Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
6. jūnijs, 2014
Drukāt

Pārēdušos aicina uz sociālo diētu
 (1)

sociala_dieta

Ar sociālo diētu jeb neracionālo pārtikas produktu pirkšanas un patēriņa maiņu, vienlaikus atbalstot grūtībās nonākušās ģimenes, var būtiski uzlabot dzīves kvalitāti, uzsver eksperti.

“Swedbank” Privātpersonu finanšu institūtā secināts – viena mājsaimniecība gada laikā atkritumos izmet 34 kilogramus pārtikas produktu. Vērojama pārtikas atkritumu daudzuma saistība ar ģimenes labklājības līmeni – ja tas ir augstāks, atkritumos nonāk vairāk pārtikas produktu. Vienlaikus cilvēki daudzās ģimenēs nav pietiekami paēduši. Piemēram, Latvijas Samariešu biedrība gada aukstajos mēnešos ik mēnesi izdala 1200 – 1500 septiņus kilogramus smagas pārtikas pakas galvenokārt ģimenēm, kam nedaudz pietrūkst līdz trūcīgās mājsaimniecības statusam.

Diētas ārsts Andris Brēmanis vērš uzmanību – slimības kļūst aizvien “jaunākas”. Straujais dzīves ritms, pārēšanās, neveselīgu produktu ar pārāk lielu tauku, sāls un cukura daudzumu lietošana uzturā un mazkustīgs dzīves veids ir vissvarīgākie iemesli, kāpēc agrā pusmūžā jāārstē sirds un asinsvadu slimības, 2. tipa diabēts un citas, dažkārt ļoti grūti ārstējamas kaites, kā arī jāatbrīvojas no liekā svara. “Slinkums ir civilizācijas izaugsmes virzītājs, tomēr dažkārt tas atkožas. Tagad ar mazo pirkstiņu varam pasūtīt ēdienu, varam atļauties būt tizli un kusli. Jaunā paaudze patlaban, piemēram, nezina, kas ir ķīselis, buberts,” secina ārsts. Viņš piebilst – produktu izvēlē cilvēkiem vissvarīgākais esot cena, nākamo vietu ieņem garša, bet veselīgums atrodas pašās beigās. A. Brē­manis uzsver – ēšanas paradumus var mainīt jebkurā vecumā, ir vajadzīga vien motivācija. Attiecībā uz jauniešiem – vissvarīgākā esot audzināšana ar piemēru ģimenē.

Cits bezatbildīgs pārtikas produktu izmantošanas veids ir to izmešana atkritumos. Eiropas Komisijas pētījumi rāda – 42% no visiem pārtikas atkritumiem rada mājsaimniecības. Biedrības “Homo ecos” aptaujā noskaidrots – cilvēki Latvijā visbiežāk atkritumos izmet maltīšu pārpalikumus. Iemesls – ēdiena nepietiek nākamajai maltītei, vēlēšanās gatavot ko jaunu. Secināts – ģimenēs, kur ēdienu gatavo ik dienu, maltīšu pārpalikumus atkritumos izmet retāk. 57% no nevajadzīgajiem pārtikas produktiem nonāk atkritumos, 31% citviet, 16% kompostā, 16% pie kaimiņiem, radiem un draugiem. Nākamie iemesli pārtikas produktu izmešanai atkritumos ir beidzies derīguma termiņš vai bojājums.

Viens mājsaimniecības loceklis Latvijā mēnesī pārtikas produktiem šā gada sākumā vidēji tērēja 93,16 eiro, mājsaimniecība ar diviem pieaugušajiem cilvēkiem un diviem bērniem – 331,64 eiro. Tie veido aptuveni 23% no ģimenes naudas ienākumiem. Atšķirībā no nemainīgo ģimenes izdevumu daļas (piemēram, maksa par mājokli) izdevumus pārtikas produktiem var samazināt.

“Swedbank” Privātpersonu institūtā iesaka izmantot iespēju pirkt produktus akcijās. Tā var pirkt 41% pārtikas groza produktu, ietaupot 9 – 30 eiro ik mēnesi. Institūtam ir arī citi ieteikumi, tostarp plānot maltītes un iepirkumu sarakstu, vienu reizi nedēļā pirkt pamatlietas, vairākas reizes nedēļā – produktus, kas ātri bojājas, salīdzināt produktu cenas un pārzināt mārketinga trikus, kā arī doties uz veikalu ar pilnu vēderu un bez bērniem.

Interesanti, ka vislabāk impulsa preces no vecākiem protot “izdīkt” meitenes 5 – 8 gadu vecumā. Pārtikas pirkšanas paradumu pētījums rāda, ka patlaban 17% cilvēku iepērkas spontāni, bet 20% – no reizes uz reizi. Pēc agrāk gatavota saraksta, plānojot maltītes, pārtikas produktus pērk vien 34% pircēju.

Latvijas Samariešu apvienība ar šonedēļ sākto kampaņu “Sociālā diēta” aicina domāt par to, ka daļu no pārmērīgi tērētajiem pārtikas produktiem var ziedot grūtā situācijā nonākušajiem cilvēkiem. “Sociālā diēta ir vislabākais veids, kā kļūt skaistam gan iekšēji, gan arī ārēji,” teic apvienības projekta “Paēdušai Latvijai” vadītāja Agita Kraukle. Apvienība veido 7 kg pārtikas pakas līdz astoņu eiro vērtībā. Zvanot pa tālruņa numuru 90006488, zvanītājs ziedos 1,42 eiro centīgām ģimenēm ar maziem naudas ienākumiem, kurām nav piešķirts trūcīgās vai maznodrošinātās ģimenes statuss. Biedrība arī atbalsta pensionārus, invalīdus ar maziem naudas ienākumiem un pēkšņā nelaimē nonākušos cilvēkus.

Uzziņa


partika_tabLatvijas cilvēku vērtējums savam dzīvesveidam


71% Latvijas cilvēku uzskata – viņi dzīvo samērā neveselīgi,

67% cilvēku par vissvarīgāko veselīga dzīvesveida nosacījumu nosauc pareizu uzturu, 41% – veselīgas fiziskās aktivitātes, 34% – pozitīvu, optimistisku attieksmi pret dzīvi, 33% aptaujāto cilvēku – atturēšanos no kaitīgiem ieradumiem,

ikdienā paši veselīgi ēd 33% cilvēku, ar sportu nodarbojas 29% cilvēku,

laika pavadīšanu svaigā gaisā par svarīgu atzina 19% aptaujāto, bet 47% šo nodarbi norādījuši kā vienu no veidiem, kā sevi uzturēt formā.

Avots: “DnbNord” pētījums.

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Priekšroka valsts uzņēmumu valžu locekļiem!

Rietumu sabiedrībās populisma sezona, notikušo Itālijā komentē eksperts (1)Pašlaik nevajadzētu pārspīlēt ar prognozēm par Itālijā notikušā referenduma sekām, jo Rietumu sabiedrības ir nonākušas “salīdzinoši lielā populisma sezonā”.
Pārsteigums! Taksometrā atrod "Kinder Surprise" olu ar narkotikāmRīgas Pašvaldības policijas (RPP) darbinieki taksometrā pie taksista un trim pasažieriem atradusi "Kinder Surprise" olu ar narkotikām.
Draugiem Facebook Twitter Google+