Latvijā
Izglītība

Pārejai uz latviešu valodu skolās tiek dots laiks 16

Foto – Latvijas Avīze un LETA. Kolāža – la.lv

“Latvijas Avīzē” viesojās Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas vadītājs Aldis Adamovičs (Latgales partija). Adamovičs ir bijis Preiļu pamatskolas direktors un novada vecākais. Pašlaik – Latgales partijas līdzpriekšsēdētājs. Saruna – par valodas reformu izglītībā.

Koalīcija atbalstījusi, ka no 2020. gada 1. septembra Latvijas vidusskolās audzēkņi mācās valsts valodā. Gaidām Izglītības ministrijas praktisko risinājumu plānu, ko premjers sauc par ceļa karti. Kāda ir jūsu attieksme pret reformu, un ko darīs Saeimas komisija – uzņemsies ideoloģisko vadību?

A. Adamovičs: Sākšu ar būtību. No 2020. – 2021. mācību gada vispārizglītojošos priekšmetus vidusskolās pasniegs latviešu valodā, bet mazākumtautību skolēniem būs iespējas dzimtajā valodā apgūt tautas literatūru, valodu, ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus. Poļu skolā – poliski, krievu skolā – krieviski utt. Pēc aptaujas datiem, šobrīd jau 93% vidusskolēnu cittautiešu skolās eksāmenus kārto latviešu valodā – gandrīz visi. Apmēram 80% valsts valodu zina labi un ļoti labi. Līdz ar to skolu latviskošana ir vairāk politisks nekā praktisks jautājums. Man ir skaitļi arī par skolotāju apmācību. Kopš 1996. gada latviešu valodas zināšanas un pasniegšanas metodiku papildinājuši 18 tūkstoši pedagogu no mazākumtautību skolām un pirmsskolas iestādēm.

Ministrs Šadurskis pamatskolas 1. – 9. klasē rosina atstāt 20% priekšmetu dzimtajā valodā, kas ir trīs četri priekšmeti no visiem.

Iesim vēl lejāk – līdz “dārziņam”.

No 2018. – 2019. gada plāno piecgadīgiem bērniem uzsākt izglītību, kas, pirmsskolu pabeidzot, nodrošina latviešu valodas prasmi tādā līmenī, lai uzsāktu sākumskolas izglītību latviešu valodā.

Kādu apmācību? Pāris stundu nedēļā?

Tuvāk nevaru pateikt. Jāgaida ministrijas ceļa karte. Bet pirmsskolas bērniem jābūt sagatavotiem, lai varētu sākt 1. klasi valsts valodā.

Pārmaiņas būs pakāpeniskas, trīs gadu laikā. Par modeļa realizēšanu esmu bijis runāt pāris krievu radiostacijās, uzklausījis studijā zvanus. Krievvalodīgo vecāku attieksme ir dažāda. Vieni iebilst, otri saka – sen vajadzēja darīt. Taču ir vienprātība, ka nepieciešams, lai vidusskolu beigušie visi labi prastu runāt latviski, būtu konkurētspējīgi darba tirgū, sekmīgi mācītos augstskolā. Labākajiem jauniešiem tas jau tagad nerada problēmas, un reizēm citu tautību skolēniem ir labāki sasniegumi mācību olimpiādēs, konkursos.

Kas jūs satrauc, ieviešot reformu? Ministru prezidents un Valsts prezidents runā ļoti uzmanīgi, uzsverot vārdus “pakāpeniski”, “pārdomāti”.

Pašlaik satrauc, ka kāda daļa skolotāju nav gatavi “reformēties”. Tiek dots laiks, vairāk nekā divi gadi, lai skolotāji, kas nejūtas pietiekami labi valsts valodas pratēji vai ir diskomfortā reformas dēļ, pārkārtotos, uzlabotu prasmes.

Pēc 27 neatkarības gadiem jau nu varēja sagatavot profesionālus izglītības darbiniekus, un, kā runājām, viņiem skolā neiztikt bez valsts valodas mākas.

Formāli tā tas ir. Bet, ja atsevišķu pašvaldību vadītāji un atsevišķu skolu direktori uztraucas, acīmredzot problēmas pastāv.

Un kā ar bērniem?

Domāju, maksimāli liela daļa reformai ir gatavi un īpaši nekreņķējas, ka pamatskolā vēl pāris priekšmeti jāmācās latviešu valodā.

Vai jums kā Izglītības komisijas priekšsēdētājam ir pilna aina un priekšstats, kas notiek krievu skolās? Kā gadās, ka reizēm māca no citu valstu vēstures grāmatām? Vai apzinīgi pilda likumu, ka 60% mācībstundu notiek latviski? Kāpēc 22% audzēkņu vāji apguvuši valsts valodu?

Valodu vāji zina 2% skolēnu. 20% zināšanas ir pamatprasmes līmenī. Kas notiek mazākumtautību skolu klasēs, pašlaik nevaru pateikt. Domāju, ka vairumā gadījumu tiešām mācības pārsvarā notiek latviešu valodā, jo līdz 2004. gadam skolēnu, kas labi zināja valsts valodu, bija aptuveni 50%. Domāju, ka šajos gados cittautiešu skolēniem tas bijis tikai ieguvums. Komisija sūdzības nav saņēmusi.

Kā bijušais skolas direktors – varat uzlikt ceļa karti, kā dabā reforma izskatītos Preiļu mērogā?

Preiļos dzīvo 72% latviešu, 28% – cittautiešu. Tur ir Valsts ģimnāzija un ir 2. vidusskola, kur jau astoņus gadus mācības notiek tikai latviski. 1. – 9. klasei ir bilingvālā programma 60 un 40 procentu attiecībā, un pēc trim gadiem proporcija 80 pret 20 bērniem neradīs problēmas. Jau tagad pēc 9. klases beigšanas daudziem 2. vidusskolas skolēniem nav grūtību pāriet uz ģimnāziju.

Pirms astoņiem gadiem preilēnieši mītiņoja, nesa plakātus – krievu skolai būt?

Nekā tamlīdzīga. Vecāki izturējās saprotoši, ka ir izvēlēts pareizais ceļš. Esmu runājis ar nelatviešu studentiem, kas iepriekš mācījušies Rīgas skolās. Viņiem joprojām mācību materiālu labākai saprašanai gribas paskatīties latviešu un krievu valodā, bet tas ir papildu slogs. Otra lieta, ka no nākamā gada centralizētie eksāmeni 12. klasē būs tikai latviešu valodā – skaidrs, ka skolēniem, lai veiktu pārbaudes darbu, būs labāk, ja viņi mācījušies vienā valodā pēc vienota standarta. Devītklasniekiem eksāmeni tikai latviski būs pēc diviem gadiem.

Kā reformas ieviešana varētu veikties par Preiļiem mazāk latviskā vidē?

Tiešām, ir pagājuši 27 gadi, un visiem Latvijas pilsoņiem, arī šeit dzīvojošiem nepilsoņiem, jau nu būtu jāprot valsts valoda jebkurā mūsu valsts vietā.

Esat labticīgās domās, ka skolu valodas reformai netiks organizēta pretestība?

Nē, to jau organizē. Bet mans uzskats, ka uz pārmaiņām jātiecas, iesāktais darbs jānoved līdz galam. Vajag taču raudzīties perspektīvā. Uzlabosies valodas prasme skolēniem, kas to nepārvaldīja pietiekamā līmenī. Novērsīs nevienlīdzību, ka latviešu valodas nezināšanas dēļ mazākumtautību jaunieši nevar vienlīdzīgi konkurēt uz darba vietām valsts, pašvaldību iestādēs vai vispār citās darba vietās, kur jāzina valsts valoda augstākajā līmenī.

Ko skaidrosiet tiem, kas mītiņos un kliegs – nē skolu latišizācijai?

Slikti, ja būs tādi saukļi. Vēlēšanu gadā izklausās ar politisku pieskaņu. Nav apstrīdami – ja cittautieši vairāk un labāk zinās latviešu valodu, tas būs nāciju saliedējošs faktors. Lai arī kāds to varbūt nevēlas. Mītiņotājiem jāņem vērā, ka neviens negatavojas dzimto valodu apspiest vai atņemt, paliks literatūras un citas stundas. Tā arī ir mūsu bagātība.

Ždanokas mītiņā neatnāca jaunatne. Tas labi. Krievijas TV filmētāji rosījās, taču vēlāk sūdzējās, ka krievu skolu direktori ar viņiem negribēja runāt. Laikam gan saprata, kur var tikt iesaistīti. Bet, ja grib, cilvēkus var uzkurināt, kad pārmaiņas skar jūtīgu tēmu – bērnu skolas gaitas. Turklāt 2004. gadā nebija iedarbinātas troļļu fabrikas, nebija sociālo tīklu – tad iztika ar pliku aģitāciju, megafoniem.

Kaut deputāts Pimenovs ir krievu skolu glābēju štāba vadītājs, lielākās krievu partijas “Saskaņa” attieksme pagaidām ir rezervēta. Radio 4 diskusijā pretimsēdētājs Pimenovs krasi un kategoriski bija pret, bet man šķiet, ka kopš 2004. gada ir izmaiņas, un cilvēki negribēs iet kurinātāju un provocētāju pavadā. Klausījos diskusiju Latgales radio – mazākumtautību skolas direktore, krieviski, poliski un latviski runājošs bijušais Rēzeknes deputāts – viņi bija pozitīvi noskaņoti un uzskaitīja ieguvumus no reformas. Pagaidām arī no daugavpiliešiem neesam dzirdējuši lielu trauksmi. Nav indikāciju, ka celtos lieli protesti.

Protestus eksportē no Rīgas.

Daudz kas atkarīgs no katras pašvaldības vadītāja nostājas.

Tieši tā! Tas ir ļoti nozīmīgi.

Šis atbalsts jāpanāk, jo, saskaņojot ar ministriju, pašvaldības ieceļ skolu direktorus. Pozitīvā attieksme no domes puses aizceļo tālāk. Pašlaik Latgalē divi mēri – Daugavpils un Zilupes – papildus mācās, lai latviski runātu labāk. Tas jau ir paraugs un nostāja. Tā saprotu, ka LIZDA atbalsta pāreju uz skolu latviskošanu. Droši vien būtu nepieciešams arī Latvijas Pašvaldību savienības publiski pausts viedoklis.

Cerēsim, ka Eiropas sociālistu saimē nokļūt gribošā “Saskaņa” vairs nedrīkst trakot uz ielām un aģitēt pēc Maskavas pavēles. No Rīgas varētu izskanēt Izglītības komitejas vadītājas kolēģes Aldermanes atbalsta vārdi reformām.

Pašlaik ar Aldermanes kundzi neesam kontaktējušies.

Lūk, kas izbrīna – bijušais izglītības ministrs Vjačeslavs Dombrovskis, “pozitīvais krievs”, piepeši ņem un raksta – lai bērnus nenodalītu, lai visiem būtu vienādas iespējas, jāpāriet uz vidusskolas apmācību angļu valodā!

Ko lai jums atbildu? Pārsteidzoši. Nepiekrītu viņam. Bet liek aizdomāties, kāpēc Dombrovskis tā saka. Mums taču valsts valoda ir latviešu valoda.

Vai šādi “priekšlikumi”, vēlējumi nesteigties, pagaidīt, pavilcināt – reformu neaizvedīs līdz rezerves sliedēm?

Saeimas vairākums ir par pārmaiņām. Pakāpeniskums tiek ievērots…

Tā ieteikuši Vējonis un Kučinskis.

Man liekas, prezidents pat apdomīgāks par premjeru. Premjers, cik zinu, arī atbalsta, ka tas jādara. Bet tas lai paliek viņu kompetencē.

Ko saka jūsu kolēģi Latgales partijā?

Kategorisku iebildumu nav. Runāju ar Zilupes mēru Oļegu Agafonovu, viņa novadā ir maz latviešu. Bet jauniešiem pārejas dēļ nebūtu lielākas problēmas kā citur. Pirms gada esmu bijis Zilupes vidusskolā. Bērni runā latviski, cenšas iemācīties. Pārejai uz valsts valodu būs nozīme arī tajā ziņā, ka jauniešus vairāk piesaistīs latviskai informācijas telpai. Vismaz – lai tā kļūst saprotama, pieejama pēc iespējas daudziem cittautiešiem. Tas ir viens no mērķiem, kas jāsasniedz, lai Latvijas tauta būtu vienotāka.

Par Latgales partiju. Gadu pirms vēlēšanām jāsāk apsvērt, kā un ar ko kopā startēt uz nākamo Saeimu. Jums ir svars apgabalā! Reģionālais spēks!

Saistītie raksti

Līgums ar “Vienotību” ir līdz Saeimas beigām, un to ievērosim. Mums bijušas arī viedokļu atšķirības, kuras neslēpjam. Patlaban notikušas sarunas ar ZZS, “Latvijas attīstībai” un Reģionu apvienību. Nezinu, vai mūs uzrunās arī jaunā “Vienotības” vadība.

Un uz kuru pusi Latgales partijā sveraties?

Lemsim Latgales partijas kongresā pēc Jaunā gada. Valdes locekļiem domas dalījušās. Kādam nepatiktu sadarbība ar vieniem partneriem, kādam – ar citiem no minētajiem spēkiem. Par mūsu uzdevumiem esam vienisprātis: mēģināt iegūt nākamajā Saeimā vietas Latgales pārstāvjiem, cik vien iespējams, un, ļoti vēlams, nokļūt pozīcijā. Latgalē esam pārstāvēti ar vairāk nekā 70 pašvaldību deputātiem un četriem priekšsēdētājiem un vairākiem vietniekiem domēs. Daugavpilī arī mums lielākais deputātu skaits, ceram, ka turpināsies sadarbība ar esošo mēru Eigima kungu. Taču, ja būs nepieciešamība, esam gatavi uzņemties arī vadību. Līdzīgi ir arī Ludzā.

LA.lv