisums, bet organisms nespēj normāli tikt ar to galā. Imūnmodulators palīdzēs savstarpēji sazināties imūnšūnām, un arī tas veicinās brūces dzīšanu,” skaidro A. Ramata-Stunda. Viņa piebilst: šis imūnmodulators un arī hialuronskābe pētīti arī citos LU pētniecības projektos. Pētnieki lepojas, ka imūnmodulators ir oriģināls LU Bioloģijas fakultātes atklājums. Tas varētu noderēt arī kosmetoloģiskos ādas kopšanas līdzekļos.

Jaunradīto gelu varēs ziest uz brūces gan vienu pašu, gan pēc brūces apstrādes ar citām ierīcēm un medikamentiem. Kā tieši gelu izmantot, tas jau būs ārsta vai medmāsas ziņā. Līdz šim gels jau veiksmīgi izmēģināts uz žurciņu ādas. Kad tas nonāks cilvēku rīcībā, tas visvairāk varētu noderēt cilvēkiem, kam hroniskas brūces veidojas diabēta vai venozās mazspējas dēļ, tāpat tas varētu palīdzēt pacientiem, kas cieš no izgulējumiem.

UZZIŅA

Izteikt savu piedāvājumu izgudrojumu izmantošanas tiesību iegādei uzņēmēji aicināti līdz 31. augustam.

Plašāka informācija par pārdodamo intelektuālo īpašumu pieejama saitē www.lu.lv/uznemejiem/izgudrojumi.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. lieliski, lai tik virzās un iet apritē!!

  2. Pēc te aprakstītā gela jebkurš bioķīmiķis var uztaisīt savu “izgudrojumu”, nedaudz nebūtiski modificējot aprakstu, ja vien ir amorāls.
    Morāle un nauda kapitālismā nebūt neatrodas uz viena pakāpiena.

  3. Sanāk, intelektuālā īpašuma nolaupīšana tas ERAF viena gada pasākums?
    .
    Ideja un daļēji tehnoloģija jāuzrāda pieteicoties; gada laikā pabeigt nevar; lūdzu, nopērc par sviestmaizi pašu dārgāko – ideju un, salīdzinoši maz ieguldot pabeigšanā, sāc pelnīt.

    • LU vajag izmantot pasaulē pieņemto praksi, ka pārdod izgudrojumu par salīdzinoši mazu naudu , bet no katra pārdotā produkta tiek iekasēts vidēji 3-7% apgrozījuma. Kas veiksmes gadījumā LU var padarīt stāvus bagātu, ar iespēju pašai veidot savas grantu programas.

      Padomājiet par šo. Tā strādā lielie naudas miljonu pelnītāji. Kāpēc , lai šo metodi nevarētu lietot LU.

Ar motorizētu čemodānu var sasniegt ātrumu 13 km/hJa kādreiz lidostā radusies nepieciešamība dažu minūšu laikā nokļūt no viena termināļa uz otru, lai paspētu uz savu reisu, lielisks sabiedrotais būs motorizētais čemodāns "Modobag".
Vietnes "nozagts.com" un "Toma joki" nonākušas arī Drošības policijas redzeslokāSavstarpēji saistītās interneta vietnes "nozagts.com" un "ukradeno.com", kā arī viena no populārākajām sociālā tīkla "Facebook" lapām latviešu valodā "Toma joki" ir Drošības policijas redzeslokā, tomēr dienesta pārstāvji nekomentē šo interneta resursu saistību ar personām, kas saņem Krievijas finansējumu un izplata Krievijas ideoloģisko propagandu.
FOTO: Divi BMW "nesadala" Marijas ielu; viens ietriecas graustā (2)Pēc divu "BMW" automašīnu sadursmes Elizabetes un Marijas ielas krustojumā šovakar, viena no tām ietriecās Marijas ielas graustā.
Uzmanību, šoferīši! Rīt darbu uzsāks vēl 20 stacionārie fotoradari; arī Grobiņā, Līgatnē, Rubenē (6)Pamatojoties uz Ministru kabineta 8.novembra konceptuālo ziņojumu par stacionāro fotoradaru ieviešanas gaitu, otrdien, 6.decembrī uz Latvija autoceļiem sāks darboties otrajā kārtā paredzētie 20 stacionārie fotoradari.
Draugiem Facebook Twitter Google+