Mobilā versija
-4.3°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Otrdiena, 6. decembris, 2016
18. septembris, 2012
Drukāt

Pareizi sašķiroti graudi – lielāki ieņēmumi

2k101104_026_vs

Šogad Latvijā raža izaugusi samērā laba, bet laika apstākļi nesuši ne mazums pārsteigumu un iespaidojuši kvalitātes rādītājus ne uz labo pusi. Lai gan pārtikas graudi maksā vairāk, pareizi sašķirojot graudus pēc izmantošanas veidiem, var panākt ekonomiski izdevīgāku realizāciju… Un kurš gan nevēlas saņemt lielāku samaksu?


 

Latvijas tirgū graudiem ir nozīmīga vieta gan kā pārtikas produktu, iesala un spirta izejvielām, gan kā lopbarībai un pēdējos gados arī siltumenerģijas materiālam – apkurei. Katram no šiem izmantošanas veidiem ir savas īpašas graudu kvalitātes prasības.

Pēdējos gados labības graudu paraugus ātrāk un lētāk ir notestēt ar ekspresmetodēm. Lielu priekšrocību sniedz Latvijā izveidotais Graudu tīkls, kas pašreiz saslēdzis kopā jau 22 Infratec iekārtas ar vienādu kalibrējumu un augstu precizitāti. Ieteicams labības realizētājiem painteresēties, vai tur, kur viņi nodod graudus, Infratec iekārtai ir sertifikāts, kas apliecina tā dalību kopējā tīklā, līdz ar to būtu lielāka pārliecība par rādījumu precizitāti. 
atlasiit_1

Pēc graudu paraugu analīžu rezultātiem, ko laboratorijā veic zemnieku klātbūtnē, vedums pamatā tiek novirzīts vai nu pārtikai, vai lopbarībai. Dažu minūšu laikā noteikt, cik vērtīgi izauguši labības graudi, var arī pie mums Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta laboratorijā ar infrasarkano staru analizētāju Infratec Analyzer 1241 (sk. 1. tab.).

Infratec iekārtas diezgan precīzi uzrāda mitruma un proteīna rezultātus (salīdzinot ar standartmetodēm). Turklāt, pieaugot kopējam analizējamo paraugu skaitam Latvijā, samazinās arī citu graudu kvalitātes rādītāju standartkļūda. Pateicoties SIA Eira Lab, mūsu pētnieku vajadzībām nosakāmo analīžu spektrs tiek paplašināts (ciete, tauki, β–glikāns). Šīs iespējas balstās uz vairāku simtu ar standartmetodēm izstrādātu paraugu datiem. Tas ir darbietilpīgs process, prasa dārgus reaģentus, zināšanas un pacietību.

Diemžēl ne visus graudu kvalitātes rādītājus var noteikt ar ekspresmetodi, piemēram, piemaisījumus, krišanas skaitli, pelnu daudzumu, lipekļa kvalitāti u. c.

 

 

 

Graudi maizes cepšanai

atlasit_3Sūri, grūti ir zemniekam izaudzēt labību, bet dažreiz rodas jautājums, kāpēc raža it kā laba, bet pieņēmēji tomēr brāķē un atvesto partiju neieskaita pārtikas graudu grupā. Maizes cepējiem vajag tādus graudus, lai tiem būtu atbilstošas vairākas miltu cepamīpašības (sk. 2. tab.). Graudu pareizai uzglabāšanai mitruma prasības parasti ir ap 14%.

Lai iegūtu kvalitatīvu maizi, proteīna daudzumam minimāli jābūt 11,5%, optimāli 13–14%. Konditorejas izstrādājumiem – biskvītiem, cepumiem un citu neuzbriestošu produktu ražošanai pietiek ar 9–11%.

Otrs galvenais kvalitātes rādītājs ir lipeklis jeb ūdenī nešķīstošas olbaltumvielas ar spēju piesaistīt un noturēt ūdeni. Lipeklis spēj piesaistīt mīklā pat līdz divām trešdaļām ūdens. Labas formas maizei nepieciešami kviešu milti, sākot ar 23% lielu lipekļa daudzumu.

Lipekļa kvalitāti ietekmē kviešu graudu olbaltumvielās ietilpstošās aminoskābju grupu gliadīna un glutenīna attiecības (optimāli 1: 1,2), kur pirmais nodrošina mīklas stiepjamību, bet otrais klaipa elastīgumu un stingrību. Lipekļa kvalitāti mēra IDK iekārtas vienībās. Tā kā tagad maizes cepšanā lieto plaša spektra piedevas, tad ražotājiem interese par šo analīzes veidu samazinās.

Olbaltumvielām ir hidrofilas īpašības, kam svarīga nozīme graudu uzglabāšanā, pārstrādes laikā un cepšanas procesā, tas ir, ūdens saistīšanas spēja. Šo īpašību izmanto olbaltumvielu (proteīna) kvalitātes noteikšanai, tā saucamajai sedimentācijas vērtībai (Sv) jeb Zeleny indeksam, ko nosaka kā miltu nogulsnēšanās pakāpi suspendētas pienskābes šķīdumā noteiktā laika intervālā un mēra mililitros. Tādā veidā miltus var sagrupēt: vāji, labi, ļoti labi un stipri. Stipros var jaukt kopā ar vājiem.

Kviešu graudu piemērotību maizei raksturo arī cietes daudzums graudos un tā kvalitāte. Ciete aizņem lielāko daļu grauda, tāpēc tai ir liela nozīme labu cepamīpašību nodrošināšanā. Cietes daudzums graudos svārstās 500–700 g/kg robežās.

Svarīgi ir pārliecināties, vai cietes molekulas nav sašķeltas tā saucamajos dekstrīnos, kas mīklu padarīs šķidru un nenoturīgu. Šo pārbaudi veic laboratorijās, nosakot krišanas skaitli. Tas ir laiks (sekundēs), sākot no viskozimetra ievietošanas speciālā iekārtā verdošā ūdenī, kāds ir vajadzīgs, lai viskozimetra stienis tālāk noteiktos apstākļos pārvietotos no pārbaudāmajiem miltiem iegūtā gelā.

Labības graudu cietes graudiņu īpašības ir atšķirīgas, piemēram, rudzu cietes graudiņi ūdenī 62,5 oC temperatūrā strauji uzbriest, plīst, bet kviešu ciete šādā temperatūrā pārmainās maz. Labības tirgū rudziem ir prasība, ka krišanas skaitlim jābūt ne mazāk par 120 s, bet kviešiem no 250 s. Zems krišanas skaitlis norāda uz dīgšanas procesu sākšanos graudos, un parasti šis sāpīgais posms sākas labībai, kas novākta pēc lietiem. Liela loma ir ne tikai klimatiskiem apstākļiem, bet arī pareizi izvēlētai labības šķirnei.
iejauksanas

Pelnvielas ir procentos izteikts minerālvielu daudzums, kas paliek pāri pēc miltu paraugā esošo organisko vielu pārpelnošanas. Tas ir rādītājs, kas nosaka miltu atbilstību attiecīgai šķirai. Rupjāka maluma miltos pelnvielu (jeb minerāvielu) daudzums ir lielāks.

Miksogrammas parāda mīklas iejaukšanas laiku, pārjaukšanas noturību, elastību un ūdens uzsūkšanas spēju (sk. 1. att.). Maizes ražošanā var kombinēt vairāku kviešu šķirņu miltus dažādās proporcijās. Graudu kvalitātes pārbaudē nozīmīgs ir absolūtais svars. Visbiežāk nosaka 1000 g svaru un pārrēķina sausnā.

 

Graudi lopbarībai

atlasit_2Lai ganāmpulku ēdinātu pareizi, ieteicams zināt visu saimniecībā lietoto barības veidu sastāvu. Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta laboratorija sniedz iespējas noskaidrot būtiskākās lopbarības vērtības (sk. 3. tab.). Kā dzīvnieka organisms pārstrādās noteiktu kultūru, to iespējams pateikt pēc graudu plēkšņainības un β–glikāna daudzuma tajos.

 

Graudi alum

Diemžēl Latvijā ir tikai pāris alus rūpnīcu, kas dzēriena ražošanai izmanto vietējos graudus. Iesals ir graudi, kas būtiski ietekmē alus garšu. Iesalu var pagatavot no miežiem, rudziem vai kviešiem, taču tradicionāli alu visā pasaulē vāra no miežiem.
Graudiem ir jābūt gaiši dzeltenā krāsā, pilnīgiem, vienādi gataviem, pēc iespējas smagākiem. To ārējam apvalkam – viegli krunkainam, bet kodolam baltam, miltainam, ar specifisku smaržu.

Iesala ražošanā svarīgākie graudu kvalitātes rādītāji ir proteīna, ekstraktvielu daudzums graudos, kā arī graudu rupjums, tilpummasa, izlīdzinātība, dīgtspēja. Optimālais proteīna daudzums iesalam paredzētajos graudos ir 9–11,5%. Olbaltumvielas spēj saistīt daudz ūdens un radīt noturīgus koloidālus šķīdumus. Temperatūras un citu apstākļu ietekmē olbaltumvielas zaudē spēju izšķīst ūdenī un veido nogulsnes. Tādēļ alus gatavošanas tehnoloģijām nav piemērotas miežu šķirnes ar lielu proteīna daudzumu. Mitros un vēsos apstākļos veidojušos graudos proteīna ir mazāk. Miežu piemērotību iesala ražošanai raksturo arī ekstraktvielu (cietes un pektīnvielu) daudzums graudos. Iesalā jābūt vismaz 80% ekstraktvielu. Tās ir vielas, kas viegli pāriet cukuros fermentu un skābju ietekmē. Tādēļ iesala ražošanai piemērotākas šķirnes ar lielu alfa un beta amilāzes daudzumu.

Iesala krāsa ir atkarīga no miežu šķirnes ģenētiskajām īpašībām. Tāpat iesala ražošanai svarīgi, lai graudi būtu rupji, izlīdzināti (91% graudu rupjāki par 2,5 mm), kas nodrošina spēju vienmērīgi sadīgt. Graudu mitrums nedrīkst būt augstāks par 14%, dīgtspējai jābūt vismaz 95%. Tātad prasības ir līdzvērtīgas kā sēklas graudiem. Graudu kvalitāti var ietekmēt arī graudu apvalka (plēkšņu) bojājumi, kas nedrīkst pārsniegt 10% robežu.

 

Graudi spirtam
miglane

Etilspirtu (C2H5OH) iegūst, pārvēršot cukuru spirtā ar alkoholiskās rūgšanas palīdzību, ko izraisa rauga sēnes. Spirta ražošanai ir piemērotas tās graudaugu kultūras, kurām grauda endospermas jeb kodola lielāko daļu aizņem cietes daļiņas. Ir cieša sakarība starp cietes daudzumu graudos un spirta iznākumu. Spirta ražošanai tradicionāli izmanto kviešu, rudzu un tritikāles graudus.

Ir novērota sakarība starp cietes un proteīna daudzumu graudos – jo mazāk proteīna, jo vairāk cietes un otrādi. Spirta ražošanai nevajadzētu izmantot augstas kvalitātes pārtikas graudus.

Pastāv viedoklis, ka lielais lipekļa daudzums kviešu graudos spirta ieguves procesā traucē rūgšanas baktēriju darbību, putu veidošana ir stiprāk izteikta nekā ar citām izejvielām, jo tiem ir vairāk olbaltumvielu. Putu rašanos arī var izraisīt, ņemot par izejvielām nenobriedušos vai tikko novāktos graudus. Optimālais proteīna daudzums paredzētajos graudos ir 9–11,5%, cietes daudzums 60–70%.

Spirta ražotājiem lietderīgāki ir to šķirņu graudi, kam ciete raksturīga ar noteikta izmēra granulām. Tas prasa padziļinātu izpēti ar mikroskopu. Tāpat kā alum, spirtam piemēroti tādi kvalitātes rādītāji kā tilpummasa, izlīdzinātība, dīgtspēja.

 

Graudi kā kurināmais

Vai zemniekam atmaksājas audzēt graudus kā kurināmo? Tas izklausās psiholoģiski nepieņemami. Bet dedzināšanai var izmantot nekvalitatīvus graudus ar nezālēm. Un tīri kviešu graudi, kā pierādījies, nemaz negrib labi degt – ir jāpiejauc kāda vieglāka frakcija – atsijas, sēnalas, skaidas.

Novērtējot graudu kvalitatīvos rādītājus un to ietekmi uz siltumspēju, ir atrasta saistība ar tauku un kokšķiedras daudzumu graudos, bet būtiski negatīva korelācija ar cietes daudzumu. Kopproteīnam nav lielas ietekmes uz graudu siltumspēju.

Auzas, kam raksturīgs gan vairāk tauku, gan kokšķiedras, bet mazāk cietes, salīdzinot ar citām graudaugu sugām, uzrāda lielāku siltumspēju. Arī sadegšanas process norit labāk, ja izmanto auzas. Par to liecina mūsu pieredze. Pirms dažiem gadiem Valsts Stendes graudaugu selekcijas institūta apkures sistēma modernizēta ar šāda tipa kurināmiem katliem, kas attaisnojušies atbilstoši institūta darba specifikai. Iespējams, tas ir izdevīgi arī citu saimniecību apsildīšanai un nodrošināšanai ar karsto ūdeni.

 

Raksts publicēts žurnālā “Agro Tops”.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+