Pārēdies? Laiks svērties! 0
Pēdējā laikā cilvēku dzīvē ienākuši ne tikai viedtālruņi, viedpulksteņi, viedaproces, viedie asinsspiediena mērītāji u. c. viedie gadžeti, bet arī svari. Kompānijas “Fitbit” svarus “Aria” var izmantot ne tikai svara noteikšanai, kā to esam pieraduši, bet arī virknei citu funkciju. Bet vai šādi svari ir vajadzīgi un izdevīgi?
“Aria” (garums un platums 31,2 cm, augstums 3,3 cm) ir visai smagi (1,8 kg) svari, taču tas rada pamatīguma sajūtu. LCD ekrāns rāda labi, bet ir jārēķinās, ka smagāki vīri par 158 kg vairs neietilpst svaru amplitūdā. Arī ēdienu svērt nevarēs – svari sāk mērīt no deviņiem kilogramiem. Kartupeļu maisu gan varētu nosvērt, ja būtu tāda vajadzība. Svari it kā ir ūdensizturīgi, bet zem nosaukuma slēpjas kāds svarīgs fakts – izturīgi pret kondensātu, bet ne pret ūdeni kopumā. Mērcēt vannā nebūtu ieteicams. Savukārt cena svariem ir ievērojama – “LMT” veikalos šo spēļmantiņu var nopirkt par 119 eiro.
Pirmie iespaidi par piķa melnajiem svariem ir tie labākie – minimālisma stila dizains ir efektīgs un skatienu piesaistošs. No sākuma pārsteidz, ka ierīce nav apgrūtināta ne ar vienu pogu, bet tas taču ir pozitīvi! Vajag vien lejuplādēt “FitBit” lietotni, kura jāsavieno ar svariem. Protams, bez mājas rūtera nevarēs iztikt, taču interesanti, ka paši svari darbojas gandrīz kā atsevišķs rūteris, ko atpazīst mobilā ierīce.
Svaru pārstartēšana notiek pēc vienas no baterijas atvienošanas no kopējā bateriju bloka (ierīci darbina četras AA baterijas), tādējādi ieslēdzas “Setup Active” režīms. Šajā mirklī sākas problēmas. Svaru iestatīšanai, lai varētu sākt darboties, vajadzētu aizņemt vien dažas minūtes, bet man līdz “Setup Active” režīmam pagāja pat stunda – nezināmu iemeslu dēļ nedz mans, nedz cits viedtālrunis nespēja savienoties ar “Aria”, līdz ar to tā nepieņēma manu informāciju – e-pastu, paroli, dzimumu, vecumu, augumu un svaru. Pēc ilgas cīkstēšanās un desmitiem “restartu” man par pārsteigumu svari beidzot sāka darboties un pieņēma manis sniegtos datus.
Veikli un it kā daudzfunkcionāli
Ierīces darbība jau no pirmajām reizēm bija ļoti ātra un vienkārša – iestatīšanas mocības ne gluži aizmirsu, bet negatīvās emocijas noplaka gan. Pēc ievadītajiem datiem ierīce atpazīst tieši to mirkli, kad uz svariem kāp tu – citi lietotāji arī var svērties, bet ierīce viņus nosauc par “guest” jeb “viesiem”. Tas liedz šiem cilvēkiem redzēt gan ķermeņa tauku procentu, lieko masu un ķermeņa masas indeksu.
Labās ziņas ir tās, ka ierīce atpazīst līdz pat astoņiem dažādiem cilvēkiem un iegūto informāciju nosūta katram privāti (šo iespēju izmantoju un ievadīju gan savus, gan cita cilvēka datus). Jāatzīst, ka nezināmu iemeslu dēļ mums izdevās uzzināt vien svaru un ķermeņa tauku procentu. Abas pārējās iespējas palika karājoties gaisā. Savukārt savus tiešos pienākumus svari veica labi – par svara atbilstību realitātei nebija nekādu šaubu, iegūtās informācijas sinhronizācija internetā notika zibenīgi un uzreiz bija iespējams uzzināt, cik liels ir mans un otra cilvēka tauku procents. Tāpat uzreiz “FitBit” lietotne zīmēja grafiskas līknes, kurās varēja vērot, kā laika gaitā attīstās svars un tauku procents – interesanti un noderīgi.
Parastie svari – ne ar ko sliktāki
Kā oponentu “Aria” izvēlējos savus parastos mājas svarus, kas līdz šim kalpojuši bez problēmām un arī rādītos datus apstrīdēt nav ienācis prātā. Līdz šim lietoju “EKS” ražotos svarus (savulaik maksāja ap 15 latiem), kas veidoti no stikla. Kopumā ārējo veidolu gribētu paslavēt – tādu nav kauns rādīt citiem. Darbojas ar divām AA baterijām, bet šim aparātam ir viens mazs slēdzītis zem ierīces – domāts, lai pārslēgtu uz sev vajadzīgo masas mērvienību (kilograms, mārciņa vai stouns). “EKS” sāk darboties pēc neliela uzsitiena kādai no tā daļām – tobrīd ekrānā parādās cipari un zini, ka jākāpj virsū. Dažas sekundes, un nolasījums ir veikts. Elementāri un stipri lētāk par “Aria”.
Te gan jāpiebilst, ka “EKS” nav tādu papildu funkciju kā “FitBit” ražojumam. Daudziem tieši tas spēlēs noteicošo lomu, taču diez vai ķermeņa tauku procenta, liekās masas un ķermeņa masas indeksa (to var viegli aprēķināt internetā) noteikšanai vajadzētu maksāt 119 eiro, kas svariem ir liela summa.
Mērījumu rezultāti līdzīgi
Abas ierīces tika izmantotas vienlaikus desmit dienu garumā. Svērāmies vienreiz dienā pirms vakariņām. Svarīgākais mērījumu rezultātos – saprast, vai tie kardināli atšķiras. Tā kā “EKS” mēra tikai svaru, tas ir galvenais mērījums, kas mūs interesē. Tauku procents interesē mazāk, taču arī to ievietoju zemāk redzamajā tabulā. Kopumā mērījumi ir ļoti līdzīgi, brīžiem tie ir identiski, brīžiem atšķiras par kādu iedaļu. Svarīgi – abiem svariem mazākā mērvienība ir simts grami. Dārgajam “Aria” gribētos, lai mērījums būtu vismaz ar diviem cipariem aiz komata, bet diemžēl par to nākas vien pasapņot.
