Piekrītot tam, ko saka citi eksperti, diskusijas dalībnieki cēla gaisā lapiņas ar ķeksīšiem. Par lielāko daļu apspriesto tematu foruma dalībnieki bija vienisprātis, un tikai dažbrīd viens otram uzdeva jautājumus vai komentēja dzirdēto.
Piekrītot tam, ko saka citi eksperti, diskusijas dalībnieki cēla gaisā lapiņas ar ķeksīšiem. Par lielāko daļu apspriesto tematu foruma dalībnieki bija vienisprātis, un tikai dažbrīd viens otram uzdeva jautājumus vai komentēja dzirdēto.
Foto – Sintija Zandersone/LETA

Pareizi rakstīt latviski grūti arī latviešu skolēniem 14

Ieviešot jauno izglītības saturu latviešu valodā, tas būtu jāveido tā, lai sasaistītu latviešu valodu ar reālo ikdienas dzīvi. Skolēniem jāmācās lietot pareizu latviešu valodu ne tikai sarunājoties, bet arī sazinoties sociālajos tīklos.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
Kokteilis
FOTO. Ieva Brante demonstrē lielisku veidu, kā parādīt krāpniekiem viņu īsto vietu
Jau rīt Krievijas raķetes var lidot uz jebkuru valsti. Zelenskis par iespējamiem draudiem Eiropai
Lasīt citas ziņas

Tā bija tikai viena no atziņām, kas pagājušajā nedēļā izskanēja forumā, kurā jaunā satura veidotāji kopā ar latviešu valodas skolotājiem, skolēniem un citiem valodas lietotājiem sprieda, kā pareizāk mācīt un mācīties latviešu valodu.

Latviešu valoda – unikāla un sava

Kaut arī jaunā satura ieviešana skolās atlikta un sāksies 2019./2020. mācību gadā, satura izstrāde pilnā sparā turpinās un tuvojas noslēgumam: 1. februārī beigsies tā sabiedriskā apspriešana. Jāuzsver gan, ka līdz šim publiskots un apspriests tikai plāns par to, kādiem jābūt sasniedzamajiem mācību rezultātiem, tātad: kas skolēniem jāiemācās. Bet kādā veidā šīs zināšanas jāapgūst, proti, ekspertu izstrādātās paraugprogrammas pagaidām nav ne publiskotas, ne arī apspriestas.

CITI ŠOBRĪD LASA

Projekta “Skola2030” satura izstrādes eksperte tieši latviešu valodas jomā Sanita Lagzdiņa teica – skolēniem nākotnē latviešu valoda būtu jāapgūst salīdzinājumā ar citām valodām. Toties, lai bērni ierastu lietot pareizu latviešu valodu, svarīga konsekvence tās lietojumā. Lai nav tā, ka tikai stundā latviski runā un raksta pareizi, bet citviet – kā pagadās. Vairāki foruma dalībnieki piebilda: visiem skolotājiem jāuzņemas atbildība par pareizu latviešu valodu: gan pašiem jārunā pareizi, gan jālabo skolēnu pieļautās valodas kļūdas arī tad, ja tās izskanējušas citās stundās. Latviešu valodai skolā būtu jābūt pašā izglītošanās centrā. Toties citi diskusijas dalībnieki norādīja: tieši bailes no nemitīgās kļūdu labošanas mazākumtautību skolēniem var traucēt latviešu valodas apguvi.

Ekspertu diskusijā arī izskanēja, ka jaunajā saturā latviešu valoda būtu jāmāca, izejot no teksta. Proti, skolēnam jāiepazīst dažādi tekstu veidi, žanri un pēc tam jau jāpievēršas teksta detaļām. Tāpat skolēniem jāmācās pašiem veidot kvalitatīvus, latviski pareizus tekstus. Eksperti novērojuši, ka tas skolēniem sagādā aizvien lielākas problēmas. Arī tiem, kuri mācījušies latviešu skolās. Skolēniem būtu jāapzinās, ka katra valoda ir unikāla, un jāprot savu dzimto valodu izmantot arī kā pašizpausmes līdzekli.

Kā zināms, jaunais saturs tiks veidots kā vienots veselums. Proti, vienu un to pašu tēmu no dažādiem skatpunktiem aplūkos dažādos mācību priekšmetos. Tādējādi ietaupīšoties gan mācību, gan arī skolotāju darba laiks. Rezultātā pedagogi vairāk laika varēs veltīt tam, lai individuāli strādātu ar skolēniem, kam tas nepieciešams. Vai skolēnus latviešu valodas apguvei dalīs grupās, to jaunais standarts nenoteiks. Vai būs iespējama dalīšana grupās, atkarīgs no skolām pieejamā finansējuma.

Līdz šim publiskajā telpā bieži izskanējušas bažas, ka trūkst mācību un metodisko materiālu jaunā satura ieviešanai, ka liela daļa skolotāju gribētu, lai viņiem pasaka priekšā, kā tieši jaunajos apstākļos strādāt. Savukārt forumā tika pausts, ka jāļauj skolotājiem pašiem būt radošiem. Piemēram, skolotāja grāmatā jāieraksta tikai trīs jautājumi kā paraugs, kas par apgūto vielu uzdodami skolēniem, bet pārējos jautājumus jāļauj izdomāt pedagogam pašam.

Bail no neiecietīgiem skolotājiem

Daudz laika forumā tika veltīts sarunai par to, kā latviešu valodu mācās un mācīsies mazākumtautību skolu skolēni. Tika atzīts, ka līdzšinējā sistēmā, kad nav skaidru prasību, cik daudz mācību satura latviski jābūt pamatskolā, daļai mazākumtautību skolēnu pirmais gads vidusskolā ir ļoti grūts. Tas tāpēc, ka ir krasa atšķirība starp to, cik daudz jāmācās latviski 9. un cik – 10. klasē. Rīgas Klasiskās ģimnāzijas 12. klases skolniece Ludmila Moisejenkova atklāja vienkāršu patiesību: lai iemācītos runāt latviski, vismaz skolā jārunā tikai latviski. Ludmila uzskata: ja ģimenē runā tikai krieviski, bērnam būtu jāiet latviešu bērnudārzā, citādi mācīties latviski būs grūti. Viņasprāt, mazākumtautību skolām būtu iespējams pāriet uz mācībām tikai latviešu valodā. Problēmas gan sagādā tas, ka daļā zinātņu jomu ir maz materiālu latviešu valodā, ko varētu izmantot, piemēram, zinātniski pētnieciskajā darbā.

Reklāma
Reklāma

Skolniece kritiski izteicās arī par mācību grāmatām. Tās nepalīdzot latviešu valodas apguvē, jo tajās esot pieejama ļoti šaura informācija. Tāpat mācīties nemotivējot “bezgalīga uzdevumu pildīšana” un “kliedzoši skolotāji”. Ludmila pazīstot daudzus jauniešus no citām mazākumtautību skolām, kuri latviešu valodu iemācījušies ārpus skolas. Skolā viņi baidās runāt latviski, jo skolotāji kritizē par katru kļūdu. Tikmēr ar latviešu draugiem vai pulciņu vadītājiem viņi var runāt latviski, nebaidoties no kritikas.

Ludmila arī uzsvēra, ka ļoti svarīgi ir, lai skolotāji būtu radoši un atrastu jaunus veidus, kā ieinteresēt skolēnus par latviešu valodas apguvi. Piemēram, Klasiskajā ģimnāzijā nesen bijis Brīvais mikrofons, kurā katrs skolēns lasījis paša izvēlētu latviešu dzejnieka dzejoli. Bieži vien skolēni tiekas ar rakstniekiem vai dzejniekiem. Šo tikšanos laikā sarunas notiek latviski, un arī tas veicina valsts valodas apguvi.

Arī Rīgas 1. Valsts ģimnāzijas skolēns Daniils Vladimirovs, kurš līdz 7. klasei mācījies mazākumtautību skolā, uzsvēra, ka valodas apguvē ļoti svarīga ir atmosfēra klasē, tas, lai skolotājs spētu ieinteresēt. Diemžēl daļai skolotāju attieksme pret skolēniem ir neiecietīga, tāpēc skolēni baidās lūgt padomu, izskaidrot nesaprotamo. Lai risinātu šo problēmu, pat nodibināts portāls, kurā skolēni lūdz palīdzību mācībās vienaudžiem. Viņš pats latviešu valodu labi apguvis, pateicoties draugiem.

To, ka vislabāk latviešu valodu var apgūt sarunājoties, apliecināja arī Deivids Vitloks no Amerikas Savienotajām Valstīm, kurš tagad dzīvo Latvijā. Latviešu valodu viņš sācis mācīties, studējot Norvēģijā, kur iepazinies ar studentiem no Latvijas. Gribējis ar saviem draugiem būt līdzvērtīgās pozīcijās, lai nav tā, ka savstarpējā saziņā tiek izmantota tikai Deivida dzimtā valoda.

Deivids atzīst, ka latviešu gramatiku apguvis ātri, taču, viņaprāt, tas izdevies tāpēc, ka latviešu valoda nebija pirmā svešvaloda, ko amerikānis mācījis. Kopumā viņš zina piecas svešvalodas.

Neaizmirstam par gramatiku!

Kā var noprast no jaunā satura izstrādātāju paustā, latviešu valodas apguvē mazākumtautību skolās uzsvaru plānots likt uz saziņu, nevis valodas formu un struktūru. Galvenais, lai runā, pat kļūdaini vai arī nezinot kādu vārdu.

Taču arī attiecībā uz latviešu skolām svarīgs ir jautājums, cik lielā mērā skolēni nākotnē apgūs latviešu valodas gramatiku un struktūru. Kļūdas valodas lietojumā visbiežāk rodas gramatikas nezināšanas dēļ. Par to, ko tad jaunajā saturā darīt ar gramatiku, forumā izskanēja pretēji viedokļi. Viens no viedokļiem bija: nav svarīgi apgūt valodas struktūru un gramatiku, ka tikai māk valodu izmantot atbilstoši situācijai. Savukārt citi sacīja, ka nedrīkst aizmirst: gramatika ir valodas pamats. Tāpēc no tās apguves nedrīkst atteikties, taču gramatika jāmāca sistēmiski. Lai skolēni gramatikas likumus nevis iekaltu, bet ieraudzītu tos noteiktā sistēmā. Ja latviešu valodas stundās daudz runā un maz raksta, rezultātā ne tikai jaunāko klašu skolēni, bet arī studenti raksta “gūl­ta” un “sapūlce”. Proti, kā dzird, tā raksta, bet pareizrakstību nepārzina.